Plašie savvaļas ugunsgrēki Austrālijā plosās kopš septembra. Šogad tie sasnieguši rekordlielus apmērus. Valdība ziņo, ka izdeguši vairāk nekā 10 miljoni hektāru zemes, tajos gājuši bojā vismaz 27 cilvēki un tūkstoši bijuši spiesti evakuēties un palikuši bez pajumtes. Tomēr vislielākās briesmas draud tieši Austrālijas dabai un speciālisti ir satraukušies, ka vairākas sugas nespēs atkopties pēc tam, kad liesmas noplaks, vēsta raidorganizācija CNN.

Drūmā video, kas publicēts mikroblogošanas vietnē "Twitter", vīrietis brauc caur liesmu skarto Batlovas pilsētu Jaundienvidvelsas štatā. Abas ceļa puses noklājuši pelni, gaisā redzami dūmi. Ceļa malās mētājas arī ugunsgrēkos mirušo dzīvnieku pārogļojušās mirstīgās atliekas.

Savvaļas ugunsgrēki, kas plosās teju visā Austrālijas teritorijā, nodedzinājuši neskaitāmas mājas, veselas pilsētas tikušas gandrīz pilnīgi pamestas un izdeguši vairāk nekā 10 miljoni hektāru zemes - krūmāji, meži un nacionālie parki, kur mīt tikai šim kontinentam raksturīgie dzīvnieki.

Gandrīz pusmiljardu dzīvnieku Jaundienvidvelsas štatā vien iespaidojuši ugunsgrēki. 

Miljoni, iespējams, gājuši bojā, lēš Sidnejas Universitātes ekologi. Šajā skaitlī tiek iekļauti rāpuļi, putni un zīdītāji, izņemot sikspārņus. Tajā netiek iekļauti kukaiņi un abinieki, kas nozīmē, ka patiesais skaitlis varētu būt krietni lielāks. Kopējais valstī ugunsgrēku skarto dzīvnieku skaits varētu būt pat viens miljards, uzskata Sidnejas Universitātes ekologs Kristofers Dikmens, kurš bija vadošais pētnieks ziņojuma izstrādē.

FOTO: REUTERS/SCANPIX

Ugunsgrēki Austrālijā nav nekas nepierasts, tomēr to apmērs un posts pēdējos gados ir pieaudzis. Šo problēmu pastiprina klimata pārmaiņas. Un šīs cīņas "frontē" atrodas dzīvnieki - Austrālijā sugu daudzveidības samazināšanās rādītāji ir augstāki nekā jebkur citur pasaulē, un zinātnieki baidās, ka situācija var pasliktināties, ugunsgrēkiem turpinoties.

"Ugunsgrēku apmēri ir iepriekš nepieredzēti," sacīja Sidnejas Universitātes vides zinātņu profesors Dīters Hočuli. "Ir pamatīgas bažas par šo ekosistēmu spēju atgūties pēc ugunsgrēkiem."

Liesmas, ēdiens un plēsēji

Sidnejas Universitātes pētnieki pie secinājumiem nonāca, izmantojot datus par zīdītāju populācijas blīvumu Jaundienvidvelsā 2007. gadā, lai noteiktu, cik dzīvniekus iespaidojuši ugunsgrēki, kas šosezon štatā deg gandrīz piecu miljonu hektāru platībā.

Iegūtie dati esot kvalitatīvi, sacīja Hočuli, tomēr noteikt, cik tieši dzīvnieki gājuši bojā, nebūs iespējams, kamēr uguns nebūs izdzisusi. Un, tā kā blīvuma datos nebija iekļautas vairāku sikspārņu un varžu sugas, "patiesais zaudēto dzīvnieku dzīvību skaits, visticamāk, ir krietni lielāks par 480 miljoniem" sacīts universitātes paziņojumā.

Dažus dzīvniekus, piemēram, koalas un ķengurus, pamatā nogalina tieši liesmas - dzīvnieciņi gan sadeg, gan nosmok dūmos. Jaundienvidvelsā bojā gājusi gandrīz trešā daļa koalu un trešdaļa viņu dabiskās vides ir iznīcināta, 2019. gada decembrī sacīja federālā vides ministre Sūzena Lī.

Foto un videomateriālos redzamas koalas ar nodegušu kažoku, jēlas apdegušas miesas pleķiem un čūlainām ķepām. Pat, ja dzīvniekus izglābj un ārstē, reizēm ievainojumi ir pārāk smagi, lai tie izdzīvotu.

FOTO: EPA/SCANPIX

Smagi klājas arī vombatiem - tie slikti pacieš stresu un krīt panikā, saožot dūmus. Mazie dzīvnieciņi nevar paskriet īpaši ātri vai tālu un būtībā nonāk liesmu žēlastībā.

"Tas ir vienkārši šausmīgi," sacīja Jaundienvidvelsas iedzīvotājs Greiems Džeksons, kuram ir pieredze, audzinot bez vecākiem palikušus vombatus.

"Vombats var skriet ar ātrumu 30 kilometri stundā, viņš var paskriet tik ātri īsus attālumus - un tad viņš sadeg."

3

Citas sugas neiet bojā liesmās vai dūmos, bet ugunsgrēka seku dēļ.

Mazāki zīdītāji un rāpuļi var izbēgt no uguns, ierokoties zemē vai paslēpjoties klintīs. Tomēr pēc tam nav palicis ne ēdiens, ne patvērums, bet tikai noteikti plēsēji, ko piesaista uguns, jo tie zina, ka gaidāms viegls medījums.

"Liela problēma ir tas, ka mežonīgi kaķi un lapsas trinas pie ugunsgrēku robežām - viņi atnāk un "salasa" dzīvniekus, tas ir atvērts medību lauks," stāstīja Dikmens.

Koalas un ķenguri dzīvo dažādās valsts vietās, tādēļ tiem nedraud izmiršana liesmu dēļ. Tomēr citi dzīvnieki, kas dzīvo kādā konkrētā vidē un kam ir mazākas populācijas, varētu tikt pilnībā iznīcinātas - gan putnu, gan zīdītāju, gan abinieku sugas.

Šīm sugām, "ja to vide deg, viņi ir pazuduši," apgalvoja Dikmens.

3

Sugu izmiršana nenotiek uzreiz. Katrai sugai uz Zemes vidēji ir 220 populācijas, līdz ar to veselīgas sugas var atkopties, ja izmirst dažas no tām. Tomēr, "ja izzūd populācija pēc populācijas, laikā gaitā paliks pusducis, tad trīs, divas, varbūt pat tikai viena," skaidroja Dikmens. "Tad viss, kas nepieciešams, ir viens notikums, un tā ir zudusi. Uguns, sausums, vienalga."

Klimata krīze un atkopšanās izmaina ainavu

Šo dzīvnieku atkopšanās atkarīga ne tikai no populācijas lieluma, bet arī no tā, kādā stāvoklī ir to dabīgā vide. Piemēram, augi aug lēnāk kalnu rajonos augstāk virs jūras līmeņa, kas nozīmē, ka varētu būt nepieciešams ļoti ilgs laiks, pirms dzīvnieki var tur atgriezties.

Reizēm pat tad, ja vide atkopjas, dzīvnieki neatgriežas.

1993 gadā ugunsgrēks Jaundienvidvelsas Karaliskajā Nacionālajā parkā iznīcināja lielo lidojošo lemuru populāciju, kas tajā dzīvoja.

"Populācija būtībā ir izzudusi," pastāstīja Dikmens.

Nav gluži tā, ka dzīvnieki nav sagatavoti dabas katastrofām - tie ar ugunsgrēkiem ir saskārušies tūkstošgadēm ilgi. Taču visu ir izmainījusi cilvēku klātbūtne. Ar pilsētām un apdzīvotam vietām dabiskā vide ir sadalīta fragmentos, zeme tiek attīrīta cilvēku izmantošanai un parādās invazīvas sugas, kas tur dzīvojošajiem dzīvniekiem apgrūtina atgriešanos pēc ugunsgrēkiem.

FOTO: EPA/SCANPIX

Vispostošākais cilvēku radītais faktors, iespējams, ir klimata krīze, kas pēc ekspertu viedokļa dabas katastrofas padarījušas no sliktām par katastrofālām. Austrālijā ir viens no ilgākajiem sausuma periodiem vairākās desmitgadēs un karstuma vilnis 2019. gada decembrī pārspēja nacionālos vidējās temperatūras rekordus - vietām tā pārsniedza 40 grādus pēc Celsija.

Kļuvis tik slikti, ka karstums un sausums nogalinājis tūkstošiem sikspārņu vēl pirms sākās ugunsgrēki. Populācija "gandrīz noteikti" ir samazinājusies tagad, kad liesmas izpostījušas dzīvnieku dabisko vidi.

Dzīvnieku skaita samazinājums un to mājvietu zudums ir apburtais loks - tāpat kā dzīvniekiem vajag savu dabisko vidi, videi vajag dzīvniekus.

Piemēram, žurkķenguri, ko sauc potorū, ir kritiski svarīgi, lai meža augsne saglabātos veselīga. Ja dzīvniekus skars uguns, dažas augu sugas, iespējams, nebūs spējīgas atjaunoties, kā rezultātā var iet bojā sugas, kas šos augus ēd.

Ekosistēmas balstās līdzsvarā - ja izņem vienu mainīgo, ietekmēts tiek viss.

3

Dzīvnieku slimnīcas, zoodārzi kā arī dažādas dzīvnieku palīdzības organizācijas dara visu iespējamo, reaģējot uz ugunsgrēku radīto krīzi. Arī vietējie iedzīvotāji un brīvprātīgie piesakās palīdzēt ievainotajiem dzīvniekiem.

"Šis ir ļoti svarīgi, jo mums bija sausums pirms krūmāju ugunsgrēkiem, tādēļ dzīvniekiem jau bijis nepietiekams uzturs," sacīja brīvprātīgā Dženīna Grīna.

Vides ministre Lī 2019. gada decembrī teica, ka valdība strādājot ar koalu ekspertiem un seši miljoni Austrālijas dolāru novirzīti tam, lai izveidotu vides koridorus un izstrādātu plānus dzīvnieku, kas bijuši slimnīcā, izlaišanai.

Tomēr daži baidās - ja vien netiks pieņemti drosmīgi ilgtermiņa lēmumi cīņā ar klimata pārmaiņām un dabas aizsardzībai, valsts dzīvniekiem un dabai draud drūma nākotne.

Austrālijā ir vairāk nekā 300 vietējās sugas, no kurām aptuveni 81% sastopams tikai šajā valstī. Ja tās izmirst tur, šie dzīvnieki var izzust pavisam.

"Viņi netiek galā, un tagad nav ne zāles, ne ūdens, ne dabiskās vides," sacīja Grīna. "Kurš gan zina, vai viņi spēs vairoties pēc šī? Mēs iepriekš neesam neko līdzīgu piedzīvojuši."

3