/nginx/o/2020/01/17/12877123t1ha3d5.jpg)
Trešdien, 15. janvārī, Otavā 13 gadus vecs zēns uzstājās ar runu, kas bērnam nekad nebūtu jāsaka... Nedēļu pēc tam, kad viņa tēvs gāja bojā Ukrainas lidmašīnas katastrofā Irānā, Raiens Pordžams tēva piemiņas dienā dalījās ar aizkustinošu runu par to, kas bija viņa tēvs, un par dzīves mācībām, kuras viņš atstāja aiz sevis, vēsta raidsabiedrība CNN.
"Es neatceros nevienu mirkli savā dzīvē, kad Mansūra, mana tēta, balsī vai darbībās būtu bijis kas negatīvs," Raeins sacīja piemiņas vietā Otavā, Ontārio.
Mansūrs Pordžams un Farīda Arasteha bija divas no 176 dvēselēm, kas pameta šo pasauli, kad Irāna notrieca "Ukraine International Airlines" lidmašīnu.
Bojāgājušie tika pagodināti trešdien, 15. janvārī, dievkalpojuma laikā Karletonas universitātē. Pordžams bija bioloģijas katedras absolvents, un Arasteha bija bioloģijas katedras doktorante.
Pusaudzis runāja, kamēr vairāk nekā 200 bojāgājušo tuvinieki un draugi skatījās. Cilvēki, veroties zēnā, aiz aizkustinājuma trauca asaras no sejas.
"Es jūtos tā, it kā murgotu"
Raiens sacīja, ka tēvs viņam vienmēr bija mācījis palikt pozitīvam gan augstākajos dzīves sasniegumos, gan zemākajos kritienos.
Viņš sacīja, ka nevēlas runāt par "sliktajām lietām", un, ja viņa tēvs būtu viņa vietā, runājot par kādu citu, kurš ir zaudējis dzīvību, tad arī viņš to nedarītu.
Pūlis ar aizturētu elpu klausījās, kā pusaudzis ik pa brīdim apstājas, lai norītu asaras un turpinātu runu.
"Es skatos uz auditoriju un redzu viņa ģimeni, viņa draugus, dažas draudzības, kuras viņš izveidoja un kopa gadu desmitiem ilgi, un tas mani mierina, jo viņi ir šeit, lai svinētu Mansūra un Farīdas apbrīnojamo dzīvi," sacīja Raiens. "Viņi abi ir aizskāruši katru auditorijā esošo cilvēku. Tas ir pārsteidzoši."
Raiens sacīja, ka viņa tēvam dzīvē bijis diezgan daudz izaicinājumu, taču vienmēr viņš tos spējis pārvarēt.
"Viņš ir piedzīvojis traģēdiju pēc traģēdijas, nepareizu pagriezienu pēc nepareiza pagrieziena - un viņš pēc tā visa kļuva tikai stiprāks," sacīja Raiens.
Pordžama dēls pateicās cilvēkiem par ierašanos memoriālā, un viņu pretī sagaidīja dedzīgi aplausi. Viņš noslaucīja asaras un ieturēja nelielu pauzi, lai pabeigtu savu runu.
"Nedēļu pēc šīs briesmīgās traģēdijas es esmu šeit un joprojām nespēju tam noticēt," sacīja Raiens.
"Es jūtos tā, it kā murgotu. Bet es zinu, ka... ja es šobrīd sapņotu, viņš mani pamodinātu un teiktu, ka viss būs kārtībā... un tā arī būs."
