T 28.10.2020.

Saeimā asas diskusijas raisa iecere akcīzes nodokli piemērot pēc cukura satura dzērienā

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Unsplash

Saeimā šodien sāktas debates par grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli", kas paredz kāpināt akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem.

Iepriekš parlaments atbalstīja to, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem nodokli par 100 litriem aprēķinātu pēc trim dažādām likmēm atkarībā no cukura daudzuma. Dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 mililitriem nodoklis būtu 7,40 eiro, dzērieniem ar cukura saturu no pieciem gramiem līdz astoņiem gramiem uz 100 mililitriem - 10 eiro, bet ar cukura saturu no astoņiem gramiem uz 100 mililitriem - 30 eiro.

Tomēr pirms trešā lasījuma iesniegti priekšlikumi, kas paredz lēnāku nodokļa likmes kāpumu saldinātajiem dzērieniem. Grozījumi nosaka, ka saldinātajiem dzērieniem, kuru sastāvā ir nevis cukurs, bet cits saldinātājs, tiks piemērota nodokļa likme 7,4 eiro par 100 litriem.

Savukārt cukurotajiem dzērieniem, kuru saturā ir līdz astoņiem gramiem cukura uz 100 mililitriem, piemērojams nodoklis 7,4 eiro apmērā, bet dzērieniem ar lielāku cukura daudzumu - 14 eiro.

10

Asākās debates izraisīja deputāta Andra Skrides (AP) priekšlikums akcīzes nodokli cukurotajiem dzērieniem celt straujāk.

Skride norādīja, ka aptuveni 31% priekšlaicīgu nāves gadījumu Latvijā saistīts ar nepareizu uzturu, kas ir ievērojami vairāk nekā vidēji Eiropā. Viņaprāt, nepieciešams soli pa solim cīnīties ar paradumiem, kuru dēļ būtiski pasliktinās Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis.

"Mani kā sportistu sirdī uztrauc divas lietas. Eiropas aptaukošanās rangā Latvija ieņem otro vietu. Tāpat sportistiem būtiski pie slodzēm ir padzerties. Vislabāk jau būtu no ūdens, bet ko nozīmē padzerties saldinātos dzērienus? Kāda velna pēc atbalstīt dzērienus, no kuriem nevar padzerties?" vaicāja deputāts Jānis Butāns (JKP).

Deputāte Inese Voika (AP), piekrītot, ka saldinātie dzērieni rada negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību, sacīja, ka Latvija ir brīva valsts un mums ir jābūt iespējām nopirkt saldus dzērienus, taču par tiem būtu jāmaksā dārgāk. Viņa tāpat pauda, ka akcīzes likmes būtiska palielināšana ir rūpes par bērniem.

Tikmēr opozīcijas deputāte Ļubova Švecova (S) norādīja, ka Skrides priekšlikumi esot meli, uzsverot, ka nav pamatoti izcelt vienu produktu grupu, ņemot vērā, ka risku cilvēka veselībai rada arī virkne citu produktu. Tāpat deputāte sacīja, ka, būtiski palielinot akcīzes likmi saldinātajiem dzērieniem, palielināsies cilvēku vēlme tos iegādāties, piemēram, blakus esošajā Lietuvā.

"Kad jābalso, lai šņabim mazāka akcīze, Skride ir pirmais, kas nobalso par to," atgādinot balsojumu par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam, norādīja deputāts Aldis Gobzems. Viņš uzsvēra, ka šādas pārmaiņas radīs negatīvu ietekmi uz vietējiem uzņēmējiem, kuri "būs spiesti nākt lūgties" pie deputātiem par labāku situāciju.

"Šī ir komiskākā situācija, ko esmu redzējis Saeimā," teica deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S). Viņš atzina, ka sākotnēji atbalstījis priekšlikumu, domājot, ka tas ir vērsts uz tādiem dzērieniem kā "Coca-cola", "Fanta", ko patērē bērni. Tomēr secināts, ka esot problēma, jo minētie dzērieni jau 30 gadus cukuru neizmantojot, tā vietā lietojot citus mākslīgos saldinātājus. "Līdz ar to šie priekšlikumi uz "Coca-cola" neattieksies. Cena pieaugs tikai dažiem vietējiem nišas ražotājiem, kas ražo dzērienus no reāla cukura," sacīja Dombrovskis.

Deputāts tāpat norādīja, ka politiķiem netika piedāvāti fakti par mākslīgo saldinātāju ietekmi uz cilvēka veselību. "Nepalielinoties "Coca-cola" cenai, tās patēriņš nesaruks, tādējādi tiks turpināts uzturā lietot mākslīgos saldinātājus," norādīja Dombrovskis.

Arī parlamentāriete Jūlija Stepaņenko norādīja uz pētījumu trūkumu, kā arī negatīvu ietekmi uz vietējiem uzņēmējiem, uzsverot, ka, piemēram, "Mežezera" un kvasa ražotāji būs spiesti pārskatīt dzērienu saturu un cukura vietā lietot mākslīgos saldinātājus.

"Sportistiem diemžēl jādzer saldinātie dzērieni. Un vispār pati dzīve ir kaitīga," secinājis deputāts Ivans Klementjevs (S), paužot, ka cilvēkiem ir jāizvēlas, ko dzert, arī piebilstot, ka vislabāk dzert ūdeni.

Deputāte Anda Čakša pauda, ka nepieciešams saprast, ka cilvēkam ir nepieciešams uzņemt noteiktu šķidruma daudzumu dienā. "Vislabāk ir dzert ūdeni. No krāna Rīgā tek labs ūdens," informēja politiķe. Bijusī veselības ministre norādīja, ka līdz šim ieviestie aizliegumi un ierobežojumi attiecībā uz neveselīgu pārtiku ir nesuši rezultātus.

Pēc vēl dažu deputātu uzstāšanās tribīnē debates tika pārtrauktas, izsludinot sēdes pārtraukumu. Jautājuma skatīšana atsāksies pēc nedēļas, 6.februārī.