Nevienam nav noslēpums, ka Japāna ir ilgdzīvotāju rekordiste - šīs salas iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums 2017. gadā bija 87 gadi un valstī dzīvo puse no pasaules vecākajiem senioriem. Šķiet, ka te vietā ir teiciens "tu esi tas, ko ēd", vēsta portāls "Food in my Room".
Japāņu uzturā lielu lomu ieņem jūraszāles. Tās satur daudz vitamīnu un minerālvielu, kā arī spēcīgu antioksidantus, kam piemīt vēža šūnas bloķējoša iedarbība, turklāt tie palēnina arī novecošanas procesu.
Lai arī aļģes mūsu platuma grādos ir mazliet dārgas un nav visur brīvi nopērkamas, laba alternatīva ir jūras kāposti - tiem ir līdzīgs sastāvs, tie ir brīvāk pieejami un maciņam draudzīgāki.
Pateicoties zivju biežai iekļaušanai ēdienkartē, Japānā ir viszemākais mirstības līmenis no insulta un sirdslēkmēm. Zivīs esošās Omega-3 taukskābes un koenzīms Q10 ir ļoti labvēlīgs sirdij un asinsvadiem, samazina trombu veidošanās risku asinsvados, uzlabo asins plūsmu un normalizē asinsspiedienu. Turklāt vislielākā derīgo skābju koncentrācija ir iecienītākajās un pieejamākajās jūras zivīs - siļķēs, reņģēs kā arī tunzivīs, forelēs un lasī.
Zivs gaļa ir noderīga arī ar to, ka tā sastāv no viegli sagremojamiem proteīniem un satur ļoti maz ogļhidrātu. Zivīs ir daudz "skaistuma un jaunības" vitamīnu un minerālvielu - A, D, E, B12, jods un taurīns, kas nepieciešami normālai vairogdziedzera un nervu sistēmas darbībai, kā arī kobalts, kas, starp citu, novērš sirmo matiņu parādīšanos!
Japāņi ikdienā ēd vairākas porcijas ar dārzeņiem un augļiem - gan svaigā, gan fermentētā veidā. Šo produktu šķiedrvielu daudzums veicina veselīgu gremošanas sistēmas darbību, palīdz attīrīt ķermeni no toksīniem un palīdz aizkavēt aptaukošanos. Arī fermentētie pārtikas produkti - plūmes, kāposti, burkāni, redīsi - nodrošina organismu ar B, K, C vitamīniem, Omega-3 taukskābēm un dažādām "draudzīgajām baktērijām", kā arī uzlabo aizkuņģa dziedzera darbību, normalizē zarnu mikrofloru un stiprina imūnsistēmu, kā arī sasaista un izvada no organisma smagos metālus un toksīnus.
Starp citu, šīs brīnumainās īpašības ir sastopamas arī mūsu platuma grādos pieejamajos dārzeņos, piemēram, kāpostos!
Ievērojamu Japānas uztura daļu veido sojas produkti, īpaši tofu un miso pasta. Pēdējais ir izgatavots no sojas un rīsiem, raudzēts ar īpašu sēnīti - tieši fermentācijas dēļ augu olbaltumvielas kļūst viegli sagremojamas.
Sojas produkti ir ne tikai augstas kvalitātes olbaltumvielu avoti, bet arī efektīvs līdzeklis pret novecošanu. Tie satur daudzus ķermenim nepieciešamus vitamīnus, holīnus un lecitīnus, kas aktīvi piedalās vielmaiņas procesā, kā arī B, D un E grupas vitamīnus - tā sauktos "anti-novecošanas" un ilgmūžības vitamīnus. Soja stabilizē cukura līmeni asinīs, uzlabo ādas elastību un novēršot grumbu veidošanos. Iespējams, tieši šī daudzpusīgā ēdiena izmantošana ir "pie vainas" tam, ka japāņi vienmēr izskatās krietni jaunāki!
Zaļā tēja tiek uzskatīta par iecienītāko dzērienu Japānā un tas ir īsts jaunības un ilgmūžības eliksīrs. Polifenoli, ar kuriem dzēriens ir bagāts, pazemina asinsspiedienu un lipīdu līmeni, kas atbild par sirds un asinsvadu slimību attīstību. Tianīns zaļās tējas sastāvā stimulē smadzenes un stiprina nervu sistēmu. Turklāt zaļā tēja veicina dabisku tauku sadedzināšanu un svara zudumu, samazina holesterīna un trombocītu daudzumu, regulē cukura līmeni asinīs, novēršot diabēta rašanos un palielina kaulu blīvumu.
Svarīgi atcerēties, ka japāņi savā virtuvē galvenokārt izmanto tikai svaigus produktus (galvenokārt zemas kaloritātes), kā arī kuņģim draudzīgas gatavošanas metodes. Daudzi ēdieni tiek tvaicēti un vārīti, savukārt zivis visbiežāk tiek ēstas neapstrādātas. Uzturā gandrīz nav nekā cepta un sāls, kā arī sarkanās gaļas. Turklāt japāņi ēd mazās porcijās un lēnām, īpaši tāpēc, ka viņi izmanto irbulīšus - rezultātā vienā ēdienreizē japāņi ēd par 20 procentiem mazāk nekā eiropieši.
