Angļu aristokrāts Džons Bingems 1974. gadā pazuda noslēpumainos apstākļos. Vīrietis jaunībā bija zināms kā azartisks spēlmanis, augstāko aprindu loceklis, brauca ar sporta auto un gandrīz pat kļuva par Džeimsa Bonda lomas atveidotāju. Vīrietis vēlējās būt uzvarētājs itin visā, tādēļ izlēma pa labu aukstasinīgai slepkavībai. Viņa meklēšana ir kļuvusi par vienu no savādākajām pasaules vēsturē.

Gandrīz aģents "007"

Lords Ričards Džons Bingems jau kopš jaunības dienām ir mīlējis naudu.

"Automobiļi, jahtas, dārgas izpriecas un paļāvība uz nākotni nestu gan man, gan vairumam cilvēku ļoti daudz baudas," 1956. gadā dienasgrāmatās rakstījis 22 gadus vecais aristokrāts.

Par vienu no saviem sapņiem viņš minējis bankas kontu ar diviem miljoniem sterliņu mārciņu. Mūsdienās šī summa būtu ekvivalenta 50 miljoniem sterliņu mārciņu. 

Vēl studiju laikā Īstonas koledža Bingems bija aizrautīgs hipodroma apmeklētājs, savukārt no armijas viņš atgriezās ar vēl lielāku aizraušanos ar kāršu spēlēm.

26 gadu vecumā vīrietis kļuva par regulāru viesi "Clermont" – Londonas pirmajā kazino, kuru atvēris bijušais bukmeikers Džons Espinols. Šajā iestādījumā varēja sastapt gan dažādus ministru kabineta locekļus, gan miljonārus un pat karaliskajai ģimenei pietuvinātas personas, kā arī starptautiskas slavenības. 

Džons kļuva par kazino īpašnieka draugu un bez īpašas apdomas "dedzināja" savas dzimtas naudu dažādās kāršu spēlēs.

Dažkārt viņam veicās – piemēram,1960. gadā viņš 48 stundās vinnējis 26 tūkstošus sterliņu mārciņu. Pēc šīs veiksmes vīrietis pametis savu darbu un pārcēlies uz ASV, kur dzīvojis tā, it kā viņam piederētu kārotie miljoni.

Viņš ceļoja pa Kaliforniju savā "Aston Martin", spēlēja golfu un dzēra dārgu degvīnu  ātrumlaivās, šādi gandrīz vai precīzi iemiesojot slavenā aģenta "007" dzīvesstilu. Vienā mirklī viņam esot pat piedāvājuši attēlot leģendāro Džeimsu Bondu vienā no sērijas filmām, taču viņš ir atteicies.

1963. gadā lords Bingems iepazinās ar Veroniku Dankanu. Viņi tajā pašā gadā apprecējās un devās kāzu ceļojumā ar "Austrumu ekspresi", taču jaunā pāra laimei nebija ilgs mūžs.

Bingems joprojām mīlēja savas dienas vadīt kazino, taču viņam veicās arvien retāk un retāk – nu viņš vienas nakts laikā varēja zaudēt pat desmit tūkstošus sterliņu mārciņu. Vīrietis arvien biežāk pārradās mājās neomā, kur ar viņa frustrāciju nācās tikt galā Veronikai.

Pāra bērnus pieskatošā aukle vēlāk atklājusi, ka vīrietis dzīvesbiedri sitis un reiz pat nogrūdis pa kāpnēm.

Pats Bingems uzskatīja, ka nekā nav vainojams pie savām finanšu un ģimenes likstām – viņš bija pārliecināts, ka pie vainas ir vispārējs valsts pagrimums. 

"Viņam bija ultra-labēji uzskati, varētu pat teikt, ka tie bija fašistiski," reiz minējusi Veronika.

Šim apgalvojumam bija zināms pamats – lorda bibliotēkā bija atrodama Ādolfa Hitlera grāmata "Mana cīņa", viņš regulāri klausījās nacistiskās Vācijas fīrera runu ierakstus un uzskatīja, ka britu presi kontrolē komunisma aģenti.

"Viņš nekad nepiekāpās liberāļiem. Bingems izklaidējās, cilvēkus novedot baltkvēlē, runājot par "nēģeriem" un to, kā viņus vajadzētu masveidā pakārt," atminējies kāds viņa paziņa.

1973. gada sākumā lauleņi sāka dzīvot atsevišķi. Bingems bija pret laulības šķiršanu – tas neesot saskanējis ar viņa principiem.

Pēc izvākšanās vīrietis nolēma ar viltu ieslodzīt Veroniku psihiatriskajā slimnīcā un kļūt par vienīgo bērnu apgādnieku, taču tas viņam neizdevās – ārsti paziņoja, ka sievietei nekas nekaiš, savukārt Bingema uzsāktais tiesas process noslēdzās bez vēlamajiem rezultātiem un vīrietim izmaksāja 20 tūkstošus sterliņu mārciņu.

Bērni palika sievai un vardarbīgajam vīram atļāva tikties ar bērniem ne biežāk kā divas reizes nedēļā.

Nu Džonam vairs nebija palicis nekas cits, kā vien tituls un milzīgi parādi. Viņš bez īpašas kautrības stāstīja paziņām, ka grasās nogalināt Veroniku un nogremdēt viņas mirstīgās atliekas Lamanša šaurumā. 

Bingema draugs, kazino "Clermont" īpašnieks, atraidīto vīrieti pilnībā atbalstīja. "Es viņa vietā būtu viņu nositis vēl pirms pieciem gadiem. Jūs darītu tāpat," viņš teicis sarunā ar policiju.

Slepkavība un pazušana

1974. gada novembrī un Londonas kroga "Plumber's Arms" sliekšņa parādījās Veronika. No viņas galvas pilēja asinis.

"Es mirstu, bet aukle jau ir nogalināta. Mani bērni, mani bērni!", kliegusi Bingema sieva. Bārmenis iedevis viņai pledu, tad sazinājies ar policiju un ātro palīdzību.

Maisu ar aukles ķermeni atrada Veronikas mājas pagrabā. 29 gadus vecā Sandra Riveta ģimenē strādāja vien pāris nedēļas. Džons bija ielauzis jaunās sievietes galvaskausu ar ūdens cauruli, kuru turpat arī bija atstājis.

Asins peļķē rēgojās vīrieša zābaka nospiedums.

Veronika izdzīvoja un pastāstīja policistiem par liktenīgā vakara notikumiem.

Viņa neredzēja sava vīra seju, taču atpazina viņa balsi. Vīrietis esot ielauzies mājā un nogalinājis aukli, tad nonesis viņas ķermeni pagrabā. Kad tur nokāpusi Veronika, viņš sievietei uzbrucis ar cauruli, taču viņai izdevies aizbēgt.

Bingems nav riskējis Veronikai sekot, saprotot, ka drīz vien tiks iesaistīta arī policija.

Nākamās dienas rītā par aukstasinīgo slepkavību rakstīja visās avīzēs. Espinols un citi Bingema draugi sapulcējās "Clermont", lai apspriestu notikušo.

Policijai viņi apzvērēja, ka neko nezina par slepkavas atrašanās vietu. Četras dienas vēlāk tika noskaidrots, ka Bingemu tomēr ir redzējusi kāda viņa paziņa – grāfiene Sjūzena Makvela-Skota. Viņa atklāja, ka vīrietis pāris stundas pēc slepkavības ieradies viņas mājās Saseksā un atstājis viņai divas vēstules. Viss norādīja uz to, ka, viņaprāt, šoreiz no soda izbēgt nebūs iespējams.

Neilgu laiku pēc tam lorda mašīnu atrada prāmju piestātnē netālu no Lamanša šauruma, kur viņš reiz bija plānojis atbrīvoties no savas dzīvesbiedres.

Priekšējais sēdeklis bija notraipīts ar asinīm, savukārt blakus sēdeklī atradās slepkavības ierocim līdzīgs ūdens caurules gabals. Izmeklētājiem bija divas versijas – viņš ir atņēmis sev dzīvību vai aizbēdzis uz citu valsti.

Policija sāka starptautisku meklēšanas operāciju.

Taču policijas pūliņi bija gandrīz velti. Bingems nebija nevienā no savām bijušajām mājvietām vai paziņu mājām – vienīgais, ko atklāja policijas suņi, bija pirms vairākiem gadiem pazuduša tiesneša skelets. Espinola māte policijai liecināja, ka asinskārais augstmanis esot izbarots viņas dēlam piederošajiem tīģeriem, taču izmeklēšana zoodārzā šo versiju izslēdza. Vīrietis bija pazudis bez pēdām.

Slepenā dzīve

Pāris nedēļas pēc slepkavības Austrālijā tika aizturēts kāds aizdomīgs ārzemnieks – viņš bija ieradies valstī 1974. gada novembrī, runājis ar spēcīgu britu akcentu un veicis lielu naudas pārskaitījumus no ārzemju bankām.

Policisti bija gandrīz pārliecināti, ka viņi ir atraduši īsto cilvēku, taču iztrūka kāda nozīmīga detaļa – Bingemam un gurna bija 15 centimetrus gara rēta. Svešiniekam šādas zīmes nebija.

Izrādījās, ka Bingema vietā policija bija notvērusi bijušo Lielbritānijas ministru un parlamenta locekli Džonu Stounhauzu, kuru turēja aizdomās par spiegošanu Čehoslovākijas labā. Pirms mēneša viņš atvaļinājuma laikā Floridā ASV bija devies peldēties un nebija atgriezies. Visi uzskatīja, ka viņš atdusas kādas haizivs vēderā, taču patiesībā vīrietis bija inscenējis savu nāvi.

Džona meklēšana kļuva par starptautisku sensāciju - Skotlendjardam nemitīgi rakstīja cilvēki no visām pasaules malām, apgalvojot, ka viņi ir redzējuši aizbēgušo augstmani. Daži apgalvoja, ka viņš slēpjas Melburnā, citi – ka viņš strādā par viesmīli Sanfrancisko.

Slepkava tāpat bija manīts kādā rehabilitācijas centrā Brisbenā, viesnīcā Madakaskarā un pat kādā slepenā nacistu apmetnē Paragvajā. Klīda pat baumas, ka viņš devies uz Irāku un kļuvis par Sadama Huseina līdzinieku.

1978. gadā Barbadosas policija saņēma ziņu par savādu britu, kas esot uz Dienvidameriku sūtījis naudu kādam Bingemam, taču viņi nespēja pārbaudīt šo informāciju. Gadu gaitā versijas kļuva aizvien savādākas – 2003. gadā par Bingemu noturēja kādu angli ar garu bārdu, kurš Indijā par pudeli brendija izklaidēja tūristus. 2007. gadā par titulēto slepkavu noturēja kādu večuku Jaunzēlandē, kurš dzīvoja uz ielas ar savu kazu un oposumu.

Izmeklētāji neizslēdz, ka daži no stāstiem nebūt nebija izdomāti – izmeklēšana liecina, ka daži Bingema draugi viņam sākotnējos gados ir sūtījuši naudu uz Namībiju, kur vīrietim bijuši radi un paziņas.

Bijušais detektīvs un inspektors Bobs Polkinghorns 2012. gadā BBC ziņu dienestam atklājis, ka viņš esot kontaktējies ar uzticamu liecinieku, kurš vīrieti ir redzējis astondesmito gadu beigās Namībijā, taču viņa priekšniecība likusi šo pavedienu neizmeklēt.

Liecība nebija vienīgais, kas norādīja uz to, ka Bingems varētu slēpties Āfrikā. Kāds britu antikvārs esot atradis lorda pulksteni kādā utenī Dienvidāfrikā, savukārt pazīstamais Londonas gangsteris Deniss Stafords, ar kuru Džons draudzējās sešdesmitajos gados, apgalvoja, ka 1983. gadā ir ticies ar viņu Zimbabvē. Zīmīga bijusi arī Espinola bijušās asistentes liecība - viņa 1974., 1979. un 1980. gadā esot vedusi lorda bērnus "eksursijās" uz Āfriku, lai viņi varētu tikties ar savu tēvu.

Bingema bijusī sieva, Veronika, bērnu stāstus uzskatīja par izdomātiem, jo neesot ticējusi, ka viņas bijušais laulenis spētu izdzīvot ārvalstīs - viņš esot zinājis tikai angļu valodu un bijis ar visai neviennozīmīgiem uzskatiem. Veronika uzskatīja, ka Džons pēc slepkavības ir veicis pašnāvību. 

Mūsdienās Bingemu turpina meklēt tikai Nils Berimens - nogalinātās aukles 52 gadus vecais dēls.

"Viņš ir krāpnieks un manas mātes slepkava. Man nav ne mazāko šaubu, ka tajā naktī viņa draugi palīdzēja Bingemam šķērsot Lamanšu, iegūt jaunu pasi un nodzīvot līdz pat šai dienai," medijiem atklājis nogalinātās sievietes dēls.

Viņš meklējumiem iztērējis vairākus desmitus tūkstošu sterliņu mārciņu, noskaidrojis sešus lorda izmantotos pseidonīmus un sadzinis viņa pēdas līdz pat Austrālijai.

Vīrietis apgalvo, ka Bingems nu dzīvo Pērtas piepilsētā – viņš mitinoties lielā mājā kopā ar diviem britiem un kādu austrālieti, ar kuriem vīrietis esot iepazinies budistu centrā pirms 11 gadiem. Večuks katru dienu meditējot un mīlot sēdēt verandā, klausoties garāmbraucošo vilcienu skaņās.

"Viņa kaimiņi zina, ka vīrietim ir noslēpumaina pagātne," apgalvojis Berimens.

Skotlendjards ir apsolījis pārbaudīt šo informāciju. Bingema dēls, kuram slepkavības brīdī bija vien septiņi gadi, uz šo atklājumu reaģējis ar skepsi.

"Šo gadu laikā mans tēvs ir "atrasts" neskaitāmas reizes. Patiesību sakot, man šis stāsts jau ir apnicis," portālam "Daily Mirror" minējis vīrietis.