Trešā diena. Atbruņojoša laipnība, tualetes pamācība un ierašanās Goa

Jāsaka, ka tagad liekas smieklīgs tas uztraukums. Blakus gan sēž vīrieši, bet ļoti inteliģenti. Uzsākam sarunu par to, ka ceļoju viena un visi domā, ka esmu bez korķiem. Viņi gan nomierina, sakot, ka jā, ir sliktās vietas indijā, kur man nevajadzētu doties vienai, bet tas ir kā visās valstīs - vietās, kur ir nabadzīgi, mazizglītoti cilvēki. Un viņiem jau taisnība - es pati nekad, ejot cauri Maskačkai, neesmu jutusies droši un nekad tur neietu naktī viena pati.

Tas arī pierādās ceļā. Ik pa laikam apstājamies noteiktās vietās, kur var nopirkt uzkodas un ieiet labierīcībās. Pirmajā pieturas punktā viens no blakussēdētājiem mani aizved parādīt, kur ir labierīcības. Ejot iekšā, iet arī kāda vietējā meitene un tikai pēc "sorry" (atvainojiet - no angļu val.) no vīrieša puses, un norādīšanas uz mani, meitene paņem mani pie rokas. Viņa ieved telpā un izrāda, kā tas viss notiek pie viņiem.

Nākamajos punktos, kur nekāpju ārā, man tiek piedāvāts kaut ko atnest paēst. Nezinu, mājās šādu laipnību nebiju izbaudījusi no svešiem cilvēkiem. Tas vēlreiz liek atlaist uzkrātās bailes.

Par pašu braucienu - jāsaka, ka ērtāk nekā lidmašīnā. Es pat no trijiem naktī nogulēju kādas sešas stundas, kad sākās pirmie izlaišanas punkti, un tad sāku baudīt skatu pa logu. Atgādina Taizemi. Tikai netīrāks.

Bet te arī cenas ir uhh. Ja Mumbajā "tuk - tuk" taksītis mani par 300 rūpijām novizināja divas stundas, tad te no autoostas uz viesnīcu (aptuveni 10 minūšu brauciens) tiek paprasīts 250.

Iekārtojos tiešām jaukā naktsmītnē. Viss smaržo pēc Mr. Proper. Lēta, 20 eiro par nakti un tiešām labs variants tādiem ceļotājiem, kuri paliek ilgāk.

Tālāk dodos uz pludmali. Savā kleitā, kas vairs neapsedz potītes, arī lakatu ik pa laikam norauj vējš. Bet jūtu, ka te visiem ir vienalga, ka es esmu blonda un balta - vienīgais, kas viņus interesē, ir mana nauda. Uz uzsaucieniem no vietējiem tirgotājiem nereaģēju. Eju nolaistu galvu garām.

10 minūtes pludmalē trijos pēcpusdienā ir ļoti pietiekami - karstums ir tāds, ka liekas, varētu iemesties okeānā un tur sēdēt.

Ejot atpakaļ, satieku govis. Nofočēju, un tad pārbijos, jo izskatījās, ka lēks virsū. Un tie suņi… Mm, no tiem gan man ir bail. Šībrīža māju rajonā tie vandās pa mežu, kopā ap 30. Visur saliktas zīmes, lai brauc lēnām un izglābj suņu dzīvības. Nezinu, vai vajag.