Saeima galīgajā lasījumā pieņem grozījumus, kas mainīs ģenerālprokurora atlases kārtību

Balsojums Saeimas sēdes laikā.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, ar kuriem mainīta ģenerālprokurora atlases kārtība.

Uz ģenerālprokurora amatu varēs pretendēt visu līmeņu tiesu tiesneši un visu amatu prokurori ar atbilstošu darba stāžu, tādējādi paplašinot iespējamo kandidātu loku.

Par ģenerālprokuroru varēs iecelt 40 gadus sasniegušu personu, kura atbildīs likuma prasībām un kura ne mazāk kā piecus gadus būs strādājusi Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā, ne mazāk kā 10 gadus strādājusi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā vai kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs tiesneša vai prokurora amatā. Kandidāti būs jāvērtē Tieslietu padomei.

Tieslietu padomei līdz 2020. gada 1. aprīlim atbilstoši likuma nosacījumiem būs jāapstiprina konkursa nolikums, kā arī jānosaka kandidātu vērtēšanas kārtība un kritēriji kandidātu vērtēšanai.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pēc izmaiņu pieņemšanas paziņoja, ka jaunā kārtība ģenerālprokurora atlasē esot būtisks solis progresīvām izmaiņām tieslietu nozarē un īpaši - prokuratūrā. Nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvēle netiks izlemta vienpersoniski, bet to darīs koleģiāla institūcija - Tieslietu padome, izteicies ministrs.

Bordāna ieskatā, jaunā ģenerālprokurora iecelšanas kārtība nodrošinās caurspīdīgumu un godīgu kandidātu atlasi, proti, turpmāk ģenerālprokurora amata konkursam varēs pieteikties arī plašāks pretendentu loks.

"Likumprojekta galvenais mērķis ir panākt, ka turpmāk piemērotākā ģenerālprokurora amata kandidāta izraudzīšanās notiek atklātā procesā, kas balstīts uz skaidriem un vienotiem pretendentu vērtēšanas kritērijiem," iepriekš paziņojis Bordāns.

Patlaban likums paredz, ka Saeima ģenerālprokuroru amatā ieceļ uz pieciem gadiem pēc Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi.

Šogad pilnvaras izbeigsies gan pašreizējam ģenerālprokuroram, gan pašreizējam Augstākās tiesas priekšsēdētājam, attiecīgi Ivaram Bičkovičam - 15. jūnijā un Ērikam Kalnmeieram - 11. jūlijā.

Bordāna vadītā Tieslietu ministrija ar piedāvājumu mainīt ģenerālprokurora izraudzīšanās kārtību nāca klajā pēc tam, kad nebija sekmējies Jaunās konservatīvās partijas rosinātais mēģinājums panākt Kalnmeiera nomaiņu ģenerālprokurora amatā.

Pieņemtie grozījumi arī nosaka, ka ģenerālprokuroram katru gadu līdz 1. martam būs jāiesniedz ziņojums Saeimai par prokuratūras darbu un prioritātēm nākamajā gadā.

Uz augšu