Kariņš uzdevis ministrijām piecu darba dienu laikā sniegt vērtējumu par "Covid-19" ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš

FOTO: Zane Bitere/LETA

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir izdevis rezolūciju, atbilstoši kurai finanšu, ekonomikas, satiksmes un zemkopības ministriem piecu darba dienu laikā ir jāiesniedz vērtējums par jaunā koronavīrusa radītās slimības "Covid-19" izplatības ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Ministru prezidents ir lūdzis iesniegt arī iespējamos attīstības scenārijus "Covid-19" izplatības ietekmei uz Latvijas ekonomiku. Līdzīgu lūgumu Kariņš ir nosūtījis arī Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam.

Vienlaikus Ministru prezidents ceturtdien, 12.martā, plkst.16 Ministru kabineta telpās ar Latvijas Bankas prezidentu un atbildīgajiem ministriem izvērtēs  "Covid-19" izplatības radītās sekas uz ekonomiku un konkrētu rīcību Latvijas uzņēmēju atbalstam.

Kā ziņots, otrdien valdības sēdē ministru vidū izvērsās diskusija par iespēju ierobežot slimības lapu apmaksu tiem cilvēkiem, kuri pēc valsts brīdinājuma tomēr ir devušies uz  "Covid-19" vīrusa skartajiem reģioniem, kā arī par iespējām palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā.

Skatot Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu par darbnespējas lapu izsniegšanu saistībā ar "Covid-19", Ministru prezidents vērsa uzmanību uz to apmaksas kārtību, kas paredz, ka pirmās desmit dienas apmaksā darba devējs. Kā akcentēja premjers, viņš vēlas pārliecināties, ka viss ir līdz galam izdomāts un ir pareizi, ka šīs pirmās desmit dienas uzņemas "privātas rokas".

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) aicināja premjera uzdoto jautājumu vērtēt konceptuāli. Ministres ieskatā, ja par to diskutē, tad būtu jādomā par paliekošu risinājumu, kas būtu derīgs arī citu epidēmiju gadījumos.

Ieskicējot iespējamos risinājumus, Viņķele sacīja, ja cilvēks ir inficēts, tad tas varētu būt parasts darbnespējas gadījums un nekādas kompensācijas, viņasprāt, šajā gadījumā nevajadzētu veidot. Savukārt, ja cilvēks nav inficēts, bet ir nepieciešama karantīna, lai redzētu, vai infekcija attīstās, tas varētu būt "robežgadījums". "Tas ir sabiedrības un paša darba devēja drošības dēļ," viņa uzsvēra, vienlaikus aicinot rīkoties sistēmiski.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) piebilda, ka gadījumā, ja augs ar "Covid-19" saslimušo skaits, nāksies domāt par slimības lapu apmaksas ierobežošanu gadījumos, ja cilvēks nebūs ievērojis piesardzības pasākumus un būs lēmis doties uz "Covid-19" skartajām valstīm, lai gan valdība ir ieteikusi uz šīm valstīm nedoties.

"Ja pārkāpj un dodas, tad jāskatās, kāds mehānisms varētu būt darba devējam - kā rīkoties gadījumos, ja netiek ievēroti nosacījumi, uz ko aicinām," sacīja Petraviča.

Premjers atzina, ka labklājības ministre iezīmē būtisku aspektu, proti, ka līdz šim nav domāts par pašu iedzīvotāju pienākumiem un atbildību "Covid-19" ierobežošanā. "Itālijā ir noteikta karantīna. Šajā valstī slimība izplatās no cilvēka uz cilvēku, bet Latvijā "Covid-19" konstatēts cilvēkiem, kuri atgriezušies no Itālijas. Latvijā vēl nav konstatēts gadījums, kad vīruss būtu nodots no cilvēka uz cilvēku. Mums ir jādara viss, lai vīruss netiktu nodots no cilvēka uz cilvēku. Ja ir ieteikums nebraukt uz Itāliju, bet kāds aizbrauc, tas rada naudas slogu sabiedrībai. Mums sāk rasties nopietni jautājumi. Mums nav līdz galam izanalizēts, kādai vajadzētu būt cilvēku atbildībai," uzsvēra Kariņš.

Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretārs Ingus Alliks piekrita idejai, ka iedzīvotājiem būtu jāuzliek atbildība par piesardzības ieteikumu pārkāpumiem, vienlaikus uzsverot, ka varētu rasties grūtības ar administrēšanu un pierādīšanu. Viņš pieļāva, ka šiem cilvēkiem varētu neizsniegt darbnespējas lapu, bet gan attaisnojošu dokumentu, kas apliecina, ka persona var neierasties darbā.

Alliks arī skaidroja, ka janvārī slimības pabalsti izmaksāti nedaudz vairāk kā plānots, bet februārī atbilstoši plānam, līdz ar to pagaidām situācija nav kritiska, bet nevar izslēgt, ka būs vajadzīgi papildu līdzekļi.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aicināja sanākt kopā Finanšu ministrijas, VM, LM un Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, lai risinātu jautājumus gan par slimības lapām, gan arī par atbalstu uzņēmējiem. Pēc Reira teiktā, tiem uzņēmumiem, kuri maksā nodokļus un veic sociālās iemaksas, nevajadzētu uztraukties. Viņš arī minēja, ka uzkrājums sociālajā budžetā ir vairāk nekā miljards eiro, tāpēc līdzekļi ir pietiekami šī jautājuma risināšanai.

Aktuālākās ziņas