Mīti un patiesība ⟩ Veterinārārste atbild uz jautājumiem, ko kaķu saimnieki dažreiz kautrējas pajautāt

Vai tiesa, ka kaķis ir plēsējs un tam jāēd daudz gaļas? 

Jā, tas tiešām tā ir - kaķis ir gaļēdājs un viņam ir normāli ēst gaļu. Protams, es nerunāju par dzīvniekiem, kam ir nozīmētas speciālas diētas, tur ir cits stāsts.

Mūsdienās kaķi ļoti bieži pārtiek tikai no sausās barības. Pat ļoti kvalitatīva sausā barība sasūc ļoti daudz ūdeni, mēs to varam pārbaudīt eksperimenta veidā - uzlejot sausajai barībai ūdeni, varēs novērot, ka tā lielāko daļu sasūks sevī.

Tas pats notiek arī kaķa organismā. Ja kaķim ir nepietiekams ūdens daudzums organismā, viņam zobi vairs netiek pietiekami apskaloti un sāk bojāties.

Bieži esmu saskārusies ar mītu, ka sausā barība palīdz kaķim tīrīt zobus. Tā tas gluži nav, jo kaķis jau sagrauž sauso barību vai norij veselu un tas efekts var būt tieši pretējs.

Tāpat kā cilvēkiem, tā arī dzīvniekiem ir jāuzņem pietiekami daudz ūdens.

Kaķi pēc fizioloģiskajām īpašībām nedzer daudz ūdens un dzīvnieks nekad nedzers tik daudz, lai kompensētu to ūdens daudzumu, ko ir savākusi sausā barība. Līdz ar to dzīvniekam var rasties citas veselības kaites.

Ja mēs runājam par pareizu kaķa barošanu ar gaļu, tad tā noteikti ir svaigā gaļa, nevis termiski apstrādāta. Tāpat kaķiem ir jāizbaro kauli un jādomā par citām papildus piedevām kā vitamīni.

Piemēram, kaķītim ir vitāli svarīgi uzņemt taurīnu, ko viņš var iegūt no dažādām uzturvielām, taču ne vienmēr saimniekam ir viegli visu sarēķināt un sastādīt pareizu ēdienkarti. "PetCity" ir veterinārārsti, kas strādā ar svaigēdāju ēdienkartes izveidi un viņi var arī ar to palīdzēt, jo nevar būt tā, ka mēs dodam tikai vistas fileju un vairs neko.

Vai pastāv risks kaķiem iedot par daudz kaķu zāles?

Kaķiem ir normāli ēst zāli, bet ir jāskatās pēc kaķa uzvedības. Dzīvokļos mītošie kaķīši pārtiek vien no tā, ko mēs viņiem piedāvājam, līdz ar to viņi mēdz ēst visu ko, sākot no istabas augiem, beidzot ar neēdamām lietām.

Jāskatās pēc dzīvnieka uzvedības: ja kaķim ir neitrāla attieksme pret zāli, mēs varam viņam piedāvāt kaķu zāli. Bet ir arī tādi kaķi, kas uzreiz "nopļauj" zāli, tad tas vairs nav normāli. Pārlieku liela zāles ēšana dzīvnieku var novest pie dažādām veselības problēmām, kas saistītas ar kuņģi - visbiežāk vemšanas.

Bieži saskaros arī ar mītu, ko cilvēki saka man vizītes laikā, atbildot uz jautājumu - vai kaķītis vemj -, "nu jā, viņš vemj kā normāls kaķis!". Tad man uzreiz ir pretjautājums, cik normāli ir kaķim vemt? Ja es ietu reizi nedēļā vemt, vai tas būtu normāli? Īsti nē. Lūk, ar kaķiem ir tāpat.

Kopsavilkumā, runājot par kaķu zāli, būtiski ir atcerēties, ka istabas kaķi mēdz ēst neēdamas lietas, kas visbiežāk ir saistīts ar to, ka dzīvniekam ir ļoti neinteresanta un garlaicīga vide. Askētiski un sterili dzīvokļi ir ļoti skaisti un moderni, bet dzīvniekam tur nav iespēju sevi nodarbināt.

Un kā ar baldriāniem?

Man uzreiz ir pretjautājums - kāpēc tos vajadzētu vispār dot?

Ja mēs runājam par barības piedevām, kas satur nelielu procentu baldriānu saknes, kas kalpo kā nomierinošs līdzeklis, to it kā var darīt. Lai gan arī par to zinātnieki vēl aizvien strīdas, jo baldriāni drīzāk uzbudina, ne nomierina kaķi.

Es uzskatu, ka saimniekiem nevajadzētu dot baldriānu saviem mīluļiem tāpat vien.

Manam kaķim parasti ir silts degungaliņš. Vai viņš ir slims?

Nē, tas gan ir mīts. Silts deguns dzīvniekiem parasti ir pēc gulēšanas vai gulēšanas laikā un mēs [veterinārārsti, speciālisti] nekad nevērtējam dzīvnieku veselības stāvokli pēc tā, vai viņam ir silts vai auksts deguntiņš.

Primāri, lai noteiktu dzīvnieka veselības stāvokli, ir jānovērtē, vai kaķis ēd, dzer, urīnē, ir vai nav vemšana un cik viņš ir aktīvs.

Vai runči ir draudzīgāki par kaķenēm?

Šis ir tāds jautājums, par ko joprojām arī zinātnieki strīdas.

Jāatzīst, ka kaķenēm bieži vien novēro agresiju, bet strādājot ar dzīvnieku uzvedību, man jāatzīst, ka gandrīz vienāds procents starp abiem dzimumiem ir agresīvi. Konkrētu pētījumu, kas šo apstiprinātu nav, varbūt nākotnē būs.

Visiem dzīvniekiem daudz ko viņu uzvedībā nosaka tas, vai viņi ir vai nav sterilizēti, tāpat arī viņu hormoni.

Uzvedībai ir ļoti liela saistība ar ģenētiku - šķirne noteikti ietekmē uzvedību, tāpat ir novērots, ka trīskrāsu kaķenes bieži mēdz būt agresīvas. Es nerunāju par kaķenēm, kam kažoks ir baltā, rudā un melnā krāsā. Ir kaķenes, kas ir principā melnas ar mazliet rudu un baltu nokrāsu - šis ģenētiskais kods bieži vien nozīmē to, ka dzīvnieks ir agresīvāks nekā citi. Bet tas ir par ģenētiku, ne par dzimumu.

Tāpat arī rudas krāsas runčiem pastāv lielāka iespējamība būt agresīvākiem nekā citas krāsas runčiem.

Vai sterilizācija var izmainīt kaķa raksturu?

Noteikti, ka jā! Ir kaķenes, kas meklēšanās laikā kļūst ļoti nervozas, slikti ēd, var izrādīt agresiju un "bļaustās", līdz ar to bieži var novērot gadījumus, ka pēc sterilizācijas šīs kaķenes kļūst mierīgākas. Ar runčiem tas pats - var būt, ka viņš kļūst daudz mierīgāks pēc kastrēšanas.

Ar dzīvniekiem bieži ir novēroti tādi gadījumi, ka viņi pēc sterilizācijas apveļas, jo dzīvniekam izmainās vielmaiņa. Līdz ar to viņš var palikt slinkāks. Un bieži vien saimnieks var sajaukt mierīgumu ar to, ka viņa kaķis ir jau tik resns, ka viņam ir grūti pakustēties.

Mīts vai patiesība? Baltas krāsas runči ir kurli.

Ļoti bieži baltas krāsas kaķi ir vājdzirdīgi vai kurli, un tas atkal ir saistīts ar ģenētiku. Jā, tas nav mīts, tā tas diemžēl ir.

Vai ir iespējams iemācīt kaķi nokārtoties cilvēku tualetes podā?

Jā, tas ir iespējams. Īstenībā kaķi var apmācīt uz daudz un dažādām lietām. Tāpat ir iespējams iegādāties speciālus paliktņus, kas ir paredzēti kaķiem, ko var ievietot cilvēkiem paredzētajā klozetpodā, lai palīdzētu dzīvniekam iemācīties tur nokārtoties.

Svarīgi atcerēties, ka tas ir vairāk cilvēku untums, jo šāda kaķa tualete ir daudz vienkāršāka pašam cilvēkam - nav jātīra kaķa kaste.

Tajā pašā laikā ir vērts atcerēties, ka kaķim pēc viņa sugas ir normāli nokārtoties smiltīs. Būtisks ir process - izkasīt bedrīti, aizkašņāt to ciet, tas ir viņu dabā.

Es pieļauju, ka šāda nokārtošanās ievērojami samazina dzīvnieka labklājību. Ja mēs runājam par dzīvnieka labklājību ir svarīgi ievērot piecas brīvības. Viena no šīm klasificētajām brīvībām skan šādi - jāļauj sugai izpaust sev raksturīgās īpašības. Kaķim nokārtošanās uz cilvēku poda īsti nav sugai raksturīga īpašība.

Kā var pateikt, ka kaķim ir liekais svars?

Skatoties uz dzīvnieku no augšpuses, vajadzētu redzēt viduklīti. Arī tas, ka mēs varam iztaustīt dzīvniekam ribas - arī tas ir būtiski. Taču visprecīzāk to pateiks veterinārārsts ikgadējās dzīvnieka pārbaudēs.

Kāpēc kaķiem tik ļoti patīk kurpes?

Nav tā, ka kaķiem patīk tikai kurpes. Noteikti ir redzēti komiskie video internetā, kur kaķi osta cilvēku zeķes un pēc tam viņi paliek ar vaļā muti. Tas ir saistīts ar to, ka kurpēm, zeķēm un citiem priekšmetiem ir izteikta kaut kādas personas smarža vai smaka, kā nu kuram.

Kaķim starp deguna un mutes dobumu ir vomeronazālais orgāns, par kuru cilvēki maz zina.

Šis orgāns ir paredzēts tam, lai tas nogādātu dažādas smaržas uz dzīvnieka smadzenēm un izraisītu kādas konkrētas reakcijas. Piemēram, kad kaķis osta kurpes un viņam paliek vaļā mute, tas nav tāpēc, ka viņš ir apstulbis, tas ir tāpēc, ka tādā veidā viņš ļauj gaisam cirkulēt uz šo orgānu, lai šī informācija tiktu nogādāta uz galvas smadzenēm un lai dzīvnieks saprastu, kas šīs par smaržām un kā ar tām rīkoties.

Bieži kaķi ne tikai osta kurpes, bet arī nokrīt un beržas gar kurpēm, tas ir tāpēc, ka kurpēm ir ļoti daudz svešas smaržas no āra, pat ja tās ir īpašnieka kurpes.

Beržoties gar kurpēm, kaķis cenšas tās "saremontēt" jeb atgriezt viņam pierasto smaržu.

Tas ir pilnīgi tas pats, kā, piemēram, atnāk ciemiņi un kaķis piečurā kādam kurpes - kaķis mēģina panākt sev ierasto smaržu šim cilvēkam. Tā nav, kā bieži saimnieks mēdz padomāt, ka kaķim nepatīk sveši cilvēki vai viņš cenšas atriebties.

Kaķis, jūtot svešas smaržas, kļūst nervozs, tāpēc viņš cenšas tos nepazīstamos aromātus nomākt ar savējo.

Tas, ka dzīvnieks var būt atriebīgs, vispār ir milzīgs mīts! Tā nav. Mēs nevaram ielīst dzīvniekam galvā un saprast, ko viņš domā, bet mēs varam paskaidrot dzīvnieka uzvedību ar viņa darbībām.

Bieži cilvēki saka, ka, piemēram, viņa mīluli no mammas nošķīra vīrietis, tāpēc viņam nepatīk vīrieši - to neviens nevar konkrēti apgalvot. Varbūt kaķiem ir tik sarežģītas smadzenes, bet tas vēl nav izpētīts.

Kaķene jāsterilizē, ļaujot vienreiz piedzemdēt.

Mīts! Onkoloģisko slimību riski nemainās. Kaķenēm gan pirms, gan pēc dzemdībām ir iespēja saslimt ar audzēju. Tāpat, ja kaķenes nav sterilizētas, pastāv risks, ka viņām var būt dzemdes strutains iekaisums jeb piometra vai piena dziedzeru audzēji. Ir tā, jo ilgāk kaķene meklējas, jo lielāks risks, ka kaķenei var būt šie piena dziedzeru audzēji.

Mīts vai patiesība? Kaķiem ir jādzer piens.

Tas ir mīts. Kaķiem gremošanas sistēma nav pielāgota tam, lai pārstrādātu piena olbaltumvielas. Piens ir paredzēts mazuļiem. Pieaugušiem kaķiem nav jādzer piens, īpaši jau govs piens.

Ja pieaugušam kaķim tiek dots piens, tad mēs bieži vien novērojam, ka kaķis saskaras ar dažādām zarnu trakta problēmām - vemšanu vai caureju, vai iekaisumiem zarnu traktā.

Tāpēc kaķa labad viņam nav jādod piens, pat ja viņš to gribētu. Cilvēkbērni jau arī gribētu ēst saldumus vai čipsus visu laiku, bet mēs viņiem to neļaujam.

Raksts tapis sadarbībā ar "PetCity".