Reirs: Dīkstāves pabalstu varētu saņemt ne tikai krīzes skarto nozaru darbinieki

Finanšu ministrs Jānis Reirs

FOTO: Valsts kanceleja

Dīkstāves pabalstus varētu saņemt ne tikai krīzes skarto nozaru darbinieki, bet pēc noteiktiem kritērijiem arī darba ņēmēji no plašāka nozaru loka, ceturtdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš uzsvēra, ka valdība ceturtdien, 19. martā, atbalstījusi īpašu, terminētu likumprojektu jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radīto negatīvo seku mazināšanai. Ministrs piebilda, ka jaunais regulējums ne tikai palīdzēs darba ņēmējiem, bet arī uzņēmumiem attīstīties.

"Mūsu uzdevums ir iekonservēt situāciju, saglabājot visu uzņēmējdarbības struktūru. Valsts krīzes visvairāk skarto uzņēmumu darbiniekiem maksās dīkstāves pabalstu, uz kuru sākotnēji varēs pretendēt konkrētas nozares, proti, tās, kuras cietušas Ministru kabineta lēmuma dēļ [valstī ieviest ārkārtējo situāciju]," skaidroja Reirs.

Sākotnējās aplēses liecina, ka dīkstāves pabalstu izmaksa valstij izmaksās 60-70 miljonus eiro, tomēr, mainot kritērijus, pēc kādiem šie pabalsti tiek piešķirti, šim mērķim varētu tikt novirzīti 200 miljoni eiro.

Pēc finanšu ministra stāstītā, dīkstāves pabalstu programma tiks pārskatīta vismaz divas reizes nedēļā, valdībai lemjot par nozarēm, kuru strādājošajiem būtu piešķirams dīkstāves pabalsts.

"Mums ir acīm redzamas nozares, kuru darbība apstājās valdības pieņemto lēmumu dēļ. Tās arī ir pirmās nozares, kurām ir jāpalīdz.

Vienlaikus valdībā vienojāmies, ka valdība varētu veidot kritērijus, lai paplašinātu uzņēmumu loku, kuru darba ņēmēji varētu pretendēt uz atbalstu.

Šis likums tiks mainīts katru nedēļu. Mēs strādājam diennakts režīmā, mēs izvērtēsim katru nozari," pauda Reirs.

Valsts atbalsts Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai sasniedzis vairāk nekā divus miljardus eiro, sacīja finanšu ministrs. 

Pēc viņa aplēsēm, valsts plānotais atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai no sākotnēji plānotā viena miljarda eiro nu jau ir sasniedzis nedaudz virs diviem miljardiem eiro.

Šodien valdībā atbalstītais priekšlikums par dīkstāves pabalstu krīzes visvairāk skarto uzņēmumu darbiniekiem valstij izmaksās no 60 miljoniem eiro līdz pat 200 miljoniem eiro, ja tiks pieņemts lēmums paplašināt atbalstāmo nozaru loku.

Šodien valdība arī atbalstīja priekšlikumu atjaunot "Altum" garantiju programmas, kurām varēs pieteikties ikviens uzņēmums, tostarp tādi, kurus Covid-19 krīze nav skārusi. "Altum" grantu programmā būs pieejami 750 miljoni eiro, bet kredītu finansēšanas programmā - 200 miljoni eiro.

Reirs sacīja, ka līdz šim pieņemti lēmumi par valsts atbalstu 1,1 miljarda eiro apmērā, bet dažādos citos finanšu instrumentos ir rezervēts vēl viens miljards eiro. Piemēram, ar Eiropas Investīciju banku ir noslēgts līgums, kas ļauj Latvijai piekļūt 400 miljoniem eiro, lai mazinātu Covid-19 radītās sekas.

Tāpat no šī plānošanas perioda Eiropas Savienības fondiem ir pieejami 600 miljoni eiro, kas tiks pārstrukturēti, lai palīdzētu tām nozarēm, kurām tas patlaban nepieciešams.

Ministrs arī norādīja, ka Valsts kase turpina aizņemties, piemēram, vakar vietējā tirgū vērtspapīros aizņemoties 50 miljonus eiro ar negatīvu finanšu likmi.

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) informēja, ka turpmāk valdības sēdes notiks divas reizes nedēļā, kad cita starpā tiks arī lemts par jaunām nozarēm un kritērijiem, kuras varētu pretendēt uz valsts atbalstu krīzes laikā.

"Signāls ir skaidrs - valdība dara visu, kas mūsu spēkos, lai palīdzētu uzņēmumiem un darba ņēmējiem," uzsvēra Kariņš.

Kā ziņots, Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, kurā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksu darba ņēmējiem.

Par spīti vairāku uzņēmēju organizāciju iebildumiem iecerēts, ka Ministru kabinets noteiks nozares, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami likumā noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi.

Vairāku tautsaimniecības nozaru organizācijas vienoti aicina valdību rast atbalsta mehānismus uzņēmumu atbalstam, kam būtiski ir krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai nozarei, teikts sešu rūpniecības nozaru kopīgajā vēstulē valdībai un Saeimai.

Vēstulē uzsvērts, ka krīze ir skārusi visus, neatkarīgi no nozares.

"Dažās nozarēs tas ir acīmredzams, kā viesmīlībā, taču notiekošais jau ir tiešā veidā skāris vai vistuvākajā laikā ietekmēs arī visas ražojošās un eksportējošās nozares. Gan informācijas tehnoloģijas (IT), gan metālapstrādi, elektroniku, kokrūpniecību un visus pārējos. Iemesli tam ir dažādi. Vieniem lielie pasūtītāji Eiropā un Amerikā aptur savas ražošanas, piemēram, autorūpniecībā, citiem pārtrūkst piegādes ķēdes, bet IT pasūtītāji iesaldē projektus," teikts vēstulē. 

Gala lēmums par likumprojektu būs jāpieņem Saeimai.

Uz augšu