"Bija bail nomirt. Tādas lietas nevar aizmirst." Covid-19 pārslimojušie pastāsta piedzīvoto (7)

Pagājušas jau trīs nedēļas kopš Sāremā tika organizēts volejbola mačs un Sāremā burbuļu festivāls, kas norisinājās vien pāris dienu pēc sporta pasākuma. Liela daļa cilvēku, kuri inficējās šajos pasākumos, Covid-19 jau ir izslimojuši. Pārsvarā inficējās jaunieši un cilvēki gados.

Inficēto pieredze atšķiras - no nepanesamām galvassāpēm, sausa kakla un temperatūras līdz smakšanai, sāpēm vēderā, kā arī garšas un ožas pazušanai. Vairāki cilvēki, kas inficējās šajos pasākumos, joprojām atrodas slimnīcā. 

Covid-19 pārslimojušie stāsta, ka tieši smagie simptomi un neziņa esot bijis panikas un baiļu iemesls. 

"Bija bail nomirt."

"Šī slimība ir bīstama arī jauniem cilvēkiem, tomēr mēģiniet saglabāt mieru," teica viens no atlabušajiem pacientiem.

"Neatceros, kad būtu juties tik slims. Varbūt vienīgi jaunībā, kad slimoju ar pneimoniju," stāsta 45 gadus vecais Hanness, kurš ne tikai mocījās ar temperatūru un elpas trūkumu, bet arī cīnījās ar smagu smakšanas sajūtu. 

Pirmās vīrusa pazīmes Hanness pamanīja četras dienās pēc Sāremā burbuļu festivāla apmeklēšanas. "Analīžu rezultātus saņēmu trešajā slimošanas dienā. Visu to laiku atrados karantīnā. Jau pirmajā saslimšanas dienā temperatūra uzkāpa virs 38 grādiem, kā arī parādījās klepus un spēcīgas sāpes kaklā," atceras Hanness. 

"Pēc pāris dienām temperatūras vairs nebija un es cerēju, ka trakākais ir aiz muguras, taču septītās dienas vakarā man kļuva grūti elpot.

Nolēmu, ka mājās ir putekļains un atvēru logu, lai telpas izvēdinātu, taču tas nelīdzēja. Man trūka gaisa, es sāku smakt," vīrietis stāsta par slimošanas smagākajām dienām. 

"Tā ir tāda spiedoša sajūta, elpu nevar ievilkt līdz galam un rodas sajūta, ka smoc. Bija bail nomirt. Tādas lietas nevar aizmirst.

Tā bija kā sevis pārvarēšana. Bija jāsaņem sevi rokās un sev jāpalīdz. Es zinu, tas izklausās pārāk vienkārši, bet tajā brīdī jūs sākat darīt pareizās lietas. Par laimi, man palīdzēja mana māte, kurai ir liela pieredze medicīnā, viņas atbalsts bija ļoti nepieciešams. Protams, tiem, kas ir līdzīgā situācijā, taču jau jūtas vāji, ir nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību," atklāj vīrietis.

Smago notikumu Hanness pārdzīvoja vēl divas, trīs dienas. "Kopš saslimšanas pagājušas 17 dienas un jūtos jau labāk, taču es turpinu ārstēties un stiprināt veselību. Joprojām nejūtos vesels.

Nezinu, kad varēšu droši apgalvot, ka vīruss ir izārstēts. Man šķiet, ka veselības nostiprināšana prasīs kādu laiku un būs ļoti slikti, ja vīrusa dzīvotspējas dēļ, sanāks ar to inficēties vēlreiz," turpina vīrietis. 

Lai cīnītos ar smakšanas sajūtu, vīrietis esot sēdējis uz balkona un elpojis svaigu gaisu. Tāpat palīdzot karsta tvaika elpošana. Hanness dzēra siltu ūdeni, kā arī daudz C un D vitamīnu. 

"Tā kā atveseļošanās periodā svarīgs ir arī labs garastāvoklis, nevaru beigt pateikties draugiem un radiem, ar kuriem sazinājos.

Lūdzu, ievērojiet karantīnu! Vīruss neizvēlas, tas pagrābj katru, kas gadās ceļā," stāsta Hannes. 

"Slimība sākās pēkšņi."

"Man bija bail no nāves. Lūdzos senčiem un eņģeļiem, lai mani glābj," savu stāstu sāk 42 gadus vecā Hilje. 

Simptomi parādījās nedēļu pēc burbuļu festivāla apmeklējuma. "Zinu vismaz 10 cilvēkus, kas inficējās šajā festivālā. Slimība mani spīdzina jau 14 dienas, nekad iepriekš neesmu izjutusi tik riebīgas sāpes," stāsta Hilje.

"Slimība sākās pēkšņi. No rīta sākās stipras galvassāpes, un tā kā testu man neveica, nolēmu, ka man ir iekaisums smadzenēs. Temperatūras man nebija, taču pēcpusdienā spiediens galvā bija tik spēcīgs, ka radās sajūta, ka acis izkritīs no galvas. Es mēģināju gulēt, bet spiediens turpināja pieaugt un ķermeni klāja auksti sviedri," slimības gaitu atceras sieviete.

Nākamajā dienā nedaudz uzkāpa temperatūra. Viņa mēģināja pagatavot bērniem ēst, taču tas bijis ļoti grūti un sieviete atkal devusies gulēt. "Sāpes bija tik sliktas, ka tad, kad es izsaucu "ātro" palīdzību, lai veiktu analīzes, es sāku raudāt, jo biju pārliecināta, ka viss būs ļoti slikti," Hilje turpina. 

Pēc tam esot bijis grūti noturēt vaļā acis. Hilje domāja, ka ātrā palīdzība viņu vedīs uz slimnīcu, taču esot ieradies tikai viens mediķis, kurš ātri paņēmis viņas un bērnu analīzes. Viņš neesot varējis pateikt neko, kas palīdzētu, vienkārši lūdza zvanīt ģimenes ārstam, vai, ja paliek vēl sliktāk, atkal zvanīt uz 112.

Vissmagākā esot bijusi slimības otrā diena, kad viņai licies, ka tuvojas nāve, jo sievietei bijis ļoti ātrs pulss un spēcīgas galvassāpes. Viņa esot gulējusi gultā un lūgusies, lai tiek glābta. Klepus un elpošanas problēmu sievietei nebija.

Trešajā dienā viņai kļuvis labāk, taču vēlāk vīruss esot atgriezies, lai meklētu citas vājās vietas. Septītajā dienā galvassāpes teju pārgājušas.

Arī Hiljes vīrs pārcietis visai smagu Covid-19 pārslimošanu. Viņam bija drudzis un vājums, viņš nevarēja izkāpt no gultas. Pāra 12, 16 un 23 gadus veco bērnu analīzes bija negatīvas. 

Pagājušas divas nedēļas un sieviete beidzot jūtoties kā cilvēks. "Jūtos daudz labāk, taču mani joprojām māc bailes, jo nezinu, vai mana imunitāte ir gana stipra, vai varu inficēties atkal un cik ilgi būšu vīrusa pārnēsātāja. Neviens neko nevar pateikt," stāsta Hilje. 

Viņa brīdina, ka šis vīruss ir bīstams arī jauniem cilvēkiem.

"Man ir tikai 42 gadi, esmu dzīvojusi veselīgu mūžu, tomēr vīruss pamanījās skart arī manu ģimeni," viņa turpināja. 

"Šī slimība ir ļoti sarežģīta."

"Es esmu 36. cilvēks Sāremā, kuram atklāts koronavīruss un pirmais, kuram analīzes veica caur logu," savu stāstu sāk Marts.

"Saslimšana sākās kā parasta gripa. Lauza kaulus, sāpēja pat ceļgali un pirksti, nebija  enerģijas un acis sāpēja tik spēcīgi, ka nevarēju tās atvērt. Katru dienu bija temperatūra, kādu dienu augstāka, citu - zemāka. Šī slimība ir ļoti sarežģīta. Brīdī, kad liekas, ka esi atlabis, nāk jauns vīrusa vilnis," par slimības gaitu stāsta Marks. Viņš iesaka pierakstīt temperatūras svārstības kādā kladē, lai vieglāk kontrolēt slimības gaitu.

Marks zaudēja ožu un garšu. Tā līdz galam nav atgriezusies arī divas nedēļas pēc saslimšanas, tāpat vīrietim atkal esot parādījusies temperatūra. 

Viņš iesaka ēst daudz citronu un dzert siltu ūdeni. Labi palīdzot arī ingvers. 

Savukārt citu ar koronavīrusu inficēto mocīja vēdersāpes. Četras dienas pēc festivāla apmeklēšanas Terje sajuta spēcīgas sāpes vēderā. Sieviete nodomāja, ka viņai ir vēdera vīruss. Trīs dienas bijis pavisam slikti - augsta temperatūra, drebuļi un sāpes vēderā. Sešas dienas pēc saslimšanas sieviete uzzināja, ka ir inficējusies ar Covid-19. 

Vēl pēc pāris dienām sievietei pazuda oža un garša. "Protams, man bija arī viegls klepus un iekaisis kakls," viņa pastāstīja.

Ārsts par neparedzamo Covid-19

"Arī jaunieši un cilvēki pusmūžā šo slimību pārcieš smagāk kā citas," stāsta ģimenes ārste Karmena Jollera. 

Kā tas ir iespējams, ka koronavīruss cilvēkos izraisa tik atšķirīgus simptomus?

"Tas vīrusiem ir raksturīgi. Ja runājam par koronavīrusu, saskaņā ar statistiku, 86 procenti cilvēku pārslimo to viegli, taču 14 procentiem nepieciešama ārstēšana slimnīcā.

Medicīnas terminoloģijā "viegla saslimšana" nozīmē to, ka personai nav nepieciešama ārstēšana slimnīcā, taču slimošana joprojām var ritēt smagi.

Tieši tādēļ no slimības cieš arī jaunieši un pusmūža cilvēki," skaidro ārste. 

Vai vīruss var atstāt sekas uz mūžu, piemēram, izraisīt bojājumus plaušās?

"Veikt plaušu rentgenu tiem, kas ārstējas mājās, nevar. Visvienkāršākā atbilde - cilvēks to sajutīs pats. Protams, lielāks risks paliekošām sekām ir tiem, kam šī slimība norit ļoti smagi," atbild ārste Jollera.

Kā cilvēkam saprast, vai pēc noteiktajām 14 dienām ir vesels un vairs nevar inficēt citus?

"Pirmkārt, kopš simptomu parādīšanās brīža jābūt pagājušām vismaz 14 dienām. Otrkārt, klepus nedrīkst būt parādījies vismaz 24 stundas. Treškārt, temperatūra nedrīkst būt paaugstināta vismaz 48 stundas. Arī pašsajūtai jābūt labai," stāsta Jollera.

Vai ar Covid-19 izslimojis cilvēks var inficēties atkārtoti?

"Diemžēl, to šobrīd nevar pateikt, taču, domājams, ka vismaz uz kādu laiku imunitāte parādās," portālam "Postimees" atbild ārste.