Ārkārtas apstākļi liek ārstiem strādāt neierastā vidē. Sanitārs vai ārsts - iepriekš ierastās robežas starp medicīnas darbiniekiem ir zudušas un šobrīd galvenais ir nodrošināt, lai palātā uzturas pēc iespējas mazāk cilvēku, un jāievēro ļoti stingri drošības noteikumi, "TV3 ziņām" par darba apstākļiem Covid-19 laikā stāstīja mediķi.
Parasti pacientu pārpildītie Gaiļezera slimnīcas gaiteņi ir tukši. Atsevišķā nodalījumā ir ierīkota Covid-19 slimnieku zona. Tajā ārstējas vīrusa sasirgušie, kuriem ir arī citas slimības. Pie tās sagaida medmāsa pilnā aizsargtērpā.
Starp Covid-19 pacientiem ir tādi, kuri ilgstoši slimojuši un ir tik novājināti, ka nevar ne paēst, ne nokārtot dabiskās vajadzības. Mediķi ir paaugstinātā riska zonā, tāpēc jāievēro ļoti strikti drošības noteikumi.
"Kas attiecas uz apģērbu, trīs līdz četras stundas varam izturēt kostīmā, jo notiek organisma dehidratācija. Šajā tērpā nedrīkstam ne ēst, ne dzert, ne apmeklēt tualeti. Mums ir jāiztur! Strādājot ar pacientiem, nav svarīgi, vai esi sanitārs vai ārsts, visiem ir jānodrošina gan savas, gan kolēģu darba funkcijas - pacients jāpabaro, ja nav ēdis, jāmaina pamperis. Visiem ir jādara viss, lai pēc iespējas mazāk cilvēku uzturētos palātā," stāsta slimnīcas neiroloģe Rūta Ozoliņa.
Digitālais laikmets ļauj ārstu ikdienu atvieglot, piemēram, izmantojot video novērošanas ierīces, lai uzraudzītu, kas notiek palātā. Sanāksmes notiek, izmantojot videokonferenču iespējas.
"Kad pienāca ārkārtas situācija, es atgriezos no ārzemēm, tāpēc arī man bija jāievēro pašizolācija. Sapratu, ka slimnīcu nevaru pamest nelaimē. Vajadzēja komunicēt ar kolēģiem, tad atklājām, cik ērti var strādāt "Zoom" platformā," norāda BKUS virsārste Renāte Snipe.
Arī pacientus konsultēt var digitālā vidē. Mediķi akcentē, ka šis laiks pierāda, cik svarīgi ārstēšanā ir cilvēcīgā saskarsme, kaut vai acu kontakts.
"Ja mēs runājam par, piemēram, astmas pacientiem, mēs varam parādīt, kā lietot ierīces. Mēs ļoti ceram, ka arī pēc ārkārtējās situācijas beigām turpināsim attālināto konsultēšanu," Snipe turpināja.
"Bērnu slimnīcā dienā parasti uz konsultācijām ieradās ap 400-600 pacientu un rinda uz konsultāciju vēl pirms krīzes mēdza iestiepties pat četru mēnešu garumā. Cik ilgi būs ārkārtas situācija, mediķi nevar zināt, taču digitālā konsultēšana kaut nedaudz, bet tomēr samazina rindu un ļauj sniegt noderīgu informāciju pacientiem," bilst Snipe.
Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī Latvijā apstiprināti 30 jauni Covid-19 gadījumi, kopējam inficēšanās gadījumu skaitam sasniedzot 712, no kuriem 37 atrodas stacionārā, tai skaitā 32 pacienti ar vidēju, 5 pacienti ar smagu slimības gaitu.
Video: "TV3 ziņas" sižets
