Par jauno koronavīrusu Covid-19 vēl aizvien ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Atbildes uz tiem meklē ne tikai sabiedrība, bet arī Latvijas ārsti un zinātnieki. Pirmos secinājumus Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas (RAKUS) Pataloģijas centrā devās noskaidrot LTV raidījums "Aculiecinieks".

"Jaunu slimību mēs uztveram ļoti nopietni un katrs nāves gadījums ir ļoti svarīgs, lai mēs izpētītu organismā notiekošos procesus," pauž RAKUS Neatliekamās medicīnas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs.

"Ja mirušajam pacientam ir diagnosticēta saslimšana ar Covid-19, viņam ir jāveic autopsija, lai uzzinātu nāves iemeslu," norāda Infekcijas un vispārējās pataloģijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Jurijs Nazarovs.

Infekcijas un vispārējās pataloģijas nodaļā ir izveidota īpaša zāle, kur tiek veikta autopsija infekciju slimību upuriem. 

"Pataloģijas moto vai sauklis ir "mirušie palīdz dzīvajiem".

13

Šis izteiciens paskaidro mūsu darba būtību un, lai cik tas nebūtu traģiski tuviniekiem, ārsti tikai pēc autopsijas un gala slēdziena var daudz ko secināt, kā mēs esam ārstējuši un kā konkrētā pataloģija ir attīstījusies," atklāj Rīgas Austrumu slimnīcas ārstniecības direktors Haralds Plaudis.

To, kāpēc Latvijā no Covid-19 nomirst daudz mazāk slimnieku nekā kaimiņos - Lietuvā un Igaunijā - ārsti nespēj izskaidrot.

"Varbūt, ka mēs tiešām esam unikāli! Nezinu, skatīsimies, vēl nekas nav beidzies. Es tiešām ceru, ka mēs pie pašreizēja [Covid-19 upuru] skaita paliksim, kas diemžēl ir maz ticams, bet es ceru, ka tas strauji nepalielināsies," skaidro Plaudis.

Plaudis arī norāda, ka uz jautājumu - kāpēc Latvijā no Covid-19 mirstība ir daudz mazāka nekā citur - atbildes varētu būt vien pēc pusgada vai gada.

13

"Mēs ārstējam pacientu, nevis slimību vai diagnozi. Ja pacientam ir Covid-19, tāpat mums viņš ir jāārstē kompleksi, īpaši, ja viņam ir sirds slimības vai cukura diabēts un tamlīdzīgi," atklāj Višņakovs.

Mediķiem darbā ar pacientiem ir svarīgi, lai viņi nepalaistu garām kādu nozīmīgu pataloģisku problēmu, kas varētu būt nāves cēlonis.

"Piemēram, infarkts - ja patalogi mums pēc slēdziena pasaka, ka pacients ir miris no infarkta, tad mēs zinām, ka, iespējams, ārstēšanā ir bijusi kļūme, un mēs to kopīgi ar kolēģiem analizējam," pauž Višņakovs.

"Mēs esam ļoti sakoncentrējušies uz to mazo vīrusu, kas nonāk cilvēka organismā un tad nodara visas sliktās lietas, bet patiesībā, kā jebkura cita infekcija vai slimība, tā arī Covid-19 izraisa imūnsistēmas aktivizēšanos.

Un te arī atklājas vislielākais mīts medicīnā un pētniecībā, jo nav līdz galam zināms, kā imūnā sistēma uz šo vīrusu reaģēs," atklāj Plaudis.

13

Mediķi norāda, ka visus Covid-19 slimniekus ārstē kompleksi, izzinot slimības vēsturi un ārstējot arī hroniskās saslimšanas.

Višņakovs norāda, ka praktiski katru dienu ir nepieciešamas vairāku speciālistu vizītes pie pacientiem, lai nodrošinātu pēc iespējas atbilstošu ārstēšanu, neatkarīgi no tā, vai viņi ir inficēti ar Covid-19 vai nav.

Tik pat svarīgi ir turpināt analizēt izārstēto pacientu datus, lai spētu prognozēt, kas ar vīrusu notiks tālāk.

"Daudzas lietas pētniecībā būs iespējamas, ja mēs pietiekami ātri pašlaik reaģēsim," atklāj Latvijas Biomedicīnas un studiju centra direktors Jānis Kloviņš.

Rīgas Stradiņu universitātes (RSU) Zinātnes departamenta direktore Liene Ņikitina-Zaķe norāda, ka RSU pētīs vīrusa bioloģiju un to, kā vīruss reaģē uz pacientu.

Šobrīd notiek saskaņošanas process, un kad zinātnieki iegūs visas atļaujas, pacientiem, kuri no saslimšanas ar Covid-19 ir ārstējušies slimnīcās, tiks lūgtas atļaujas piedalīties pētījumā.

Latvijā ar Covid-19 izplatību saistīti pētījumi jau notiek un tiek aktīvi strādāts pie vīrusa genoma izpētes.

"Mēs esam jau ieguvuši apliecinājumu, ka vīruss Latvijā ir nonācis par ļoti dažādiem ceļiem," pauž Kloviņš.

13

Ir atklāti vismaz četri jauni vīrusu genomi, kas atklāj, ka to dzimtene ir gan Vācija, gan Anglija, gan Francija un viens ir arī, visticamāk, no Ķīnas.

Ja pētnieki saprastu, kas notiek vīrusam mijiedarbojoties ar imūno sistēmu un plaušām, un kāpēc imūnsistēmas reakcija pret Covid-19 ir nedaudz atšķirīga nekā pret citām infekciju slimībām, tad varētu noteikt, kā mūsu sabiedrība atšķiras no citām valstīm.

Ko ir būtiski saprast, jo mums nav tik daudz slimu cilvēku un epidēmija notiek lēnu un pakāpeniski, norāda RSU Infektoloģijas katedras vadītāja Ludmila Vīksna.

"Mēs varētu pat prognozēt, vai Covid-19 pandēmija varētu noritēt viļņveidīgi kā gripa."

13

"Tas, ko mēs jau šobrīd redzam - ļoti daudziem slimniekiem nav nekādu klīnisku simptomu, kas visdrīzāk ir labi. Tas mums dod cerību, ka šī situācija pēc kāda laika arī varētu normalizēties, bet neapšaubāmi, lai mēs varētu atgriezties normālās sliedēs, mums ir nepieciešams aizvien vairāk testēt cilvēkus, lai noteiktu, kad šī situācija būs atrisinājusies," norāda Plaudis.

Kā ziņots, kopš Lieldienām ik dienu ir samazinājies Latvijā kopumā atklāto Covid-19 gadījumu īpatsvars pret veikto testu kopskaitu, balstoties uz SPKC datiem.

Vislielākais atklāto Covid-19 gadījumu īpatsvars pret veikto testu kopskaitu - 4,82% - fiksēts 11. martā. Līdz minētajam datumam valstī bija veikti 332 Covid-19 testi un atklāti 16 slimības gadījumi.

Pēc tam līdz 15. martam kopējais Covid-19 gadījumu īpatsvars pret veikto testu kopskaitu samazinājās, tad atkal palielinājās un turpināja "lēkāt".

Laikā no 27. marta līdz 31. martam šis īpatsvars pieauga no 2,39% līdz 2,82%, bet no 1. aprīļa tas ik dienu samazinājās, izņemot 11. aprīli, kad minētais rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējo dienu, palielinājās par 0,04 procentpunktiem.

Pēc tam, no 12. aprīļa, Latvijā kopumā atklāto Covid-19 gadījumu īpatsvars pret veikto testu kopskaitu ik dienu ir samazinājies vidēji par 0,04 procentpunktiem.