Latvietis Pauls Švedrēvics par ceļošanu sapņoja jau ilgi. Vienā dienā viņš pameta darbu un devās tur, kur deguns rāda. Tā viņš iepazinās ar savu ceļojuma biedru Nilu Aleksi. Kad abi puiši bija nonākuši līdz Āfrikas valstij Kotdivuārai, Nilam beidzās pases derīguma termiņš un viņš bija spiests doties atpakaļ uz Latviju.

Tad sākās Covid-19 pandēmija, kā rezultātā daudzās valstīs iekšzemes robežas un gaisa satiksme tika apturēta. Pašlaik Pauls ir palicis viens pats sev nezināmajā Āfrikas valstī un gaida, kad robežas atkal tiks atvērtas, lai dotos tālāk meklēt jaunus piedzīvojumus.

Sarunā ar portālu "Apollo" Pauls pastāstīja par ceļojumu un piedzīvojumiem tā laikā, iespaidiem par Āfriku un daudzām citām lietām.

Covid-19 neļauj atgriezties Latvijā

Pauls stāsta, ka viņa un Nila mērķis ir no Latvijas aizceļot līdz Dienvidāfrikai. Nils savu ceļojumu sācis pagājušā gada augustā, bet Pauls kolēģim pievienojies septembrī.

"Es Nilam pievienojos Vācijā un tā nu devāmies ceļā ar busiņu. Devāmies cauri Francijai, Spānijai, Marokai, Mauritānijai, Gambijai, Gvinejai-Bisavai, Sjerraleonei, Libērijai, bet uz robežas ar Kotdivuāru bijām spiesti atstāt savu automašīnu, kurā dzīvojām praktiski visu šo laiku," stāstīja Pauls. 

Tālāk puiši bija spiesti doties ar sabiedrisko transportu, jo uz robežas viņi bija nogulējuši trīs dienas, bet vienīgais veids, kā ar automašīnu tikt pāri Kotdivuāras robežai, bija eskortā uz nākamo valsti, bet tas maksājis dārgi. 

"Nilam bija aviobiļetes no Kotdivuāras lielākās pilsētas Abidžanas. Viņam bija jāatgriežas Latvijā, jo pasei beidzās derīguma termiņš," stāstīja Pauls.

"Kad nonācām Abidžanā, pirmo nakti pavadījām autoostā, bet pēc tam dabūjām naktsmājās ar "Couchserfing" aplikācijas palīdzību. 

Sākotnējā ideja bija tāda, ka es divas nedēļas nogaidu, kamēr Nils sakārtos dokumentus un atgriezīsies, lai turpinātu tālāko ceļu," atklāja Pauls.

Covid-19 pandēmija sākusies tieši uzreiz pēc Nila atgriešanās Latvijā, kas nozīmēja, ka daudzās valstīs tiks slēgtas robežas.

"Man arī beidzās toreizējās dzīves vietas termiņš un paliku bez pajumtes, bet biju sapazinies ar vietējo mūziķi Mikiju, kuram pieder bārs. 

Viņš arī bija viens no retajiem cilvēkiem, kurš saprot angļu valodu, jo lielākoties iedzīvotāji Kotdivuārā runā franču valodā, neskaitot pārējās 60 vietējās valodas," sacīja latvietis.

Mikijs atļāva Paulam apmesties savā bārā.

Tur latvietis sastumj krēslus, lai pa nakti varētu gulēt.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Travel is more than the seeing of sights, it is a change that goes on, deep and permanent, in the ideas of living. Perhaps there are just some things you leave behind when you choose a new life. But evryting is about new challenges and adventures. #triptoafrica #travel #vanlife #wonders #travellingthroughtheworld

A post shared by Pauls Švedrēvics (@shvedrevka) on

Ikdiena Kotdivuārā Covid-19 pandēmijas laikā

Protams, Covid-19 pandēmijas dēļ arī Kotdivuāra bija spiesta ieviest dažādus ierobežojumus. "Ieviesa karantīnu un pēc pulksten 21 visiem bija jābūt mājās.

Vienīgi policija patrulē uz ielām. Karantīnu vietējie iedzīvotāji ievēro, jo pārkāpēji tiek sisti. Tāpat arī aizvēra visas publiskās iestādes un līdz ar to bāram jābūt ciet.

Tiesa, ēstuves un veikaliņi strādā un ir lietas, kas nedrīkst būt vaļā, bet strādā slepus, jo lielākā daļa iedzīvotāju nopelna tikai nepieciešamo nākamajai dienai." 

"Principā dienas laikā izskatās, ka nekas vietējo iedzīvotāju ikdienā nav mainījies. Uz ielām tiek tirgots viss, tāpat kā iepriekš," sacīja Pauls.

"Kafejnīcas, klubi, bāri un tamlīdzīgas iestādes ir ciet. Arī starppilsētu autobusi nekursē. Dzirdēju, ka vienu reizi nedēļā arī ir lidojumi uz Eiropu, bet pasažieri tiek iedalīti pēc prioritātēm. Pirmie ir veci un slimi cilvēki," novēroja latvietis.

Pauls ievēroja, ka lielveikalos, mazajās bodītēs un citu veidu veikalos pie durvīm stāvot dezinfekcijas līdzekļi, lai nomazgātu rokas pirms iepirkšanās. Tāpat vietām mērot arī temperatūru.

"Ir cilvēki, kas mēģina palikt mājās, bet lielākoties cilvēki neiespringt par to, jo lielākā daļa cilvēku katru dienu nopelna iztiku tikai nākamajai dienai.

Līdz ar to izolēties pa dienu daudzi nevar, jo jāpelna nauda," sacīja Pauls.

Latvietis novēroja, ka pēc pulksten 21 ir kapa klusums, dažreiz varot redzēt, ka pēdējie uz ielas palikušie cilvēki skrien uz mājām. Tad pēc pulksten 5 atkal varot iet ārā. 

Pauls atklāja, ka viņam līdzi bijusi rezerves nauda dolāros. Šo naudu bankā negribēja pieņemt sliktās kvalitātes dēļ. Līdz ar to Paula budžets krietni samazinājās jau pašā pandēmijas sākumā.

"Tomēr jāsaka, ka vietējie iedzīvotāji ir saprotoši un vispār Āfrikas iedzīvotāji ir ļoti draudzīgi, tāpēc par ēšanu nav jāuztraucas. Es palīdzu piekārtot bāru un pieskatu to ik pa laikam," stāstīja piedzīvojumu meklētājs Pauls.

Latvietis atklāj, ka viņam ir nācies atpirkties arī no policijas, jo bāram taču jābūt ciet.

"Cenšos neiespringt par to, kas notiks rīt, jo nav prognozējams vairs nekas. Sēžu bārā un cenšos saprast kaut ko no franču valodas, spēlēju kārtis vai vienkārši eju garās pastaigās.

Vismaz silts laiks un pozitīvi cilvēki apkārt, ceru ka ar vīzu līdz augustam pietiks, bet tad būs jādomā, vai varēsim turpināt iesākto."

"Drēbes mazgāju ar rokām, dušā eju ciemos pie Mikija māsīcas.

Dažreiz vietējie mēģina izvairīties no manis, jo esmu ieceļotājs un praktiski vienīgais baltais apkārtnē. 

Ēdu vietējos ēdienus ar rokām tāpat kā visi - no viena šķīvja," stāstīja latvietis.

Pauls atzīst, ka līdz šim ar vietējo policiju viņam nav bijušas problēmas, jo pēc pulksten 21 latvietis ārā nedodas. "Es domāju, ka mani nesistu tādēļ, ka esmu tūrists.

Vienu reizi bārā pēc pulksten 21 ienāca astoņi policisti ar automātiem un skatījās, kas notiek. Par laimi neviens nebija bārā, jo te tikai pa dienu uzturas cilvēki."

Latvietis nenoliedz, ka Kotdivuārā no policijas vienmēr esot iespējams atpirkties, ja rodas tāda nepieciešamība.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

The mountains were there and so was I. #vanlife #travel #murcia #spain🇪🇸 #mountainstones

A post shared by Pauls Švedrēvics (@shvedrevka) on

Bailes vienam pašam svešā zemē? Nē!

"Bail man gluži nav, jo šajos mēnešos esmu sapratis, kāda ir dzīve un cilvēku mentalitāte Āfrikā.

Zinu, lai arī kas notiks, vienmēr būs kāds, kurš būs gatavs kaut kādā veidā palīdzēt," stāsta Pauls.

Piedzīvojumu meklētājs atzīst, ka par ēdienu un naktsmājām viņš šobrīd neuztraucas.

"Cenšos vienkārši būt pozitīvs, "izspļaut" kādus jokus un likt apkārtējiem smaidīt. Dažreiz vienkārši eju pa ielu un tieku ielūgts pievienoties pusdienām ar vietējiem."

Latvietis atklāja, ka vienā dienā viņš var atļauties iztērēt ne vairāk kā divus dolārus.

Pauls neslēpj, ka tagad esot daudz cilvēki Kotdivuārā, kas latvieti uzskata par savu draugu. Daži pat sakot, ka viņš jau esot "īsts afrikānis".

"Vienīgais, dažreiz kļūst vienkārši vientuļi, kad esi kompānijā un vienīgais nerunā franču valodā. Es sēžu četras stundas un neko nesaprotu, tāpēc esmu spiests lēnām apgūt franču valodu.

Ceru, ka ātrāk robežas atvērsies un būšu spējīgs doties kaut kur citur, jo ir apnicīgi būt visu laiku vienā vietā," cerību pauda Pauls.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Es tradicionālajā outfitā un citas figņas no manas ikdienas 😎 . . . . . . #abidjan #traveltheworld #travelafrica #travel #travelphotography #traditional #africa #explore #staypositive #adventure #lifeisbeautiful #beard #latviantraveling #travelnow #latviešiceļo

A post shared by Pauls Švedrēvics (@shvedrevka) on

Uzbrukums Gvinejā un citi piedzīvojumi ceļojuma gaitā

Pauls stāsta, ka viss ceļš līdz Kotdivuārai bija pilns ar piedzīvojumiem, bet visspilgtāk atmiņā palicis uzbrukumu protesta laikā Gvinejā. Tiesa, lielākoties piedzīvojumi bijuši pozitīvi.

Uzbrukums noticis šī gada 23. janvārī Gvinejā. Toreiz kompānijas sastāvējusi no trim cilvēkiem - Pauls, Nils un kāds gados vecāks britu tūrists.

"Notika protesti pret prezidentu, kurš vēlas tikt ievēlēts jau trešo reizi. Tādēļ arī tika apstādināts viss. Dodoties uz pilsētu Labe, tika uzliktas barikādes un protestanti prasīja naudu, lai tiktu cauri. Tur bija aptuveni 10 barikādes, kamēr tikām līdz epicentram," atminējās Pauls.

"Mēģinot apbraukt nemieru epicentru, nonācām mazākā ielā, kur pēkšņi mūs ielenca milzīgs cilvēku pūlis, kuri meta mums ar akmeņiem un ar mietiem sita pa mašīnu.

Viņi bļāva "nauda, nauda" un ar lielu akmeni nobloķēja mašīnas riepu. Tālāk viņi atrāva aizmugurējās durvis, no kurām izbira dažas mūsu mantas," sacīja Pauls.

Latvietis leca pakaļ mantām un nemiernieki no pārsteiguma sabijās. Pauls dabūja atpakaļ visas mantas, bet Nils, kurš vadīja mašīnu, "iespieda grīdā" un izdevās aizbēgt.

"Mēs kaut kā tikām pāri tam lielajam akmenim un, atgrūžot pāris cilvēku, aizbraucām uz militāro bāzi, jo atpakaļceļš bija pilns ar barikādēm. No bāzes mūs nogādāja viesnīcā, kur nedēļu gaidījām, kad varēsim tikt tālāk.

Ja pareizi atceros, tad tajā dienā trīs protestantus nošāva, tāpēc viss pūlis bija ļoti uzkurināts," atcerējās Pauls.

Ceļotājs stāsta, ka kopumā, neskaitot visu slikto, kas ir noticis, tā esot tikai pieredze.

"Gribu pateikt, ka Āfrika ir brīnišķīga tieši cilvēku dēļ, kuri ir apkārt. Viņi ir ļoti vienoti un atbalsta vienmēr cits citu.

Sākumā man nebija nekādu priekšstatu, bet tagad gribētu ieteikt katram aizbraukt uz Āfriku, jo katra valsts ir citādāka. Cilvēku rakstura īpašībās un dzīves līmeņi ir tik atšķirīgi."

Pauls atzīst, ka viņa mīļākais stāsts ir par to, ka ceļā no Gvinejas-Bisavas viņi nonākuši džungļos. "Devāmies uz Gvinejas robežu pa īsāko ceļu kopā ar vēl diviem pasaules ceļotājiem un nonācām džungļos. Tur bija motociklu ceļš un vietējie teica, ka jābrauc tikai kādas 15 minūtes vairākas reizes. Beigās 40 kilometrus braucām divas dienas. Nakšņojām ciematā un izklaidējām vietējos ar dziesmām, kamēr Nils spēlēja ģitāru."

Beigās puiši nonāca pie Ginejas robežas un tad izrādījies, ka upei pāri varot tikt tikai ar motociklu, kuru ieceļ mazā laivā.

Doma par ceļošanu mocījusi jau ilgu laiku

Pauls stāsta, ka vienmēr ir tiecies pēc piedzīvojumiem, ekstrēmām sajūtām.

"Divus gadus mani mocīja doma par to, kā būtu, ja es vienkārši pamestu visu un dotos pasaulē ar to, kas man ir un tad redzēt, kas notiek tālāk..."

Tad pienākusi diena, kad latvietis aizgājis no darba. Pauls jau bija pārdevis savu automašīnu un atstājis dzīvesvietu. "Mans sākotnējais plāns pajuka un tad mans draugs pastāstīja, ka viņam ir paziņa Nils, kurš dara jau labu laiku un tagad dodas uz Āfriku ar savu busiņu."

"Tad es viņam uzrakstīju un devos ar stopiem uz Vācijas pusi, kur viņš atradās tajā brīdī, nezinādams vai mēs satiksimies vai nē. Doma bija tāda, ka "tad jau redzēs"," sacīja ceļotājs.

Pauls atklāja, ka lielā piedzīvojuma sākumā viņš un Nils norunājuši, ka naudu liks kopējā budžetā - 4000 eiro. Plāns bijis tikt līdz Nigērijai. "Tajā pašā mirklī lielākā daļa no naudas bija vajadzīga vīzām, degvielai un pārtikas iegādei līdz aprīlim."

"Dzīvot pieticīgi, paļaujoties uz veiksmi, taisīt ēst pašiem busiņā, vai arī ēst kopā ar vietējiem draugiem, ko satikām ceļā.

Bet pa ceļam mums parādījās daudz izdevumi, piemēram, uz robežām vajadzēja maksāt par auto transportēšanu vai arī nauda tika izspiesta no policijas un robežsardzes puses, ko mēs vēlāk vairs nepieļāvām," stāstīja Pauls.

Vēlāk parādījušies draugi, kuri sekoja līdzi tam, ko abi latvieši dara.

Draugi vienkārši vēlējās atbalstīt un tas devis lielāku cerību sasniegt nosprausto mērķi. Tāpat puiši aptuveni nedēļu spēlēja uz ielām ģitāru un dziedāja, lai iegūtu kādus iztikas līdzekļus.

"Busu Nils dabūja ar savu projektu "Alternative Traveller", kas jau darbojās laiku pirms mēs iepazināmies. Pēc Mauritānijas, kad bijām satikuši Virsnīšu ģimeni, šis projekts ieguva plašāku uzmanību."

Pēc tam, kad nonācām Libērijā, latvieši uztaisījuši kampaņu, kurā cilvēki bija ieinteresēti atbalstīt viņu tālākos mērķus. "Mēs bieži skatījāmies uz busa uzlīmētās kartes un runājām par to, ka mēs to varam un to vajag izdarīt. Tajā pašā brīdī apzinājāmies, ka tālāk būs jābrauc bez auto un tas sanāks ekonomiskāk. Iespējams, mēs arī spēsim sasniegt mērķi."

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Ciematos cilvēki ir īpaši draudzīgi un uzmanība tur netrūkst. 😅 Nevajag pat 5 minūtes un visi jau būs atnākuši apskatīties, kas tad īsti tu esi. Mēs šeit palikām pa nakti un vietējie bija ļoti viesmīlīgi. Tikām pabaroti ar ceptiem banāniem un pie reizes uzrīkojām mazo balli. Dejas, mūzika un vienreizējas atmiņas. #tb Pēdējās atmiņas no #sierraleone . . . . . . #traveltheworld #travel #africa #explore #village #roadtrip #goforadventure #latviešiceļo #latviantraveling #trav

A post shared by Pauls Švedrēvics (@shvedrevka) on

Vai pietrūkst Latvija?

Pauls atzīst, ka Latvija viņam īsti nepietrūkst.

"Vienīgais, kas pietrūkst, ir latviešu valoda un draugi, tas arī viss.

Man jau pat nav īsti nekādas mājas, kad atbraukšu uz Latviju, tad būs jādomā, kur palikt uz neilgu laiku. Pēc tam jau būs jādodas uz citu pasaules malu."

Pauls piebilda, ka līdz ar visiem piedzīvojumiem, Nils jau lēnām sācis rakstīt grāmatu, kurā tiks aplūkoti visi stāsti - pat tādi, kuri internetā nav atrodami.

"Es Covid-19 vairāk redzu kā lielu apgrūtinājumu, jo ir sarežģīti dzīvot ar visiem šiem ierobežojumiem.

Vienu mirkli sākumā biju nedaudz satraucies, bet es vienmēr cenšos palikt pozitīvs un esmu pārliecināts par savu imūnsistēmu un to, ka viss notiek tā, kā tam lemts. Es nevaru ietekmēt šobrīd neko, kas notiek man apkārt, tāpēc izvēlos vienkārši nedomāt par to," sacīja Pauls.

Latvieša vienīgais plāns tagad ir gaidīt, kad viss norimsies, jo viņš pats neko ietekmēt nevar. "Man un Nilam Āfrika ļoti patīk, līdz ar to mēs ceram, ka tad, kad pienāks diena, kad robežas būs atvērtas, tad viņš spēs tikt atpakaļ uz šejieni, lai kopā pabeigtu šo piedzīvojumu."

"Pēc tam, kad robežas būs atkal vaļā, tad centīsimies sasniegt dienvidus, turpinot braukt pa Rietumu krastu un pabeigt ieplānoto.

Ja neskaita šo misiju, tad nākamais mans un Nila plāns ir doties ar riteņiem līdz Āzijai," nākotnes plānus ieskicēja Pauls.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

🇱🇻 Pagājušas tieši trīs nedēļas un viena diena kopš esam Mauritānijā! Laura jau devusies uz Latviju, bet mēs nesēžam rokas klēpī salikuši, 5 dienas esam kopā ar Virsnīšu ģimeni no Latvijas kuri arī dodās uz Senegālu ar tādu pašu domu kā man, ir jābrauc un jāredz, un jāparāda arī citiem, jo tik daudz stereotipiem apvīts šis kontunents, ko sauc par Āfriku, papildus tam visam tiek uzņemts dokumentālais raidījums. Šī ir jauna draudzība ar fantastiskiem cilvēkiem, ar plašu skatījumu un redzējumu uz dzīvi. Paldies Kaspar un Kristīne! @kristine_virsnite @myfoodbloger Pēc pāris dienām ko pavadījām Nouadibou nolēmām doties uz Dakāru kopā, bet pirmstam jānokļūst Mauritānijas galvaspilsētā - Nouakchott. Brauciens ilgst aptuveni 7 stundas un viss ko redzam pa ceļam ir Sahāra un mežonīgi daudz kontrolpunkti kuros tiek kolekcionētas mūsu pasu kopijas. Kā Omārs saka, tas ir tikai mūsu drošībai, jo, ja nebūsim ieradušies nākošajā kontrolpunktā līdz nākošajai dienai,mūs sāks meklēt! Jo informācija nodota, ka esam ceļā! Jau no rīta dodamies uz Senegalu un cerams internets tur būs pieejamāks, lai varētu dalīties ar stāstiem un piedzīvojumiem kurus izdzīvojam dienu no dienas! 🇬🇧 We have been in #Mauritania 3 weeks and 1 day! We have met another latvians who are following the same route as we do!So after some time what we spent together in Nouadibou decision is made, lets go together to Dakar! They are amazing family with great idea lets say same as mine, we wanna explore #africa in order to show it to others because so many is just talking something without being here, so many stereotypes are going around and so and so, great thing about their trip - they are shooting tv show as well in order people could see the beauty of Africa! Only what you can see on the way to #Nouakchott is #sahara and many check point where police officers are collecting the copies of our passports! As Oumar says it is for our security because if we won’t reach next check point till the next day police will start looking for us! #vanlife #livebearded #ontheroad #neverstopexploring #exploreafrica #nomad #wanderlust #travel #travelblogger #livelife #lonelyplanet #latvian #projectlife #goprolatvija

A post shared by Alternative Traveller (@alternative_traveller) on