Sabiedrības attieksmi pret Covid-19 krīzes laikā noteiktajiem ierobežojumiem ietekmē viņu uzticēšanās oficiālo iestāžu paustajai informācijai, kā arī sniegto norādījumu pamatojumam. Kā liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti, katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs neuzticas ne veselības ekspertu, ne politiķu teiktajam, ziņo LTV raidījums "Panorāma".
Aptaujāti tika nedaudz vairāk kā 1000 cilvēku, no kuriem katrs ceturtais paudis, ka oficiālajai ar Covid-19 saistītajai informācijai drīzāk vai pat nemaz uzticēties nevar. Tomēr nepilnas divas trešdaļas sabiedrības amatpersonu paustajam šajā laikā uzticas.
Iedzīvotāju acīs lielāko uzticību guvuši tieši veselības nozares speciālisti, ar pārliecinošu pārsvaru - infektologs Uga Dumpis. Kā cilvēku, kam var uzticēties ar Covid-19 saistītos jautājumos, Dumpi minējis katrs piektais aptaujātais. Tālāk ar 8,4% seko Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Diezgan bieži cilvēki arī minējuši mediķus un zinātniekus kopumā, nenosaucot kādu konkrētu personu. Retāk, tomēr salīdzinoši biežāk nekā citas amatpersonas, iedzīvotāji minējuši veselības ministri Ilzi Viņķeli ("Attīstībai/Par!"). Vēl starp atbildēm atrodams premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Tā kā aptaujātajiem netika piedāvāti varianti, bet viņi paši nosauca to cilvēku, kas nāca prātā, tika minēti arī austrumu kaimiņvalstu līderi Vladimirs Putins un Aleksandrs Lukašenko. Viņi nosaukti tikpat bieži kā, piemēram, Pasaules Veselības organizācija. Iedzīvotāji nosaukuši arī Donaldu Trampu, Angelu Merkeli, Aldi Gobzemu un uzņēmēju Īlonu Masku, kurš daudz kritizējis Covid-19.
Uzticības reitinga absolūtais līderis Uga Dumpis daudz retāk šķitis uzticams avots krievvalodīgajiem, kamēr Jurijs Perevoščikovs vienlīdz veiksmīgi uzrunājis abas auditorijas. Krievvalodīgie pat biežāk nekā latviski runājošie kā savu pirmo izvēli nosaukuši arī veselības ministri Ilzi Viņķeli.
Aptaujas rezultātos būtisks faktors ir arī sarunvaloda, un, kā uzsver politologs Juris Rozenvalds, amatpersonas to nedrīkstētu atstāt bez ievērības.
"Pandēmija nodemonstrē tās problēmas, kas Latvijā pastāv ar divu atšķirīgu kopienu informēšanu. Manuprāt, tas, kas agrāk tika pabīdīts zem paklāja, sakot, nu jā, nu redziet, ir problēma. Tā ir jārisina uz priekšu miera laikos," teica Rozenvalds.
Starp institūcijām iedzīvotāji visvairāk uzticas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD). Ar ļoti pozitīvu vērtējumu izceļas arī Slimību profilakses un kontroles centrs. Laba aina paveras arī Veselības ministrijai. Tomēr valdība kopumā "palikusi pa nullēm", bet Saeimai Covid-19 laikā sabiedrība divreiz biežāk neuzticas, nekā uzticas.
No informācijas avotiem pārliecinoši priekšā mediķi - gan vietējie, gan ārvalstu. Arī Pasaules Veselības organizācija, turpat arī sabiedriskie mediji, un tad apmēram vienā līmenī interneta portāli un politiķi. Līdzīga aina, arī vērtējot amatpersonu reāli paveikto, ne tikai teikto – pirmajā trijniekā atkal pārliecinoši Jurijs Perevoščikovs, SPKC, Uga Dumpis un arī NMPD vadītāja Liene Cipule. Zemāks, bet pozitīvs vērtējums, ir arī veselības ministrei. Viņķeles paveikto atzinīgi novērtējusi puse aptaujāto, bet negatīvi – trešdaļa. Līdzīgs rezultāts premjerministram Kariņam, bet, vērtējot Valsts prezidentu Egilu Levitu, balsis sadalījušās līdzīgi.
Negatīvu iedzīvotāju vērtējumu Covid-19 krīzes laikā saņēmusi izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija), kas koordinēja visus ar mācībām saistītos jautājumus, un finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"), kura atbildībā ir valsts atbalsts uzņēmumiem un to darbiniekiem. Pašā saraksta apakšā nonākusi labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV"). Gandrīz puse aptaujāto viņas darbu novērtējuši negatīvi.
Daļai amatpersonu Covid-19 krīze ļāvusi pakāpties no iepriekš zemajām pozīcijām, bet citām – tās tikai vēl vairāk nostiprinājusi.
"Janvārī bija vēl viena aptauja, kad vērtēja ministrus, un Viņķelei bija -44. Protams, ka jautājumi tika uzdoti citādi, bet tomēr salīdzināt var, un tagad iznāk +20, tas ir tāds ļoti liels lēciens. Viņķeles gadījumā gan vispārējs sabiedrības vērtējums attiecībā uz to, kas tiek darīts, lai ierobežotu Covid-19, gan kā tiek darīts, uzticoties profesionāļiem, nevis politizējot šo jautājumu, kā daudzās citās valstīs, kad priekšnieks pieņem lēmumu un ārsts paliek tur blakus stāvot," skaidro Rozenvalds.
Viņš norāda, ka attiecībā uz citiem ministriem, īpašu pārsteigumu nav.
"Petraviča arī tika vērtēta kā samērā vāja ministre, un tāda viņa arī sevi, manuprāt parādīja. Nav viņa tāda proaktīva, kas cilvēkus pozitīvi ietekmē. Es ievietotu Šuplinsku tajā pašā kategorijā, kur Reiru un Petraviču, tādā ziņā, ka viņa jau pirms Covid-19 pandēmijas tika vērtēta ne pārāk augstu. Šogad negatīvo vērtējumu vēl vairāk pastiprināja vairākas nebūšanas," norāda Rozenvalds.
Atsevišķi Rozenvalds izceļ Valsts prezidenta darba novērtējumu Covid-19 krīzes laikā, un, viņaprāt, aptaujas dati rāda, ka sabiedrība no Levita gaidījusi aktīvāku iesaistīšanos.
"Janvārī viņam +22,5, tagad +2,7. Iespējams, viņš varēja būt aktīvāks, mudinot ministrus, prasot zināmus uzdevumus, viņa rīcībā tādi mehānismi ir. Cilvēki gaida konkrētus priekšlikumus, kas viņus skars, nevis tādus vispārējus aicinājumus būt modriem, būt pareiziem," secina Rozenvalds.
