Negatīvu iedzīvotāju vērtējumu Covid-19 krīzes laikā saņēmusi izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija), kas koordinēja visus ar mācībām saistītos jautājumus, un finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"), kura atbildībā ir valsts atbalsts uzņēmumiem un to darbiniekiem. Pašā saraksta apakšā nonākusi labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV"). Gandrīz puse aptaujāto viņas darbu novērtējuši negatīvi.
Daļai amatpersonu Covid-19 krīze ļāvusi pakāpties no iepriekš zemajām pozīcijām, bet citām – tās tikai vēl vairāk nostiprinājusi.
"Janvārī bija vēl viena aptauja, kad vērtēja ministrus, un Viņķelei bija -44. Protams, ka jautājumi tika uzdoti citādi, bet tomēr salīdzināt var, un tagad iznāk +20, tas ir tāds ļoti liels lēciens. Viņķeles gadījumā gan vispārējs sabiedrības vērtējums attiecībā uz to, kas tiek darīts, lai ierobežotu Covid-19, gan kā tiek darīts, uzticoties profesionāļiem, nevis politizējot šo jautājumu, kā daudzās citās valstīs, kad priekšnieks pieņem lēmumu un ārsts paliek tur blakus stāvot," skaidro Rozenvalds.
Viņš norāda, ka attiecībā uz citiem ministriem, īpašu pārsteigumu nav.
"Petraviča arī tika vērtēta kā samērā vāja ministre, un tāda viņa arī sevi, manuprāt parādīja. Nav viņa tāda proaktīva, kas cilvēkus pozitīvi ietekmē. Es ievietotu Šuplinsku tajā pašā kategorijā, kur Reiru un Petraviču, tādā ziņā, ka viņa jau pirms Covid-19 pandēmijas tika vērtēta ne pārāk augstu. Šogad negatīvo vērtējumu vēl vairāk pastiprināja vairākas nebūšanas," norāda Rozenvalds.
Atsevišķi Rozenvalds izceļ Valsts prezidenta darba novērtējumu Covid-19 krīzes laikā, un, viņaprāt, aptaujas dati rāda, ka sabiedrība no Levita gaidījusi aktīvāku iesaistīšanos.
"Janvārī viņam +22,5, tagad +2,7. Iespējams, viņš varēja būt aktīvāks, mudinot ministrus, prasot zināmus uzdevumus, viņa rīcībā tādi mehānismi ir. Cilvēki gaida konkrētus priekšlikumus, kas viņus skars, nevis tādus vispārējus aicinājumus būt modriem, būt pareiziem," secina Rozenvalds.