Pieredzes trūkums, finansiālas grūtības un pārāk lielas ambīcijas. Kas darba tirgū Covid-19 krīzes laikā sagaida jauniešus? (6)

Drīzumā tūkstošiem studentu absolvēs gan vidējās, gan augstākās izglītības iestādes. Šogad nāksies iztikt bez lielām izlaiduma ballēm, savukārt bažām par gala pārbaudījumiem pievienojusies arī nedrošība, ko darīt pēc tam.

Tiem, kas vēlēsies doties darba tirgū, tas, visticamāk, būs sarežģīti Covid-19 krīzes dēļ, kad tādas jomas kā tūrisms un viesmīlība, kas ik vasaru nodarbinājušas daudzus jauniešus, cietušas ļoti smagi. Savukārt tiem, kas vēlēsies uzsākt vai turpināt studijas, aktuāls būs jautājums, vai to varēs atļauties.

Finansiālās problēmas varētu veicināt studiju pārtraukšanu

Latvijas Studentu apvienības (LSA) veiktā aptauja, kurā piedalījušies 8600 jeb aptuveni 10% no visiem studentiem, liecina, ka 11,8% studējošo plāno pārtraukt studijas, jo Covid-19 izraisīto finansiālo seku dēļ vairs nevarēs segt studiju maksu vai ikdienas izdevumus.

Aptaujā fokuss likts tieši uz studentu finansiālo pusi un sadzīves situāciju. LSA centās noskaidrot, "kādas ir viņu prognozes, ja, piemēram, tuvākā pusgada laikā zaudē darbu - vai students vēršas pēc palīdzības pie ģimenes, vai izskata kādu kredītaizdevumu vai kādus pabalstus," portālam "Apollo" pastāstīja LSA prezidente Justīne Širina. 

"Izanalizējot šos datus, atklājās diezgan satraucoša tendence, jo lielai daļai studentu ienākumi ir salīdzinoši zemi, līdz 400 eiro, un ap 8% mūsu aptaujā bija ar ienākumiem ap 100 eiro," viņa sacīja, piebilstot, ka ir arī studenti ar augstiem ienākumiem. Tomēr nākotni studenti vērtēja diezgan drūmi.

"Apmēram 50% studentu prognozēja, ka viņu ienākumi varētu uz pusi samazināties, un 15% prognozēja, ka varētu palikt pilnībā bez tiem," atklāja Širina.

Viņa pastāstīja, ka situācija ietekmē gan tos, kas šogad absolvēs, gan tos, kam studijas turpināsies, jo "nav garantijas, ka būs iespējams atrast darbu savā nozarē vai arī kādu papildus darba vietu".

Cenšoties pievērst uzmanību šīm problēmām, studenti sākuši akciju sociālajos tīklos #gribustudēt, kuras ietvaros dalās ar saviem stāstiem. Turklāt aptuveni 11% no aptaujātiem studentiem šobrīd nevar pretendēt uz jau esošajiem valsts pabalstiem -bezdarbnieku, dīkstāves, atklāja Širina.

Viņa pauda cerību, ka Izglītības un zinātnes ministrijas plānotie atvieglojumi, izsniedzot studiju un studējošo kredītus, atvieglos mācību sākšanu jaunajiem studentiem un turpināšanu esošajiem, tomēr norādīja, "ka tā nav opcija tiem, kam šobrīd ir nepieciešama palīdzība".

Otra iespēja, kā studentiem saņemt atbalstu, ir stipendijas. Lai varētu uz tām pieteikties, nepieciešami augsti akadēmiskie rezultāti, un pašlaik tās saņem aptuveni katrs desmitais students, kurš mācās budžeta vietās, tomēr to apjoms nav pietiekams, lai varētu izdzīvot, pastāstīja Širina.

"Tās nebūt nav pietiekamas - 99,60 eiro. Šī sistēma un šie kritēriji nav labi izveidoti, un citreiz kaut vai par tiem 100 eiro studenti ļoti cīnās, un gadās, ka kursā ir 20 studenti, no kuriem pieciem vidējā atzīme ir 9,6, un tikai divi saņem šo stipendiju," sacīja LSA prezidente.

Viņa piebilda, ka "trešais variants ir strādāt, cerēt, ka vispār tagad varēs atrast darbu un ka tas netraucēs studijām, un nebojās studiju kvalitāti. Un cerams nenotiek beigās tā, ka tu vispār pamet studijas."

Vai iegūt studiju kredītus būs vieglāk?

Ilgstoši reflektantiem, kas bija uzņemti universitātē maksas vietās, pirmie maksājumi bija jāveic jau vasarā - pirms bija iespēja pat pieteikties valsts galvotajiem studiju kredītiem. Turklāt, tam tik un tā bija nepieciešams vēl vienas personas galvojums.

Širina pauda, ka ar plānotajiem atvieglojumiem "tas ir atrisināts, tieši tāpēc mēs arī mainījām kreditēšanas sistēmu, un šis process notiks ātrāk, jo tiks nodrošināta ātrāka elektroniskā datu apmaiņa".

Savukārt galvotāja nepieciešamība daļai liedza iespēju pat pieteikties valsts galvotajiem studiju kredītiem.

"Daudzi cilvēki agrāk pat nepieteicās, jo neatbilda nosacījumiem papildus galvotājs, tādēļ tagad kredītus pilnībā galvos valsts," viņa sacīja un piebilda, ka otra problēma bijusi ilgstošā gaidīšana pēc pieteikuma iesniegšanas līdz apstiprinājuma vai atteikuma saņemšanai. Tiesa, nav zināms, vai solītie atvieglojumi būs pieejami jau šovasar.

"Par šo gadu vēl es nevaru pateikt, vai tas viss jau darbosies, jo, kā jau minēju, šī reforma ievilkās, bet tas būs redzams pēc tā, cik labi bankas adaptēsies. Šobrīd laiks, uz kuru orientējamies, ir augusts, bet mēs vēl nezinām, vai tas tā realitātē būs," pauda Širina.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) portālam "Apollo" skaidroja, ka 21. aprīlī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka otrs galvotājs nebūs nepieciešams, lai saņemtu valsts galvoto studiju kredītu.

Tiesa, jaunie kredīti būs pieejami rudenī, tādēļ pašreiz nav zināms, vai tiem savlaicīgi varēs pieteikties jaunie reflektanti.

"Pašlaik notiek jaunās kreditēšanas sistēmas kredītiestāžu atlase un IT risinājumu ieviešana," skaidroja IZM. "Augstskolu rektori šogad ir solījušies būt pretimnākoši attiecībā uz studiju maksas veikšanas grafiku. Visticamāk, studējošo skaits rudenī būs mazāks nekā parasti un katrai augstskolai būs interese noturēt/piesaistīt studējošos."

Konkrētu atbalsta mehānismu pašreiz nav

"SEB Bankas" komunikācijas nodaļā portālam "Apollo" pastāstīja, ka šobrīd vēl tiek vērtēts, kā varētu sniegt atbalstu studentiem.

"Runājot par studiju kredītiem, jāsaka gan, ka esam vēl izvērtēšanas procesā, par to, kā nodrošināsim atbalstu studentiem nākamajā mācību gadā," pauda bankā, piebilstot, ka "līdzko lēmums būs pieņemts, tā par to informēsim plašāk".

"SEB Bankā" arī pastāstīja, ka studentiem jau tiek piedāvāta iespēja atlikt kredītu maksājumus un daļa to izmanto.

"Runājot par atbalstu šobrīd, tie klienti, kuriem ir studiju un/vai studējošā kredīts, var pieteikties kredītbrīvdienām jeb iespējai uz laiku atlikt pamatsummas maksājumu. Līdz šim esam saņēmuši ap 500 pieteikumu studiju kredīta pamatsummas atlikšanai, no tiem šobrīd esam veikuši izmaiņas kredītlīgumu nosacījumos ap 450 klientiem. Redzam, ka vairāki klienti pēc pieteikuma iesniegšanas tomēr ir pārdomājuši un sapratuši, ka finansiālās iespējas ļauj turpināt veikt maksājumus tāpat kā līdz šim.

Pārsvarā gadījumu klienti arī izvēlas maksimālo termiņu pamatsummas atlikšanai uz 6 mēnešiem," pastāstīja finanšu iestādē.

Uz jautājumu, vai paredzēti papildu atbalsta mehānismi studentiem, IZM atbildēja, ka "ir izstrādāts IZM priekšlikums saistībā ar prasmju un iemaņu attīstības programmas izveidi, kas ļautu studējošajiem studiju laikā attīstīt pētnieciskās, organizatoriskās, IT prasmes, veicot noteiktus uzdevumus augstskolā mentora vadībā, saņemot līdz 200 eiro stipendiju sešu mēnešu garumā".

Ministrijā skaidroja, ka "kopumā šādu stipendiju varētu saņemt līdz 3000 studējošo". Tāpat arī esot sagatavots priekšlikums par atbalstu jaunajiem speciālistiem bezdarba gadījumā.

"Absolventi, kas pēdējā gada laikā ir ieguvuši profesionālo vai augstāko izglītību un sākuši darbu, bet krīzes un Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ ir zaudējuši darbu un atbilstoši esošajai likumdošanai nevar iegūt bezdarbnieka statusu, un šobrīd nevar pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu," skaidroja ministrijā.

IZM pauda, ka "būtu nepieciešams iestrādāt normatīvajos aktos mērķētu atbalstu bezdarba gadījumā tikko izglītību ieguvušiem absolventiem. Tas palīdzētu noturēt jaunos speciālistus Latvijā un samazinātu no Latvijas aizbraukušo speciālistu skaitu darba meklējumos ārvalstīs. IZM par šādu priekšlikumu ir sākusi sarunas ar Labklājības ministriju."

Bažas par finansēm gan nav vienīgās, kas ir studentu prātā. Vaicāta, par ko vēl satraucas studenti, Širina iezīmēja divas tendences.

"Pirmkārt, ir neskaidrība, kā varēs pabeigt šo semestri, jo mazie pārbaudes darbi jau ir tā kā nokārtoti, bet tūlīt būs pirmā sesija neklātienē, un absolventiem darbu aizstāvēšanas, un tā ir pirmā tāda pieredze," sacīja LSA prezidente.

"Otrkārt, ir tas cilvēciskais nogurums, nesatikt savus studiju biedrus, netikt uz bibliotēku, studentiem ir motivācijas zudums, izdegšana," viņa piebilda.

Kembridžas universitāte šonedēļ paziņoja, ka atcels klātienes lekcijas līdz pat nākamajai vasarai. Vaicāta, vai līdzīgas situācijas gadījumā šīs problēmas nevarētu pastiprināties, Širina pauda, ka viņai "nav konkrētu datu, lai to apstiprinātu vai noliegtu, tomēr tāds risks, protams, pastāv, un tas droši vien vēl vairāk iezīmētu šīs sistēmas ilgstošus trūkumus".

Vai ir pamats optimismam?

"SEB Bankas" ekonomists Dainis Gaišpuitis pauda, ka nākotnes aina daļai jauniešu tomēr varētu būt cerīga.

"Var rasties situācija, kad var izkonkurēt esošos darbiniekus dažādās nozarēs, ja nāk ar labākām zināšanām, digitalizāciju, spēju pierādīt, ka spēj strādāt attālināti, uzrādīt labākus rezultātus, tad iespējas parādās," sacīja ekonomists.

Viņš gan norādīja, ka "kopumā interese par jauniešiem varētu nebūt tik liela".

"Ja agrāk uzņēmumi šajā sezonā kompensēja to, ka daudzi darbinieki dodas, piemēram, atvaļinājumā, ar jauniešu nodarbināšanu, tad tas varētu mainīties," sacīja Gaišpuitis. "Darba tirgū ienāk arvien vairāk tāda tendence, ka darbinieki vairāk katru gadu aiziet no darba tirgus, nekā ienāk. Tādēļ iespējas parādās."

Viņš arī atgādināja, ka nereti jaunieši, kas meklē darbu, ir izvirzījuši neadekvāti augstas prasības. 

"Ir novērota tāda tendence jauniešos, ka viņi cenšas ienākt darba tirgū ar pārvērtētām ambīcijām.

Pret to, ko viņš spēj dot un zināšanām un to, ko viņš vēlas saņemt algā," sacīja ekonomists. 

Ņemot vērā, ka darba iespējas tuvākajā laikā droši vien saruks, "daudziem jauniešiem nāksies pieregulēt savas ambīcijas. Skaidrs, ka šobrīd darba tirgus ir pagriezies uz darba devēja pusi, līdz ar to tā vide ir tāda, ka tās ambīcijas būs jānogludina."

Šobrīd jaunākie dati par bezdarbu Latvijā liecina, ka tendences ir labākas, salīdzinot, piemēram, ar ASV, kur Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētājs prognozēja, ka bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz pat 25%. Vaicāts, vai arī Latvijā un Eiropā varētu notikt kas līdzīgs, Gaišpuitis sacīja, ka "ASV fenomens ir pārsteidzošs".

"Lai gan bija prognozēts bezdarba pieaugums, tas ir daudz straujāks, un tas ir rezultāts daudziem un dažādiem apstākļiem. Protams, pēc laiciņa tas varētu normalizēties, bet 20% [ASV] ir arī tas, ko mums šobrīd prognozē uz gada beigām. Lai sasniegtu tos 25% ir jānotiek ļoti lielai katastrofai," skaidroja ekonomists.

"Ja skatāmies Eiropā, šobrīd tā bilde nav tik negatīva. Protams, tas vēl pieaugs, un tas pīķis droši vien būs šī gada rudenī/ziemā, bet tādu bezdarba līmeni kā krīzes laikā, mēs šobrīd neprognozējam," sacīja Gaišpuitis.

Augstākajā punktā bezdarbs "varētu sasniegt ap 12%, bet mēs nezinām, kas notiks ar vīrusu".

"Kopumā jārēķinās, ka tas augstākais punkts ir priekšā, un mēs nespējam prognozēt, kā kuras nozares atkopsies, jo mēs nezinām kā sabiedrība uzvedīsies pēc ierobežojumu atcelšanas," norādīja ekonomists.

Līdzīgu uzskatu pauda arī "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece, kura portālam "Apollo" sacīja, ka "tas, cik augstu bezdarba līmenis dažādās valstīs šīs krīzes laikā uzkāps, būs lielākoties atkarīgs no Covid‑19 izplatības, ierobežojošo pasākumu stingrības un valsts atbalsta lieluma un veida".

"Nozīmīgu lomu spēlē arī darba tirgus elastība, kā arī tas, cik augsts bezdarba līmenis ir bijis pirms pandēmijas. Vīrusa un ierobežojošo pasākumu smagāk skartajās Eiropas dienvidu valstīs, kur bezdarba līmenis jau pērn bija mērāms ar divciparu skaitli, tas var pārsniegt 20% robežu otrajā, trešajā ceturksnī," pauda ekonomiste.

Viņa piebilda, ka "ne Latvijā, ne Eiropas Savienībā vidēji tik lieli skaitļi nav gaidāmi. Bezdarba kāpumu daudzviet Eiropā mazina dažādi atbalsta mehānismi nodarbinātības saglabāšanai."

Ekonomiste norādīja, ka situācija ASV "rāda, ka ASV jaunā koronavīrusa ietekme uz darba tirgu ir lielāka nekā Eiropā kopumā. Domājams, ka galvenie iemesli ir atšķirīgā darba tirgus uzbūve un atbalsta pasākumi, kas ASV vismaz sākotnēji nav bijuši pietiekami mērķēti uz smagāk skartajiem uzņēmumiem."

Vaicāts par studentiem, kuriem ir finansiālas grūtības, Gaišpuitis sacīja, ka atbildēt uz šo jautājumu specifiski nevar un atgādināja, ka kredītņēmējiem ir iespēja pieteikties kredītbrīvdienām,

"bet tas ir skaidrs, ka daudzi pārtrauks mācības, tādēļ, ka nevarēs samaksāt".

Viņš gan pieļāva, ka tas vairāk varētu attiekties uz studentiem, kas strādājuši krīzes skartajās nozarēs un par mācībām maksājuši paši, nevis ņēmuši kredītus.

Buceniece portālam "Apollo" norādīja, ka "Covid-19 un ar tā izplatības mazināšanu saistītie ierobežojumi ir radījuši milzīgu šoku ekonomikām visā pasaulē, un neapšaubāmi to izjūt arī darba tirgus".

Viņa atgādināja, ka vīruss nekur nav izzudis un kaut gan vairākās valstīs, tostarp Latvijā, sāk mazināt ierobežojumus un tiek veidotas ceļošanas zonas jeb "travel bubbles", "gaidāms, ka līdz brīdim, kamēr tiks atrastas zāles vai vakcīna, sociālā distancēšanās, ceļošanas ierobežojumi un citi piesardzības pasākumi lielākā vai mazākā mērā tomēr saglabāsies". 

"Tas, savukārt, nozīmē, ka ekonomikas atveseļošanās notiks lēni un prasīs ilgu laiku. Pieņemot, ka nepieredzēsim atkārtotu vīrusa uzliesmojumu, Covid-19 krīzes visdziļākais punkts Latvijas ekonomikā būs otrajā ceturksnī," pauda ekonomiste.

Buceniece pastāstīja, ka, vadoties pēc datiem, bezdarbs Latvijā pieaug kopš marta, visstraujākais tas bijis aprīlī, bet "maijā tas kļuvis nedaudz rāmāks".

"Maija otrajā pusē reģistrētais bezdarba līmenis ir pārsniedzis 8%. Ja nebūtu dīkstāves pabalstu, tad tas, visdrīzāk, pārsniegtu 11%. Arvien vairāk uzņēmumiem, un arvien ilgāk dzīvojot Covid-19 radītajā tirgus realitātē, darba tirgus rādītāji, tai skaitā bezdarbs, visticamāk, turpinās pasliktināties vēl arī trešajā ceturksnī," sacīja ekonomiste.

Tiesa, "tas jau būs ievērojami lēnāk nekā līdz šim. Uz rudens pusi, ja nebūs nepatīkamu pārsteigumu attiecībā uz vīrusu, varam sagaidīt darba tirgus situācijas uzlabošanos. Pēc mūsu prognozēm faktiskais bezdarba līmenis šogad vidēji būs ap 9,5%, par vairāk nekā trīs procentpunktiem augstāks nekā pērn," skaidroja Buceniece.

Darbu jāmeklē citās nozarēs

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Jānis Pinnis sacīja, ka "mēs esam viena no tām nozarēm, kur parasti ir nepieciešams sezonas darbs, un, lai gan tagad Baltijas valstis ir atvērtas, mēs nevaram paredzēt vēl īsti to ietekmi uz darba tirgu. Tāpēc ir ļoti jāgaida, ko darīs Eiropa, jo, protams, visi grib nepazaudēt šo vasaras sezonu."

Runājot par darba meklētājiem, viņš pauda, ka "liela daļa šobrīd ir dīkstāvē, daudzi nozares speciālisti šobrīd gaida, kad atjaunos viņu darbavietas". Pinnis gan pieļāva, ka daudzi, sākoties atlaišanai, aizgājuši uz citu nozari, "līdz ar to, iespējams, mums nemaz nav vairs šis darbinieku skaits, kurš varētu pietikt, lai nosegtu normālu nozares apjomu."

"Vai šogad būs normāls nozares apjoms? Es domāju, ka nē," sacīja LVRA prezidents.

Tomēr viņš iezīmēja arī nedaudz pozitīvas ievirzes.

 "Jauniešu nodarbinātības sakarā, šobrīd ir ļoti daudz veiksmes stāsti reģionos, kas varētu būt labāks variants," sacīja Pinnis, piebilstot, ka Rīgā drīzāk tiks nodarbināti tie, kas atrodas dīkstāvē.

Viņš atgādināja, ka tūrisma nozare ir ļoti smagi skarta, un kaut gan tādi soļi, kā, piemēram, iespēja terases atvērt bez maksas ir atvieglojums, "tas nerada viesu plūsmu."

"Šī varētu būt izņēmuma vasara, tāpēc varbūt ir vērts padomāt par citām nozarēm saistībā ar vasaras darbu, piemēram, pārtikas ražošanu, jo vietējos uzņēmumos šobrīd ir uzplaukums," mudināja LVRA prezidents. 

Neskatoties uz to, ka šis būs izņēmuma gads, viņš arī bija optimistisks par nākamo, kad Latvijā plānots pasaules čempionāts hokejā. "Mums ir ļoti lielas cerības, ka šis čempionāts varētu radīt pozitīvu nākamo sezonu."

Vaicāts, kādas perspektīvas šovasar varētu būt tādiem darbiniekiem, kam vispār nav darba pieredzes, piemēram, vidusskolu absolventiem, Pinnis sacīja, ka "ir vērts šoreiz paskatīties darbu citā nozarē. Iespējams, ka kaut kādas iespējas būs, bet daudz mazāk nekā citos gados."

Arī Buceniece norādīja, ka "vīrusa krīze ietekmē pilnīgi visas paaudzes. Tomēr krīzes apstākļos darba devēji nereti izvēlas pirmos atbrīvot darbiniekus ar mazāku pieredzi, praktikantus, tādus, kam darba līgumi ir uz noteiktu laiku". 

"Pēc iepriekšējās krīzes jauniešu (15-24 gadi) bezdarba līmenis dažus gadus pat pārsniedza 30%, kamēr citās vecuma grupās tas bija zem 20%. Šobrīd tik dramatisku pieaugumu neprognozējam, tomēr, visticamāk, arī šajā krīzē vairāk cietīs jaunieši, kuru bezdarbs augs straujāk nekā citās grupās," skaidroja ekonomiste.

Līdz ar to jauniešu situācija ir īpaši sarežģīta. 

"Ekonomikas lejupslīdes un vājas izaugsmes laikā darbu atrast, protams, ir daudz grūtāk, it īpaši tad, ja nav darba pieredzes."

Tiesa Buceniece, līdzīgi kā Gaišpuitis, norādīja, ka atsevišķās jomās jauniešiem var būt arī zināmas priekšrocības.

"Tomēr labā ziņa, ka jauniešiem ir labas digitālās prasmes, kas sniedz priekšrocības pasaulē, kura kļūst aizvien digitālāka," pauda ekonomiste.

Taču kopumā secināms, ka konkrētas atbildes uz jautājumiem, kas satrauc daudzus jauniešus, pagaidām diemžēl nav.