"Var šķist, ka nekad nebūs labāk." Kino producente Inga Jerzjukova atklāti par savu pieredzi ar antidepresantiem

"Kā tev patiešām iet?" viese Inga Jerzjukova. Foto: Apollo
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Portāls "Apollo" turpina projektu "Kā tev patiešām iet?" ar mērķi sabiedrību izglītot par psihiskās veselības jautājumiem, gan runājot ar jomas speciālistiem, gan sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, kas ar tiem ir saskārušies. 

Šoreiz attālināti par savu pieredzi ar antidepresantu lietošanu dalījusies kino producente un aktīva sociālo tīklu lietotāja Inga Jerzjukova, kura atklāj gan sākotnējās grūtības, gan uzlabojumus, kas radušies zāļu kursa lietošanas laikā.

"Viens no galvenajiem simptomiem, kas man radīja aizdomas par depresiju, bija nespēja pagulēt. Pēc tam sākās "spirāle" - nespēju neko padarīt, nespēju ieēst, zuda jebkāda interese gan par grāmatām, gan filmām. Viss, ko vēlējos darīt, bija gulēt zem segas. Pēc divām nedēļām sapratu, ka tā nav cilvēka cienīga dzīve," stāsta Jerzjukova.

Savu ieskatu par depresiju un tās ārstēšanu portālam "Apollo" sniedzis arī Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas katedras vadītājs profesors Elmārs Rancāns. Neskatoties uz to, ka psihoterapeita vai psihologa palīdzība ne visiem var būt pieejama vai tā var būt pārāk dārga, eksperts norāda, ka labāk ārstēties vismaz ar zālēm, nekā neārstēties nemaz.

Tās var izrakstīt gan psihiatrs, gan ģimenes ārsts, turklāt psihiatru uzskats ir, ka ar "vieglām depresijām ģimenes ārsts var tikt galā". Lai to panāktu, psihiskās veselības speciālisti ir izglītojuši ģimenes ārstus.

Depresijas ārstēšana ir pieejama divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ikviens var vērsties pie ģimenes ārsta, un, otrkārt, antidepresantu kurss ir salīdzinoši lēts - zem 10 eiro mēnesī. Turklāt daļu medikamentu ģimenes ārsts var izrakstīt ar 75% atlaidi.

Jāsaprot arī tas, ka "nav vieglu un smagu antidepresantu. Ir medikamenti, kas ir antidepresanti, kuriem ir pierādīta efektivitāte, to ir daudz, tie atšķiras ar niansēm." 

Tādēļ svarīgākais var būt nevis tas, kā ārstē, bet tas, ka to vispār dara.

"Pirmkārt, ir jāsaprot viens - depresija ir jāārstē, un ja nav pieejams neviens psihoterapeits, medikamenti ir labāk nekā neārstēt. Otrkārt, depresijai ir ļoti svarīga pareiza diagnoze, kad ir pareiza diagnoze, tai seko ārstēšana," paskaidro profesors.

"Vistuvāko analoģiju antidepresantiem varētu saskatīt ar ģipsi, kas tiek uzlikts salauztai rokai. Ģipsis pats lūzumu nesadziedē, bet, uzliekot ģipsi, mēs nostiprinām roku, lai tā varētu sadzīt, un pēc kāda laika varam ņemt nost," paskaidro speciālists.

Viņš norāda - kaut gan līdz galam nav precīzi zināms, kādēļ neiromediatoru līmenis ir samazinājies, tomēr zināms, ka medikamenti šādos gadījumos palīdz.

Savukārt, ja vesels cilvēks lietos antidepresantus, "viņš laimīgāks nejutīsies ne par centu, un varbūt izjutīs tikai blakusparādības", stāsta psihiatrs.

Kopš antidepresantu atklāšanas novērota to efektivitāte, ārstējot arī dažādus citus psihiskās veselības traucējumus, piemēram, trauksmes stāvokli, agorafobiju, ģeneralizētu trauksmi, tiesa, šādos gadījumos medikamenti prasa citu pieeju, mazākas devas, lielāku pacietību, kamēr tie iedarbojas, skaidro speciālists.

Video: Inga Jerzjukova stāsta par savu pieredzi ar antidepresantu lietošanu

Vairāk par depresiju un tās ārstniecības metodēm iespējams uzzināt portāla "Apollo" intervijā ar Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas katedras vadītāju profesoru Elmāru Rancānu.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu