Pētnieki pierādījuši, ka putni čivina, vītero un dzied dažādos dialektos

Foto: Pexels/"Apollo"
Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Ekoloģe Laura Mollesa no Kristčērčas Jaunzēlandē pēta putnu dialektus. Viņa ir viena no retajiem zinātniekiem, kas pēta putnu valodu. Izrādās, ka starp putnu un cilvēku valodām var vilkt pārsteidzošas paralēles, vēstī raidsabiedrība CNN.

Kaut arī daži putni piedzimst, zinot, kā dziedāt, daudziem tas ir vecākiem jāiemāca - līdzīgi kā cilvēkiem.

Šie putni var attīstīt reģionālus dialektus, kas nozīmē, ka viņu dziesmas izklausās nedaudz atšķirīgi atkarībā no dzīvesvietas.

Tieši tāpat kā vietējās valodas runāšana var atvieglot cilvēkiem iekļaušanos, vietējais putnu dialekts var palielināt lidoņu iespējas atrast dzīvesbiedru. Tāpat kā cilvēku dialekti dažkārt var izzust, globalizējoties pasaulei, arī putnu dialekti var izveidoties pa jaunam vai pazust pavisam.

"Starp putnu dziesmām un cilvēku valodu var vilkt brīnišķīgas paralēles,"

pauda amerikāņu ornitologs Donalds Krodsma, grāmatas "Birdsong for the Curious Naturalist: Your Guide to Listening" autors. "Kultūra, mutvārdu tradīcijas - tas viss ir tas pats."

Pirmie putnu dialektu eksperti

Gadsimtiem ilgi putnu dziesmas ir iedvesmojušas dzejniekus un mūziķus, taču tikai 1950. gados zinātnieki patiešām sāka pievērst uzmanību putnu izloksnēm.

Viens no jomas pionieriem bija britu izcelsmes biheiviorists Pīters Marlers, kurš sāka interesēties par šo tēmu, kad pamanīja, ka žubītes Lielbritānijā dažādās vietās izklausās atšķirīgi. Sākumā viņš ar roku transkribēja putnu dziesmas.

60. un 70. gados zinātnieki eksperimenta nolūkos ievietoja putnu mazuļus skaņas izolācijas kamerās, lai noskaidrotu, vai viņi izaugot spēs dziedāt savas dziesmas.

Zinātnieki atklāja, ka daži putni - tie, kas piedzimstot mācās savu dziesmu - nemaz nevarēja padziedāt.

"Viņi vienkārši turpināja čiepstēt kā mazuļi visu savu mūžu," atklāja pētnieks Deivids Luters.

Citiem putnu mazuļiem dziedāšana bija iedzimta. "Kad viņi sasniedza konkrētu vecumu, viņi varēja vienkārši nodziedāt perfektu savas sugas dziesmu bez jebkādām problēmām."

Kad putni mācās savu dziesmu no vecākiem, zinātnieki atklāja, ka viņi dažreiz kļūdās. Šo kļūdu savukārt atkārto citi putni, un attīstās jauni dialekti. 

Kā cilvēki ietekmē putnu "valodu" īpatnības

Kad pasaulē izplatījās Covid-19 pandēmija un pilsēta aiz pilsētas ieslīga karantīnā, putnu pētniekiem radās virkne jautājumu.

Gadu gaitā putni ir sākuši dziedāt spalgāk, lai tiktu sadzirdēti pāri satiksmes un celtniecības trokšņiem. Kas notiktu ar putniem, ja pilsētas apklustu pavisam? Vai jaunā putnu paaudze dziedātu zemāk un klusāk? Vai Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi jaunās putnu paaudzes?

Jaunzēlandes ekoloģe joprojām strādā, lai atbildētu uz šiem jautājumiem, taču Krodsma skeptiski vērtē, ka salīdzinoši īsais klusuma periods ir bijis pietiekami ilgs, lai kaut kā ietekmētu putnu dialektus.

Pat ja Covid-19 ierobežojumu radītais klusums šoreiz nav mainījis putnu dialektus, ir vērts padomāt par to, kā mēs vispār veidojam un iznīcinām putnu dialektus.

Ar kaut ko tik niecīgu kā jaunas elektrolīnijas izveidi varētu būt pietiekami, lai sadalītu putnu populāciju un novestu pie jaunu dialektu radīšanas, norāda Krodsma.

Jaunzēlandē, putnu zemē, kur vienīgie vietējie sauszemes zīdītāji ir sikspārņi, pirms cilvēku ierašanās būtu bijis lielāks dialektu klāsts un samazināta putnu dzīvotne, norāda Mollesa.

Pētniece atgādina, ka ir atrasti vēsturiski ieraksti par vietējiem Kokako putniem, kuri tagad ir izzuduši.

"Dažas dziesmas no šīm lentēm bija vienkārši pārsteidzošas - putns radīja dīvainas metāliskas skaņas," norādīja Mollesa. "Bija diezgan nomācoši dzirdēt dažus no tiem un saprast, ka mēs tos vairs nekad nedzirdēsim."

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu