Pēc skandāliem par OIK nelikumīgām izmaksām, valsts samaksātajiem simtiem miljoniem eiro, kā arī pēc tam, kad vides eksperti ilgstoši norāda uz sakropļoto vidi, gaidāms, ka mazo elektrostaciju skaits samazināsies, vēsta ReTV Ziņu dienests.
ReTV: Gaidāms mazo HES skaita samazinājums (3)
Latvijā ir vairāk nekā 12 500 upes. Uz tām šobrīd ir 147 mazās hidroelektrostacijas (HES). Tagad šo mazo HES nākotne praktiski ir izlemta, ReTV Ziņu dienestam norādīja gan Ekonomikas ministrijā, gan vides eksperti, gan mazo HES īpašnieki.
HES skaita samazinājumam ir vairāki iemesli. Viens no tiem - izpostīta dabiskā upju vide.
"Labākā analoģija, kā šo situāciju saprast, ir asinsvadi ķermenī – upe ir maziņš asins vadiņš, kuru aizdambē, un tad iedomājamies, kas tad notiek," ReTV norādīja vides speciālists, ihtiologs Matīss Žagars.
Otrs iemesls ir gadiem ilgusī negodprātīgā attieksme no atsevišķu tirgus dalībnieku puses, saņemot no valsts simtiem miljonus eiro, vēstīja ReTV. Uz šādu praksi norādīja arī Krīgaļu dzirnavu HES saimnieks Kaspars Gailītis. Viņam pieder neliela hidroelektrostacija, kas izveidota senču celtās dzirnavās Amatas novadā uz nelielās Mergupes.
"Mēs kā atjaunojamās enerģijas ražotāji saprotam, ka OIK ir kaut kā sevi diskreditējusi, diemžēl tas ir dažu negodīgu cilvēku dēļ, kas pēc tam atsaucas uz visu nozari," sacīja Gailītis.
Nauda, ko saņem mazās HES, joprojām ir liela. 2019. gadā lielāko atbalstu no valsts saņēma Vēžu krāces HES Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā- 830 tūkstošus eiro. Savukārt Spridzēnu HES Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā saņēma 382 tūkstošus eiro, bet Ogres HES - 310 tūkstošus eiro.
Kopumā valsts mazo HES īpašniekiem viena gada laikā vien izmaksājusi 8,2 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas sniegtie dati.
Trešais iemesls, kādēļ gaidāms mazo HES samazinājums, ir tāds, ka pēc lielajiem skandāliem un līdzekļu izšķērdēšanu, valstij ir vēlme atbrīvoties no mazajām HES, vēstīja ReTV. Ekonomikas ministrija ir tieša - mazajām hidroelektrostacijām ir jābeidz darbība vai arī jāmeklē savas saražotās elektrības noiets.
"Viņi saražo elektrību un var uzlikt tiešo patērētāju sev blakus, piemēram, zemnieki," norādīja ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis. "Viņi saka, ka lielas cenas par elektrību, tad tāda saimniecība varētu nolikt graudu kalti vai kādu citu būvi blakus, kur izmantot šo enerģiju pašpatēriņā, jo pašpatēriņā enerģijai ir augsta pievienotā vērtība. Cena, lai saražotu, ir pietiekoši normāla."