Vērienīgie protesti pēc melnādainā amerikāņa Džordža Floida nogalināšanas raisījuši jaunu dezinformācijas vilni sociālajos medijos. Ar puspatiesiem un melīgiem anonīmu avotu vēstījumiem mēdz dalīties arī Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks (Nacionālā apvienība).
"Re:Check" pievērsa uzmanību dažiem "Twitter" ierakstiem, ar kuriem politiķis dalījies aizvadītajā mēnesī.
Par Spānijas pilsoņu karā nogalinātajiem
21.jūnijā Iesalnieks pārpublicēja kāda anonīma lietotāja "Jihadi Joey" jeb Džihāda Džo ierakstu, kurā teikts, ka Spānijas Pilsoņu kara laikā "komunisti un antifašisti bieži uzbruka baznīcai, nogalinot 50 000 priesteru, izrokot un apgānot mūķeņu un svēto līķus, uzbrūkot baznīcām un pieminekļiem – visu egalitārisma vārdā". Iesalnieks ierakstu komentēja: "Komunisti vienmēr un visur ir bijuši necilvēki."
Spānijas pilsoņu karu 1936.gadā sāka vēlēšanās zaudējušie nacionālisti. Par nemiernieku līderi kļuva vēlākais Spānijas diktators ģenerālis Franko. Pie varas tobrīd bija sociālistu, republikāņu un komunistu koalīcija.
Iesalnieka pārpublicētajā tvītā noklusēts, ka kara laikā nežēlīgi slepkavoja abas puses. Vēsturnieks Antonijs Bīvors grāmatā Spānijas Pilsoņu karš raksta, ka Franko vadītie nacionālisti veica nesaudzīgu tīrīšanu civiliedzīvotāju vidū, turklāt arī reģionos, kur nesaskārās ar pretestību – slepkavoja intelektuāļus, ārstus, skolotājus.
Apdraudēts bijis ikviens, kurš iepriekš varēja būt balsojis par republikāņiem. Karā kopā gāja bojā vismaz pusmiljons cilvēku, un Franko režīms nežēlīgas represijas turpināja arī pēc uzvaras 1939.gadā.
Republikas aizstāvji patiesi agresīvi vērsās pret baznīcu, kas kara laikā bija cieša Franko sabiedrotā un tāda palika arī viņa autoritārajā režīmā vēlāk. Tomēr Iesalnieka pārpublicētajā ierakstā minētais skaits neatbilst patiesībai. Noslepkavoja nevis 50 000 priesteru, bet vismaz septiņas reizes mazāk – 6832 katoļu baznīcas pārstāvju, no kuriem 4172 bija priesteri.
Jānorāda, ka 2009.gadā Spānijas katoļu baznīca atvainojās, ka visus pēckara gadus bija noklusējusi un pilnībā ignorējusi 14 Basku zemes priesteru nāves – viņus savukārt bija nogalinājuši Franko sabiedrotie. Tā bijusi pirmā reize, kad baznīca atzina savu lomu pilsoņu kara un Franko diktatūras laikā.
Vai Demokrātu partija dibināja Kukluksklanu?
26.jūnijā Iesalnieks dalījās ar organizācijas Prager U video, piebilzdams: "ASV Demokrātu partija Pilsoņu karā aizstāvēja verdzības saglabāšanu un dibināja KuKluksKlanu. Nav brīnums, ka šobrīd Demokrāti atbalsta rasistiskās BLM un Antifa kustības".
Lai gan tiesa, ka Demokrātu partija Pilsoņu kara laikā aizstāvēja verdzību un tās ideoloģija bija rasistiska, apgalvojums, ka tā dibināja rasistiskā terora organizāciju Kukluksklans (KKK), neatbilst patiesībai. Dažādos avotos lasāms, ka to tūlīt pēc ASV pilsoņu kara (1861-1865) izveidoja vairāki verdzību atbalstošās un karā zaudējušo dienvidnieku jeb konfederātu armijas veterāni Tenesijas štatā ASV.
Apgalvojums, ka kustību dibināja Demokrātu partija, nav jauni meli, un to par nepatiesu ir atzinuši vairāki faktu pārbaudes mediji. To aptaujātie vēsturnieki skaidro, ka tolaik daudzi baltie ASV dienvidos pārstāvēja Demokrātu partiju, un daļa pievienojās KKK. Savukārt organizācijas otrajā posmā pēc 1915.gada biedru vidū bija abu partiju vēlētāji.
Tāpat Iesalnieka ierakstā ignorēts fakts, ka ap 20.gadsimta vidu Demokrātu un Republikāņu partiju ideoloģijas rasu jautājumā faktiski apmainījās vietām. Demokrātu vadībā sešdesmitajos gados tika pieņemts Pilsoņu tiesību likums un Balsstiesību likums, kas nostiprināja vienlīdzīgas balsstiesības un aizliedza cita veida diskrimināciju. Kopš tā laika absolūtais vairums melnādaino ASV prezidenta vēlēšanās balso par Demokrātu partiju.
Jāpiebilst, ka video veidotāja – organizācija "Prager U" ir saņēmusi daudz kritikas par vēstures un aktuālo jautājumu pasniegšanu vienpusēji, maldinoši un izraujot faktus no konteksta.
Vai Džordžu Floidu pasludināja par svēto?
Jūnija vidū Iesalnieks dalījās ar video par cilvēku kristīšanu vietā, kur tika nogalināts Floids, un Floida it kā pasludināšanu par svēto. Video redzams, ka kristīšana patiesi tur tiek veikta, taču nav liecību, ka viņš būtu pasludināts par svēto. Arī citu apliecinājumu šim apgalvojumam nav.
Kurš kam ziedoja?
Jūnija beigās sociālajos medijos strauji populārs kļuva video, kurā redzams, kā laulāts pāris aizstāvoties vērš ieročus pret protesta gājiena dalībniekiem Sentlūisā.
Drīz pēc tam tika izplatīti apgalvojumi, ka tajā redzamais vīrietis Marks Makkloskijs ziedojis "tūkstošiem dolāru demokrātu politiķiem". Ar vienu šādu ziņu dalījās arī deputāts Iesalnieks. Tajā kā arguments izmantots ekrānšāviņš no politisko ziedojumu reģistra.
Taču tajā redzamais ziedotājs ir cits cilvēks ar tādu pašu vārdu un uzvārdu, kurš dzīvo citā štatā. Kā raksta faktu pārbaudes portāls Snopes, arī īstais Makkloskijs savulaik ziedojis Demokrātu partijas politiķiem, taču kopš 2012.gada viņa lielākie ziedojumi pārskaitīti Republikāņu partijai. Tajā skaitā 2016.gadā prezidenta Donalda Trampa vēlēšanu kampaņai.
Uzskaitītie "Twitter" ieraksti nav vienīgā apšaubāmā informācija, ar kuru dalās Iesalnieks. Kad Lielbritānijā "Black Lives Matter" (Melnās dzīvības ir svarīgas) atbalstītāji Lielbritānijas pilsētā Bristolē gāza vergu tirgotāja Edvarda Kolstona pieminekli, Londonas mērs Sadiks Kāns paziņoja, ka galvaspilsētā tiks veidota komisija, kas vērtēs daudzveidības atspoguļojumu piemiņas vietās.
Iesalnieks šo ziņu publicēja, rakstot: "Imigrants tagad veiks inventarizāciju, kuras britu vēstures liecības pelnījušas saglabāšanu un kuras nē… Tā dzīvē izskatās Rietumu civilizācijas beigas."
Taču Kāns, kurš pats nekādu inventarizāciju neplānoja veikt, nav imigrants – viņš ir Londonā dzimis un visu mūžu dzīvojis Lielbritānijas pilsonis. Viņa vecāki Anglijā bija ieceļojuši no Pakistānas, kas 200 gadus pavadīja Britu impērijas pakļautībā.
Jānis Iesalnieks par "Twitter" publicēto saturu ar "Re:Check" nevēlējās runāt. Noklausījies pirmo jautājumu, viņš atvadījās un pārtrauca telefonsarunu.
