Ķīnā plaši tiek apspiesta uiguru etniskā minoritāte, cilvēkus aizturot, izmantojot piespiedu darbā un pat veicot piespiedu sterilizācijas. Tikmēr produkti, ko piespiež ražot aizturētajiem, nonāk Rietumu veikalu plauktos, vēsta aģentūra AP.

ASV Federālās varasiestādes trešdien, 1. jūlijā, aizturēja parūku un citu skaistumkopšanas aksesuāru sūtījumu aizdomās, ka tās pagatavotas no Ķīnas cietumos ieslēgto cilvēku matiem.

ASV Muitas un robežkontroles dienesta (CBP) ierēdņi "The Associated Press" pastāstīja, ka sūtījumā bija nepilnas 12 tonnas matu produktu, kuru vērtība tiek lēsta 800 000 dolāru (711 427 eiro) vērtībā.

"Šo preču ražošanā tiek ļoti nopietni pārkāptas cilvēktiesības, un aizturēšanas orderis domāts kā skaidrs un tiešs signāls visām organizācijām, kuras vēlas veikt darījumus ar ASV, ka nelikumīgas un nehumānas prakses netiks tolerētas ASV piegāžu ķēdēs," sacīja CPB Tirdzniecības biroja pārstāve Brenda Smita.

Parūka no ASV aizturētā Ķīnas sūtījuma.

FOTO: AP/Scanpix

Šī ir otrā reize šogad, kad aizturēšanas orderis noteikts Ķīnas parūku sūtījumiem aizdomās, ka tiek pārkāptas cilvēktiesības tiem, kuri tās ražo. Orderus izmanto, lai konteinerus paturētu ASV ostās, kamēr tiek izmeklēti iespējamie pārkāpumi.

Padomā, kur preces tiek ražotas

Rušana Abasa, uiguru-amerikāņu aktīvists, sacīja, ka sievietēm, kuras lieto parūkas, vajadzētu padomāt, kurš tās varētu ražot. Viņas māsa, kura ir ārste, pazuda Ķīnā pirms nepilniem diviem gadiem. Tiek uzskatīts, ka sieviete atrodas aizturēšanas nometnē.

"Mums šis ir ārkārtīgi sirdi plosoši," sacīja Abaša.

"Es gribu, lai ļaudis padomā par verdzību, ko cilvēki piedzīvo šodien. Mana māsa kaut kur sēž un ir spiesta taisīt ko - parūkas?"

Trešdienas sūtījumu izgatavojis "Lop County Meixin Hair Product Co. Ltd". Maijā līdzīgi tika aizturēta "Hetian Haolin Hair Accessories Co. Ltd", kaut gan to ražotajos produktos izmantoti sintētiskie mati.

Abi eksportētāji bāzēti Siņdzjanas reģionā, kur pēdējo četru gadu laikā valdība aizturējusi aptuveni miljonu cilvēku no tjurku etniskajām minoritātēm.

Viņi tiek turēti internēšanas nometnēs, kur viņus pakļauj ideoloģiskai disciplinēšanai, piespiež atteikties no savas reliģijas un valodas un kur viņus fiziski iespaido. Ķīna ilgi turējusi uigurus, kuru vairākums ir musulmaņi, aizdomās par seperātisku tendenču lološanu viņu izteiktās kultūras, valodas un reliģijas dēļ.

Ziņojumi no AP un citām ziņu organizācijām vairākkārt atklājuši, ka cilvēki šajās nometnēs un cietumos, ko aktīvisti sauc par "melnajām rūpnīcām", ražo sporta un citu apģērbu populāriem ASV zīmoliem.

Valstij ir vara

Pirms vairāk nekā gada AP centās tikt uzņēmumā "Hetian Haolin Hair Accessories Co.", izmeklējot piespiedu darba prakses nometnēs. Taču policija piezvanīja taksistam, kurš veda žurnālistus, un pavēlēja viņam griezties atpakaļ, brīdinot, ka taksometrs tiek izsekots.

No ceļa redzams, ka rūpnīcu, uz kuras lieliem, sarkaniem burtiem rakstīts "Haolin Hair", ieskauj dzeloņstiepļu žogi un videonovērošanas kameru un pie ieejas stāv ķiverēs tērpti policisti. Ēku pāri ielai, kas izskatījās pēc izglītības iestādes, rotāja politiski saukļi, ka "valstij ir vara", kas aicināja pakļauties komunistu partijai. Nav skaidrs, vai rūpnīca ir daļa no aizturēšanas iestādes, bet kādreizējie aizturētie pastāstīja, ka pa dienu viņus veda strādāt dzeloņstiepļu ieskautos, apsargātos kompleksos un naktīs nogādāja atpakaļ nometnēs.

Ķīnas Ārlietu ministrija sacījusi, ka neesot ne piespiedu darba, ne etnisko minoritāšu aizturēšanas nometņu.

"Mēs ceram, ka konkrēti cilvēki ASV var noņemt savas tonētās brilles, pareizi saprast un objektīvi un racionāli redzēt normālu ekonomisko un tirdzniecības sadarbību starp ķīniešu un amerikāņu uzņēmumiem," sacīts ministrijas paziņojumā.

Visi aizturētie ir absolvējuši

Pagājušā gada decembrī Siņdzjanas varasiestādes paziņoja, ka nometnes ir aizvērtas un visi aizturētie ir "absolvējuši", taču to ir grūti pārbaudīt, ņemot vērā apjomīgu novērošanu un ierobežojumus reportāžām no reģiona. Daži uiguri un kazahi AP sacīja, ka viņu radinieki atbrīvoti, tomēr daudzi citi apgalvo, ka viņu tuvinieki joprojām ir aizturēti, notiesāti ar cietumsodiem vai pārvesti piespiedu darbam rūpnīcās.

Kamēr tarifi un embargo politisku iemeslu dēl ir salīdzinoši bieži izplatīti, ASV valdība ārkārtīgi reti aiztur importa preces, kuru ražošanā izmantots piespiedu darbs,

1930. gada Tarifu likums aizliedza šādas importa preces, taču ASV valdība 90 gadu laikā to izmantojusi tika 54 reizes. 75% aizliegumu attiekušies uz Ķīnas precēm, un likums tiek izpildīts aizvien biežāk kopš 2016. gada, kad to stiprināja toreizējais prezidents Baraks Obama.

Pārstāvju palātas loceklis Kriss Smits sacīja, ka, kaut gan apsūdzības par piespiedu darbu ir šausmīgas, "diemžēl tās nav pārsteidzošas".

"Ir ļoti ticams, ka daudzi citi vergu darbā ražoti produkti turpina paslepus nonākt mūsu veikalos," sacīja Smits, kurš aktīvi cīnās pret cilvēktirdzniecību.

2017. gadā prezidents Donalds Tramps parakstīja Uiguru Cilvēktiesību Politikas likumu, kurā nosodīti "rupji cilvēktiesību pārkāpumi pret noteiktām etniskām musulmaņu minoritāšu grupām Siņdzjanas reģionā Ķīnā".

Aicinot pieņemt likumu, spīkere Nensija Pelosi nosodīja Ķīnas īstenoto masu ieslodzīšanu, piespiedu sterilizāciju un žurnālistu apspiešanu.

"Pekinas barbariskās darbības, kas mērķētas uz uiguriem, ir apvainojums pasaules kolektīvajai sirdsapziņai," sacīja spīkere.