Pēc notikušā sprādziena Beirūtas ostā VVD ziņo, ka Latvijā ir seši paaugstināta riska objekti

Sprādziens Beirūtā, Libānā

FOTO: STR / AFP

Latvijā ir seši paaugstināta riska objekti, kuros uzglabā vai var tikt uzglabāts amonija nitrāts, pēc Beirūtā notikušā sprādziena ostā, kur bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku, eksplozijai nopostot daudzas ēkas, sociālajā tīklā ziņo Valsts vides dienests (VVD).

Vides dienests norāda, ka Eiropas Savienībā ir noteiktas vienotas, stingras prasības šādu uzņēmumu darbībai un uzraudzībai.

Visi šie paaugstināta riska objekti tiek pastiprināti uzraudzīti ne tikai no dienesta puses – reizi gadā tiek veikta augstākā riska līmeņa objekta kompleksā pārbaude, kurā piedalās, Valsts vides dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Darba inspekcija un citas iestādes.

Rīgas brīvostas pārvaldē portāls TVNET uzzināja, ka, rūpējoties par paaugstinātas bīstamības un piesārņojošu kravu aprites risku preventīvu uzraudzību un kontroli, Rīgas ostas uzņēmumiem jāievēro virkne starptautisko organizāciju un Latvijas valsts atbildīgo dienestu pieņemtu drošības prasību un noteikumu.

Vieni no tiem – 15.09.2009 MK noteikumi Nr. 1060 "Noteikumi par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās" nosaka, ka darbību veikšanai ar bīstamām kravām, ostas komersantam ir jāsaņem Valsts Vides dienesta izsniegta B kategorijas atļauja. Tas nozīmē, ka jebkuras šāda veida kravu uzglabāšana un pārkraušana ostā var notikt tikai ar īpašu VVD saskaņojumu, izvērtējot riskus par uzņēmuma teritorijas un tehnoloģisko procesu atbilstību vides un drošības standartiem.

Bīstamo un piesārņojošo kravu aprites uzraudzību veic Latvijas Jūras administrācija, kas pārrauga šo kravu aprites noteikumu ievērošanu, kā arī veic pārbaudes uz kuģiem. Savukārt kravu kontrolei ostas teritorijā, pārbaudot kravu uzglabāšanas apjomus, iepakojumus, segregāciju un ugunsdrošības prasību ievērošanu, no Rīgas Brīvostas pārvaldes puses norīkots Ostas inspektors un Ugunsdrošības inspektors, kuri regulāri, bet ne retāk kā reizi četros mēnešos pārbauda bīstamo un piesārņojošo kravu apriti ostas uzņēmumos.

Ja tiek konstatēti pārkāpumi, kas varētu apdraudēt drošu kravu apriti, tehnoloģiskais process tiek pārtraukts līdz trūkumu novēršanai, par to informējot Valsts Vides dienestu un Latvijas Jūras administrāciju.

2

Rīgas ostā darbojas Ārkārtas situāciju novēršanas plāns, kas nosaka visu iesaistīto pušu sadarbību un rīcību ārkārtas situāciju gadījumos. Tas sniedz vadlīnijas un rekomendācijas kuģiem, ostas termināliem un atbildīgajiem ostas dienestiem, kā arī citām drošības struktūrām par rīcību ārkārtas situāciju gadījumos ostā.

Tāpat katrā ostas terminālī ir izstrādāts arī individuālais Ostas iekārtas aizsardzības plāns, par kura izpildi atbildīgs ostas iekārtas aizsardzības virsnieks. Lai pārliecinātos par visu iesaistīto pušu sagatavotību aizsardzības plānos paredzēto pasākumu veikšanai, regulāri tiek organizētas drošības mācības un treniņi ar termināļu, Rīgas brīvostas pārvaldes struktūrvienību un valsts operatīvo dienestu – VUGD, NMPD, VVD u.c., piedalīšanos, dabā izspēlējot dažādas paaugstināta riska situācijas un dienestu rīcību to gadījumā.

Rīgas Brīvostas teritorijā strādā viens specializēts minerālkravu pārkraušanas termināls – SIA “Riga Fertilizer Terminal”.

2

Ziemeļeiropā modernākais un drošākais minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināls ekspluatācijā tika nodots 2013. gada beigās. Liela daļa līdzekļu tika investēta tieši apkārtējai videi drošās, starptautiski atzītās un modernās kravu pārkraušanas un uzglabāšanas tehnoloģijās. Saskaņā ar likumā noteikto kārtību, paaugstinātas bīstamības terminālos Civilās aizsardzības mācības tiek organizētas ne retāk kā reizi gadā, šogad tās plānotas novembrī. Vienlaikus ik mēnesi uzņēmums organizē arī iekšējās mācības saviem operatīvo grupu darbiniekiem.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs otrdien paziņoja, ka eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Sprādzienos Beirūtas ostā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts.

Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

No 250 000 līdz 300 000 cilvēku zaudējuši savas mājas un varasiestādes strādā pie tā, lai viņiem sniegu pārtiku, ūdeni un patvērumu. Inženieru un tehniķu komandām vēl ir jāveic oficiāls novērtējums.

Sprādziens ostā nodarījis postījumus vairāk nekā pusei pilsētas. 

2014. gadā drošības dienestu ziņojumā brīdināts par sprādziena iespējamību Libānas galvaspilsētā, jo ļoti eksplozīvi materiāli netiek glabāti tādā veidā, lai garantētu sabiedrības drošību.

Nodarīto zaudējumu apmērs svārstās starp trim līdz pieciem miljardiem dolāru vai varbūt vairāk.

Pēc sprādziena Beirūtā par drošību satraucās arī vairāki Latvijas iedzīvotāji.

Uz augšu
Back