Netālu no Krievijas lielpilsētas Sanktpēterburgas atrodas kāda interesanta un pamesta vieta - radiostacija, aiz kuras sarūsējušajiem dzelzs vārtiem atrodas vairāki radio torņi, pamestas ēkas un elektrolīnijas. Šīs noslēpumainās vietas pirmsākumi meklējami Aukstā kara laikā, vēsta raidorganizācija BBC. 

Tiek uzskatīts, ka tā ir radiostacijas "MDZhB" galvenā mītne, par kuras vadīšanu neviens tā arī nekad nav uzņēmies atbildību.

Vairāk nekā 35 gadus 24 stundas dienā un septiņas dienas nedēļā tā raida garlaicīgu un vienmuļu signālu. Ik pēc pāris sekundēm tam pievienojas otra skaņa, kas atgādina pamesta kuģa tauri.

Reizi nedēļā vai divās kāds cilvēks nolasa dažus vārdu krievu valodā. Ikviens jebkurā pasaules malā spēj klausīties šo staciju, savā radio ieslēdzot 4625 kHz frekvenci.

Tas šķietami ir tik mīklaini, ka būtu radīts sazvērestību teoriju piekritējiem. Mūsdienās radiostacijas sekotāju skaits tiešsaistē mērāms desmitos tūkstošu, un tā ir pazīstama ar nosaukumu "The Buzzer" jeb "Zvanītājs".

Šīs radiostacijas klausītāji nekavējas atzīt, ka viņiem neesot ne mazākās sapratnes, ko viņi klausās.

"Pārraidē nav absolūti nekādas informācijas," norādīja Londonas Sitijas universitātes eksperts signālu izlūkošanā Deivids Stupls.

6

Kas tur notiek?

Tiek uzskatīts, ka šī esot Krievijas Federācijas bruņoto spēku frekvence, lai gan viņi paši to nekad nav atzinuši. 

Pirmo reizi radiostacija signālus sāka raidīt Aukstā kara beigās, kad bija sācies padomju režīma panīkums. Mūsdienās signāls tiek raidīts no divām vietām - viena atrodas pie Sanktpēterburgas, bet otra netālu no Maskavas.

Pats dīvainākais šajā lietā ir tas, ka pēc Padomju Savienības sabrukuma, radiostacija netika slēgta un tās aktivitāte strauji pieauga.

Ir dažādas versijas par to, kāpēc tā darbojas joprojām. Viens no variantiem ir tāds, ka šī frekvence domāta saziņai ar zemūdenēm, bet cita teorija norāda, ka tā tiek izmantota saziņai ar citplanētiešiem.

Tāpat vēl kādā teorijā tiek skaidrots, ka tā darbojas kā "Mirusī roka" - gadījumā, ja Krievijai notiktu kodoluzbrukums, tad tā automātiski pārstās darboties un sāksies atbildes reakcija, kuras rezultātā tiktu iznīcinātas visas iesaistītās puses.

Tika izveidota, lai uztvertu dzīvības pazīmes pēc kodolkara

Sistēmu izveidoja Padomju Savienībā kā datorsistēmu, kas censtos uztvert dzīvības pazīmes kodolkatastrofas gadījumā. Satraucoši, ka daudzi eksperti uzskata - to, iespējams izmanto joprojām. Kā iepriekš norādījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tad "neviens cilvēks uz Zemes nespēs izdzīvot ASV un Krievijas kodolkaru". 

Pašā signālā ir uztverti dažādi pavedieni, par tās darbības mērķi. Radiostacija darbojas zemā frekvencē ar īsviļņiem. Tas nozīmē, ka, salīdzinot ar parasto radiostaciju, mobilo telefonu vai televīzijas signāliem, vienam punktam cauri iziet mazāk viļņu. Savukārt tas nozīmē, ka tie spēj aizceļot daudz tālāk.

Augstākas frekvences radiosignāli spēj pārvietoties tikai taisnā līnijā, taču tie savā ceļā var "nomaldīties", ja sastopas ar kādu šķērsli.

Savukārt īsviļņiem ir sava īpatnība - tie spēj atlēkt no uzlādētām daļiņām augšējā atmosfēras slānī, tādējādi ļaujot tiem ceļot garākas distances.

Šis noved pie teorijas par to, ka "MDZhB" radiostacija tika vai pat joprojām tiek izmantota slepenai saziņai gadījumā, ja Krievijai notiktu kodoluzbrukums.

Ir bijušas līdzīgas stacijas

Kā zināms, tad mūsdienās īsviļņu signālus izmanto kuģi, armijas un lidmašīnas, lai nodotu ziņojumus pāri kontinentiem, okeāniem vai kalnu reģioniem.

Interesanti ir tas, ka ir vēl viena līdzīga radiostacija, kura reiz izmantoja īsviļņus - "Lincolnshire Poacher".

Tā darbojās laika posmā no 1970. gadiem līdz 2008. gadam. Gluži tāpat, kā "MDBhZ", arī šī radiostacija bija dzirdama otrā planētas pusē. Signāls nācis no slepenas vietas, kas atrodas kaut kur Kiprā. Arī tās raidītie signāli bijuši ļoti neskaidri.

Lai saprastu, kā radušās šādas radiostacijas, ir jāatgriežas 1920. gados. "Viskrievijas kooperatīvā akciju sabiedrība" (ARCOS) bija svarīga organizācija, kas bija atbildīga par darījumu pārraudzīšanu starp Lielbritāniju un Padomju Savienību.

1927. gada maijā, gadu pēc tam, kad kāds britu aģents bija notvēris darbinieku, kurš centās ielavīties komunistu ziņu birojā Londonā, policijas darbinieki pastiprināti uzraudzīja iestādi.

Tad notika vērienīga ARCOS ēkas pārmeklēšana un likumsargi atklāja slepenu telpu, kurā darbinieki steidza dedzināt dažādus dokumentus.

Tiesa, britu policija neatklāja neko tādu jaunu. Taču kratīšana bija signāls Padomju Savienībai, ka Lielbritānijas izlūkdienest MI5 viņus noklausījusies jau vairākus gadus.

Pēc šī atgadījuma krievi turpmāk sāka sūtīt šifrētus ziņojumus, kas apgrūtināja spiegošanas procesu.

Tā radās "numuru stacijas" - radiostacijas, kuras pārraida kodētas ziņas spiegiem visā pasaulē. Nepagāja ilgs laiks, kad šādas stacijas jau tika ierīkotas citās pasaules valstīs.

Šifrētas ziņas pārraida arī mūsdienās

2010. gadā ASV paziņoja, ka Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB) izdevies izjaukt ilgstošu slepenu Krievijas aģentu tīklu, kuri saņēmuši šifrētas ziņas 7887kHz frekvencē.

Arī mūsdienās joprojām tiek izmantotas "numuru stacijas", jo tām ir viena priekšrocība - visi tās var klausīties, taču neviens nezina, kam tās tiek sūtītas.

Interesanti ir tas, ka "MDBhZ" nesūta šifrētas ziņas. Tā vietā nepārtrauktais signāls sniedz vēstījumu "šī frekvence ir mana", kas citiem liek saprast, ka tā ir aizņemta un tajā nevar raidīt.

Viens no uzskatiem ir tāds, ka krīzes situācijā "MDBhZ" kļūtu par "numuru staciju", piemēram, gadījumā, ja Krievijai uzbruktu. Tādā gadījumā stacija sāktu raidīt ziņas saviem spiegiem un bruņotajiem spēkiem visā pasaulē. 

Kā BBC norādīja radio entuziasts Māris Goldmanis, tad Krievija jau ir veikusi šāda signāla izmēģinājumu.

"2013. gadā bija dzirdams signāls "COMMAND135ISSUE", kas tika minēts ziņojumā kā testa signāls visa karaspēka gatavībai," stāstīja Goldmanis.

Iespējams, ka šī mistērija ir atrisināta, taču radiostacijas fani cer, ka tā nebeigs raidīt savus noslēpumainos signālus.