Kā jau tas ir iekārtots, arī starp gliemežiem mēdz gadīties kāda dabas kļūda, kur parastā čaulas vijuma vietā atrodami tādi gliemežu īpatņi, kuru čaula ir savīta pretēji sugai raksturīgajam vijumam. Tas nozīmē, ka pārošanās ir daudz sarežģītāka. Viens no šādiem dabas fenonemiem ir Džeremijs, kura mīlas stāstu portālam "The Guardian" uzticēja tā saimnieks Anguss.
Gliemezim nebūtu vajadzīgs otrs gliemezis, lai viņš tiktu pie pēcnācējiem, tomēr daba ir gudra - lai pēcnācēji būtu stipri un veseli, gliemeži tomēr pārojas un mīlas rotaļu laikā apmainās ar "mīlas bultām". Kreiļiem ir grūti pāroties, jo viņu dzimumorgāni atrodas otrā galvas pusē. Gliemežu ķermeņos nonāk mazas kaļķa adatiņas. Pēc tam apaugļotie gliemeži izrok bedrītes, kurās pasauli ierauga jaunā paaudze.
Tādu atrada kāds pensionējies zinātnieks Lielbritānijā. Var uzskatīt, ka šis gliemezis bija "kreilis".
Kad Anguss Dāvinsons uzzināja, ka zinātnieks ir atradis gliemezi kreili, viņš nolēma, ka tā ir lieliska iespēja izpētīt šo neparasto dabas veidojumu. Pēdējo 20 gadu laikā vīrietis bija nodarbojies ar pastiprinātu gliemežu pētniecību, bet šajā laikā viņš nebija sastapis nevienu dārza gliemezi, kurš būtu "kreilis".
"Iedomājieties, ka, esot labrocis, mēģināt sarokoties ar kreili un viens otram pasniedzas pretējās rokas. Tas nestrādā," skaidro Anguss.
Gliemezis dzīvoja Angusa birojā universitātē, kur viņš ir profesors.
"Es ļoti lepni to visiem izrādīju, taču nezināju, ko ar to iesākt. Tad es iedomājos, ka varētu taču izmantot interenta plašās iespējas un sameklēt savam kreilim piemērotu partneri. Mūsu preses sekretāre ieteica, ka gliemezim vajadzīgs vārds un man uzreiz prātā iešāvās Džeremijs. Protams, par godu Džeremijam Korbinam - arī viņš ir kreilis," stāsta gliemeža saimnieks.