Iedzīvotāji pierobežā satraukti: Kā turpināt dzīvot vienā valstī un strādāt citā, ja plīsīs Baltijas burbulis?

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Latvijas - Igaunijas robeža Valkā.
Latvijas - Igaunijas robeža Valkā. Foto: Paula Čurkste/LETA

Skolotāji pierobežā ir satraukti par to, kā būs iespējams strādāt Latvijas skolās, ja paši dzīvo Lietuvā un valsts rīt tiks iekļauta tā dēvētajā sarkanajā sarakstā, ceturtdien, 3. septembrī, vēstīja "TV3 Ziņas".

Satraukumu pauduši Vecumnieku un Skaistkalnes pagasta skolotāji, ziņoja raidījumā. Turklāt šāda situācija nav tikai pedagogiem, bet arī vairākiem pašvaldības un privātā sektora darbiniekiem.

Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals (ZZS) "TV3 Ziņām" sacīja, ka "būtu ļoti labi, ja attiecībā uz pašvaldībām būtu izvēles brīvība un iespēja uzņemties kādu risku" un, "izvērtējot risku, pašai pieņemt lēmumu, vai šiem darbiniekiem jāievēro pašizolācija".

"Varētu parakstīt vienošanos ar šiem nozīmīgajiem darbiniekiem, kas dzīvo Lietuvā, kā viņi uzvedas Lietuvas pusē, lai pēc tam varētu droši strādāt Latvijas pusē," sacīja Kovals.

Tajā pašā laikā pašvaldībā ir gatavi, ka uz robežas patrulēs robežsargi. 

Tāpat arī pastāv risks, ka 14 dienu pašizolācija būs jāievēro, atgriežoties no Igaunijas, kas satrauc Valkas pašvaldības iedzīvotājus.

Kā raidījumā norādīja Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija), tā būs problēma "daudziem tūkstošiem, kuri strādā Igaunijā un dzīvo Latvijā, jo faktiski viņi paliks bez iztikas līdzekļiem". Tāpat viņš arī sacīja, ka situācija skartu skolēnus, kuri dzīvo vienā robežas pusē, bet mācās otrā.

Pēc Kraukļa domām, Valkas un Valgas iedzīvotājiem būtu jāpiešķir īpašs statuss, kas ļautu neievērot 14 dienu pašizolāciju. Viņaprāt, tas "absolūti" nebūtu izkontrolējams.

Valsts robežsardzē "TV3 Ziņām" norādīja, ka pašlaik nav plānots atjaunot patruļas uz Lietuvas un Igaunijas robežām.

Video: "TV3 Ziņu" sižets

Jau vēstīts, ka piektdien, 4. septembrī, sasaukta valdības ārkārtas sēde par situāciju pierobežā Covid-19 apstākļos.

Valdības sēdes dienaskārtībā iekļauti iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) pieteiktie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Noteikumu grozījumu saturs patlaban nav pieejams, tomēr šonedēļ, 2.septembrī, notikušajā valdības sēdē izskanēja informācija, ka drīzumā atkal varētu tikt noteikti ierobežojumi personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm.

Kopš maija Latvija, Lietuva un Igaunija atcēla ierobežojumus personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm, tādējādi izveidojot tā dēvēto "Baltijas burbuli". Bez ierobežojumiem Lietuvā, Igaunijā un Latvijā var ceļot Baltijas valstu valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties šajās valstīs, ja šīs personas pēdējās 14 dienās nav bijušas ārpus Baltijas valstīm, ja tām nav noteikta pašizolēšanās, kā arī ja ceļotājiem nav elpošanas ceļu infekcijas pazīmes.

Slimību kontroles un profilakses centra ceturtdien publicētie dati liecina, ka 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem Lietuvā ir 16,53, Igaunijā - 15,7, bet Latvijā - 4,17.

Trešdien notikušajā valdības sēdē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pieļāva, ka Lietuvā un Igaunijā pieaugot saslimstībai ar Covid-19, tā dēvētais "Baltijas burbulis" ar piektdienu "de facto" vairs nepastāvēs.

Tāpat Kariņš norādīja, ka gadījumā, ja Lietuva un Igaunija nonāks tā dēvēto "sarkano" vai "dzelteno" valstu sarakstā, Latvija attiecībā pret šīm valstīm nepiemēros īpašu regulējumu, tādējādi neparedzot atkāpēs prasībā par 14 dienu pašizolācijas ievērošanu tiem, kuri ieceļos Latvijā no Igaunijas un Lietuvas.  

Tādējādi Ministru kabinetam būs jālemj par minētās situācijas risināšanu pierobežā, piemēram, Valkā un Valgā, starp kurām notiek iedzīvotāju migrācija.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu