Igauņu televīzijas kanāla ETV raidījumā "Pealtnägija" ("Aculiecinieks") sieviete vārdā Kadrija pavēstījusi par gadiem ilgi piedzīvotu seksuālo vardarbību savā ģimenē, vēsta portāls "Elu24". 

Igaunijā televīzijas skatītājiem bija iespēja uzzināt skaudru stāstu par seksuālu vardarbību no sava tēva puses, ko gadiem ilgi piedzīvojusi kāda jauna sieviete. 

Šis stāsts ir šokējošs un liek aizdomāties - cik daudz šādu gadījumu notiek šķietami parastās ģimenēs, cik sieviešu var atklāti paziņot - "mani ir izvarojis pašas tēvs", vēsta "Elu24".  

Plašu rezonansi sabiedrībā izraisījušā raidījuma varone Kadrija atklājusi savu pieredzi televīzijā, jo vēlas, lai visas sievietes, kuras noklusē līdzīgu pieredzi, nekaunētos no tās, bet gan vērstos pēc palīdzības krīzes centros. 

"Mani vairākkārt izvaroja pašas tēvs," raidījumā atzinusies Kadrija. "Es atceros, kā tas notika pirmoreiz. Man tolaik bija septiņi gadi. Mums nekad nav bijis īsta dzimumakta - tēvs mani izvaroja ar rokām," atklājusi sieviete. 

Kadrija augusi reliģiozā ģimenē mazpilsētā. Tā kā viņas tēvs strādājis valsts iestādē un vadījis reliģiozu kopienu, viņa seksuālā vardarbība pret paša meitu ilgu laiku bijis noslēpums. Apkārtējie apskauduši draudzīgo un šķietami labvēlīgo ģimeni. 

"Es dzīvoju nemitīgās bailēs. Šķiet, vēl pirmsskolas vecumā es domāju par to, cik labi būtu nomirt. Es vēlējos sev nodarīt pāri un nesapratu - kāpēc," atklāj Kadrija. 

2

Sievietes psihoterapeite Keita Sinisalu norāda, ka seksuālās vardarbības upuri nereti sevi uzskata par vainīgu, kad ir atkarīgs no varmākas. Tas varot novest līdz domām par pašnāvību vai situācijas, kad upuris sāk sev fiziski darīt pāri. 

Kadrijas māte slimoja ar vēzi, rūpes par meitu bija jāuzņemas tēvam. Viņš nodarbojies ar meitenes "ķermeņa lejasdaļas apskati", aizbildinoties, ka tas nepieciešams, lai kontrolētu viņas veselības stāvokli. 

"Es sapratu, ka notiek kaut kas nenormāls," atceras Kadrija. 

2

2008. gadā Kadrija kategoriski atteicās kāpt automašīnā kopā ar tēvu. Kad viņai tika lūgts paskaidrot savu uzvedību, 15 gadus vecā meitene par mājās notiekošo pastāstīja kādam pieaugušam vīrietim, kurš arī bijis viņas tēva vadītās kopienas dalībnieks. 

Kadrija atceras, ka viņai nācies ļoti saņemties, lai atklātu patiesību. Tomēr izrādījies, ka tas, kuram viņa uzticēja savu problēmu, nobijās no sekām un gaidītās palīdzības vietā ieteica meitenei tēvam piedot. 

Lai arī Kadrijas tēvs ticis atstādināts no darba pienākumiem kopienā, tas izdarīts klusi, neafišējot iemeslu, vēsta "Elu24". 

Kadrijas dzīvē pēc šīs sarunas nekas īpaši nav mainījies, jo tēva vardarbība drīz vien atsākusies. Pēc dažiem mēnešiem viņa sapratusi, ka māte zinājusi par notiekošo. Kadrijas jaunākais brālis esot par to pastāstījis mātei.

Tuvākā cilvēka nodevība un palikšana malā Kadrijai bijis milzīgs trieciens. Māte teikusi: "Tu pati esi vainīga tajā, kas noticis, jo nekliedzi, bet klusēji visu šo laiku. Un tagad tavas vainas dēļ tēvs nonāks ellē". 

Pēc vairākiem gadiem, kad Kadrija sākusi apmeklē psihologu, viņa kolektīvās psihoterapijas seansa laikā satikusi māti. "Viņa gauži raudāja. Domāju, ka viņa bija patiesa," uzskata Kadrija. 

Sievietei neesot bijis viegli saņemties runāt par pārdzīvoto kameru priekšā. Vairākas baisas viņa tēva rīcības nianses tā arī netika atklātas plašākai sabiedrībai. Tāpat netika atklāti vairāku iesaistīto īstie vārdi. 

Kadrijas tēvs pirms vairākām dienām izdarījis pašnāvību. Sievietei piedāvāts pārcelt ētera laiku, taču viņa atteikusies. 

Seksuālo vardarbību pārcietusī sieviete atzina, ka vēlas, lai arī citi seksuālās vardarbības upuri spētu sekot viņas piemēram un pievienoties atbalsta grupām.

"Mēs nejautājam upura mājas adresi, cik upurim gadu," atklāj atbalsta grupas Igaunijā vadītāja Rita Holma, uzsverot, ka meitene vai sieviete var rēķināties, ka viņas personas dati būs drošībā.

"Mans atveseļošanās process vēl nav noslēdzies, bet krīzes posms ir garām," atklāj 27 gadus vecā sieviete un piebilst, ka nevienam nevajadzētu ko tādu izciest vienatnē. 

2

Atbilstoši Latvijas Bērnu tiesību aizsardzības likumam, "seksuāla vardarbība ir bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu".

Tā var izpausties gan tiešos, gan netiešos seksuālos kontaktos, kad bērns tiek iesaistīts nodarbēs, lai pieaugušais saņemtu seksuālu stimulāciju vai apmierinājumu, vēsta Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. 

Ja ir aizdomas par iespējamu seksuālu vardarbību pret bērnu, nepieciešams veikt vardarbības izpēti. Iespējams vērsties savā sociālajā dienestā, lai saņemtu nosūtījumu izpētes veikšanai. Tāpat iespējams vērsties Valsts policijā ar iesniegumu par aizdomām par seksuālu vardarbību pret saviem bērniem. Šādā gadījumā tiks uzsākts kriminālprocess, kura laikā tiks veikta izmeklēšana, vācot pierādījumus, kas apstiprina vai noraida noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Kur vērsties pēc palīdzības?

  • Bērnu un pusaudžu bezmaksas uzticības tālrunis 116111. 
  • Valsts policija 110.
  • Glābšanas dienests 112.
  • Krīzes centra "Skalbes" diennakts uzticības tālrunis 67222922, 27722292. 
  • Tuvākais pieejamais krīzes centrs. 
  • Tuvākā pieejamā slimnīca.