Izveidota tīmekļa vietne, kas piedāvā informāciju pacientiem par vēzi

Kā spriež onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" dibinātāja un vadītāja Olga Valciņa, visi pacienti, pirmo reizi ārsta kabinetā izdzirdot savu diagnozi, meklē par to informāciju internetā, tomēr lielāka daļa neatrodot meklēto, jo neesot pieejama nepieciešamā informācija. Saskaroties ar vēža diagnozi, cilvēkam vairāk par visu nepieciešams atbalsts un palīdzība.

"Katrs cilvēks grib zināt, kas ar viņu notiek, kas tas ir, kāpēc tas radās, kas ar viņu būs, ko darīs, kādas ir viņa iespējas, tai skaitā izredzes izdzīvot. Tāpat cilvēki grib zināt visu par finansiālo atbalstu, proti, cik tas maksās, kādus izmeklējumus var dabūt par brīvu, ar ko ir jāsāk un no kura gala," pauda Valciņa.

Tīmekļa vietne tapusi gandrīz gadu vēža pacientu, mediķu un citu speciālistu komandas kopīgā darbā. "Pacientuakademija.lv" veidota kā ceļvedis gan tiem cilvēkiem, kurus pašus skāris vēzis, gan arī viņu ģimenēm un tuviniekiem. Vietnes saturu veido tikai zinātniski pierādīta informācija, un materiāli balstīti starptautiski atzītās vadlīnijās.

Valciņa atzīmēja, ka informācija vietnē ir sadalīta pa līmeņiem, skaidrojot gan to, kas ir vēzis, kādi ir tā veidi, izmeklējumi un ārstēšana, rehabilitācija un atbalsta iespējas, kā arī citus ar onkoloģisko diagnozi saistītos jautājumus. Viņa vērsa uzmanību, ka lielākā daļa pacientu, izejot no ārsta kabineta, nemaz nezina, kura vēža stadija viņiem ir. Ārsts par to neinformē, tostarp nepasakot, kā noteikt un saprast stadiju, taču tīmekļa vietnē tas tiek skaidrots.

"Mēs gribam, lai pacienti pie ārstiem aiziet sagatavojušies, lai viņi māk paprasīt to, kas viņiem ir vajadzīgs, un to, kas palielina viņu izredzes izdzīvot. Tieši tāpēc mēs iestājamies par informācijas kvalitāti, strādājam ar jaunajām vadlīnijām. Mēs ceram, ka informācija pacientiem būs noderīga, ļaujot būt savas veselības līdzradītājiem," sacīja Valciņa.

"Onkoalianse" nesen veiktā aptauja liecina, ka 55% aptaujāto neatrod sev nepieciešamo informāciju par vēzi vispār vai arī tā ir pārāk grūti saprotama. Pacientiem visvairāk trūkst informācijas par ārstēšanas norisi, nav arī viegli saprotamas un vienkopus pieejamas informācijas par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem vēža slimniekiem un finansiālo un cita veida atbalstu.

Dati liecina, ka gandrīz 40% aptaujāto neatrod sev vajadzīgo informāciju par vēža diagnostiku un tikpat daudziem trūkst informācijas par slimības blakusparādībām.

LETA jau rakstīja, ka "Pacientu akadēmija" apkopo svarīgāko par vēža diagnozi un vēža veidiem, izmeklējumiem un ārstēšanu, rehabilitāciju un atbalsta iespējām, kā arī citiem ar onkoloģisko diagnozi saistītiem jautājumiem.

"Pacientu akadēmijā" skaidrots vēža rašanās un attīstības process, vēža veidi, stadijas un izplatība. Vienuviet apkopota informācija par vēža skrīninga un diagnostikas iespējām, par to, kā darbojas zaļais un dzeltenais koridors, par ārstēšanas posmiem un veidiem.

Aprakstītas arī izplatītākās vēža lokalizācijas: krūts, prostatas, plaušu, dzemdes kakla, olnīcu, zarnu un citi ļaundabīgie audzēji, izklāstīti to simptomi, cēloņi un riska faktori, izmeklējumi, ārstēšana un blakusparādības. Nav aizmirsti arī tādi pacientiem un viņu ģimenēm svarīgi praktiskas dabas jautājumi kā darbnespējas un invaliditātes noformēšana, veselības apdrošināšana, aprūpe mājās vai ārstēšanās ārvalstīs.

Fizisko un emocionālo spēku atgūšanai gan ārstēšanās laikā, gan pēc tās paredzēta plašā un padziļinātā informācija portāla rehabilitācijas un uztura sadaļā - te aprakstītas gan pacientiem ieteiktās fiziskās aktivitātes, gan tieši onkoloģijas pacientiem izstrādātie uztura un ēdienkartes principi.

"Pacientu akadēmijas" satura kvalitāti un uzticamību nodrošinot redkolēģija - publicētos materiālus pārbaudījuši onkologi un citu specialitāšu eksperti: Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Iekšķīgo slimību katedras profesore Gunta Purkalne, ārste dietoloģe un RSU profesore Laila Meija, RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta asociētā profesore Simona Doniņa, ģenētiķis Aigars Dzalbs, ergoterapeits un fizisko aktivitāšu fiziologs Rūdofs Cešeiko, onkologi Elīna Sīviņa un Ilva Banka-Okorie, ķirurgi Krista Arcimoviča, Viktors Novikovs un Rihards Mikilps-Mikgelbs un daudzi citi.