Pk 30.10.2020.

Raidījums: Solītajam mediķu algu paaugstinājumam nepietiek arī nākamā gada budžetā. Mediķus aicina piekāpties pacientu labā

Tukšs naudas maks. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Kaut gan premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš uzsvēra, ka solītais mediķu algas pieaugums nākamgad tiks nodrošināts, patiesībā ar tam rezervētajiem 183 miljoniem eiro nepietiek solījuma izpildei pilnā apmērā. Turklāt Veselības ministrija (VM), saprotot, ka vairāk naudas visdrīzāk nedabūs, aicina mediķus ar šo rezervēto, bet nepietiekamo naudu vēl padalīties citiem mērķiem, jo algu palielināšana nav vienīgās vajadzības, vēsta LTV raidījums "de facto".

Kā izveidojusies šāda situācija? Nākamajā gadā zemākajām mediķu algām jeb to daļai veselības aprūpes pakalpojuma apmaksas tarifā būtu jāpieaug par 30% - 10% pieaugums jākompensē no šogad neizpildītā, un vēl 20% kā likumā 2021. gadam paredzētais palielinājums, skaidroja raidījumā. 

Tas būtu noslēgums algu palielināšanas plānam, kurā mediķiem solīja papildu 20% trīs gadu garumā. VM bija aprēķinājusi, ka nākamgad tam vajadzēs 211 miljonu eiro. Taču Finanšu ministrija (FM) ieplānojusi 183 miljonus eiro. Šāda situācija skaidrojam ar to, ka likumā ierakstīti divi lielumi, pēc kā vadīties - solītie procenti un konkrēta summa, kuru aprēķināja vēl 2018. gada nogalē, norādīja "de facto".

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) raidījumā skaidroja, ka šajos gados pieaudzis arī pakalpojumu apjoms, kas attiecīgi ietekmē darba algas sadaļu tarifā, un procentuāli pret faktisko sanāk 211 miljons. Taču FM ņem vērā nevis procentus, bet summu.

"Tā burvība likumā, un es šobrīd ironizēju, ir, ka Saeima ir mēģinājusi izdarīt neiespējamu kombināciju, ierakstot divus raksturlielumus, kurus abus var lietot," norādīja veselības ministre.

FM apliecina, ka tās ieskatā tieši konkrētā summa ir pareizākais variants, pēc kura plānot budžetu. Tomēr tas nozīmē, ka 30% palielinājuma vietā zemāko pieļaujamo algu palielinājumam sanāktu vidēji 25%. Ārstiem tas nozīmētu 1867 eiro mēnesī (1930 eiro vietā) pirms nodokļu nomaksas, māsām 1120 (1158 eiro vietā), bet, māsu palīgiem 747 eiro mēnesī (772 eiro vietā).

Taču arī šāds palielinājums nav garantēts, jo mediķu algas nav vienīgā vajadzība veselības aprūpē, vēstīja "de facto".

"Pacienti no veselības aprūpes budžeta finansējuma pieaugumā nesaņem neko. Nulli," raidījumā atzina Viņķele. Pēc viņas teiktā labākais variants būtu, ja ar mediķiem varētu vienoties par mazāku algu pieaugumu.

"Proti, nozarei pašai būtu jāpasaka, ka viņi būtu gatavi dalīties ar pacientiem. Nu, redzēsim," norādīja ministre.

Mediķu organizācijas, kuras ar piedāvājumu šīs nedēļas sākumā iepazīstinātas, atbildi gatavo. Šobrīd biedru aptauju veic arī Jauno ārstu asociācija. Taču jau tagad tās vadītājs Kārlis Rācenis pauž viedokli, ka mediķiem nebūtu jāizdara šāda izvēle.

"Mēs to esam norādījuši vairākkārt, ka tas slogs, kas uzlikts uz pacienta pleciem, arī ir ļoti liels. Ka tur tas papildu finansējums arī ir vajadzīgs," raidījumā pauda Rācenis.

"Bet man liekas, kas nav ne pareizi, ne godīgi darīt tā, ka tajā brīdī, kad Ministru kabinets atrod finansējumu medicīnas darbinieku atalgojumam, teikt - paldies, medicīnas darbinieku atalgojuma finansējumu mēs tomēr pārskatīsim un pārliksim uz citām iecerēm."

Iepriekš Jauno ārstu asociācija arī stingri uzstāja, ka pieaugumam jābūt solītāja apmērā. Tagad, kad zināms ka tā nebūs arī tad, ja no algām paredzētā nenoņems daļu pacientu vajadzībām, tik kategoriskas nostājas gan vairs nav, vēstīja "de facto".

"Pirms tam bija doma par kādām protesta akcijām. Bet tie 25% tomēr ir ļoti tuvu 30%, un to esošo situāciju mēs jau arī ļoti labi saprotam," raidījumā norādīja asociācijas vadītājs.

Taču ar iespējamo situāciju ne visi ir gatavi samierināties. Rīgas Austrumu slimnīcas virsmāsa Anta Bērziņa, kura darbu slimnīcā sāka pirms deviņiem gadiem kā sanitāre un septiņus gadus strādā kā māsa, atzīst, ka iepriekšējo gadu pieaugums ir bijis nozīmīgs. Taču jāatzīmē, ka tas bijis pēc liela iekritiena, kad gadiem atalgojums bija kritiski zems.

"Mēs savā starpā šīs diskusijas negribētu pieļaut, jo mēs tā kā ticam, ka esam pelnījuši tos solītos procentus, jo, ja likumā viņi ir, noteikti jābūt," raidījumā sacīja Bērziņa.

"Man nesagādā prieku šādu izvēļu izdarīšana," "de facto" norādīja Viņķela, atzīmējot, ka "normālā pasaulē būtu jābūt gan pietiekami naudai gan mediķu atalgošanai, solījumu pildīšanai, gan pacientiem. Bet, kā jau mēs zinām, no pareizu frāžu atkārtošanas nauda nerodas."

Budžeta veidošanas sarunas gan nav beigušās, par to līdz oktobra vidum spriedīs valdībā, bet pēc tam - Saeimā. Valdībā ir deviņi ministri - Jānis Reirs (JV),Edgars Rinkēvičs (JV), Jānis Bordāns (JKP), Tālis Linkaits (JKP), Ilga Šuplinska (JKP), (KPV LV), Jānis Vitenbergs (KPV LV), Juris Pūce (AP) un Artis Pabriks (AP), kuri 2018. gadā kā Saeimas deputāti balsoja par algu palielināšanu. Saeimā savukārt likumu atbalstīja lielākā daļa deputātu, jo balsojums par šo solījumu bija vienbalsīgs.

Jau pērn, gatavojot šī gada budžetu, valstsvīri izpelnījās kritiku, ka nepilda pašu lemto. Šovasar VM nāca klajā arī ar jaunu mediķu algu aprēķināšanas modeli, mainot pamatalgas un piemaksu principus. 

Ministrijā norādīja, ka to nesāks piemērot ātrāk par 2022. gadu. Taču, ja algu palielināšanu nākamgad atkal nevarēs nodrošināt likumā solītajā apmērā, caur jauno modeli nākamajos gados to varētu atlīdzināt. Vēl gan priekšā diskusijas arī par pašu jauno modeli, jo vienprātības nozarē nav.

Aktuālākās ziņas