Krievijas zinātnieki veikuši plašu vēsturisku pētījumu par mūsdienu pusaudžu un 1989. gada jauniešu psiholoģiskajām īpatnībām. Pēc autoru domām, tā rezultāti palīdzēs labāk izprast gan mūsdienu vidusskolēnus, gan to, kā viņi atšķiras no viņu vecāku paaudzes, norādīts Krievijas Izglītības akadēmijas Psiholoģiskā institūta pētījumā, vēsta portāls "RIA Novosti".

Paaudzes alfabēta galā

Institūta direktors Pāvels Sergomanovs skaidro, ka konkrēta "X, Y, Z" paaudžu teorija nemaz neeksistē - tā ir tikai daļa no vispārējās paaudžu teorijas, kuru 1991. gadā izveidoja amerikāņu zinātnieki Viljams Štrauss un Nīls Hovs, un kas atspoguļo paaudžu vēsturi ASV kopš 1584. gada. No zinātniskā viedokļa raugoties, šī teorija drīzāk ir vēsturiska eseja, nevis paaudžu problēmas teorētiska analīze.

"Ekonomisko, sociālo, tehnoloģisko procesu globalizācija šo teoriju ir padarījusi populāru arī citās valstīs, jo X, Y, Z paaudzēm raksturīgo pazīmju apraksti viegli varētu derēt lielākajai daļai cilvēku, kas dzīvo modernā tehnoloģiskā vidē," skaidrojis Sergomanovs.

X, Y uz Z paaudzes ir vien pēdējās šīs teorijas "virtenē", turklāt tām ir kāds svarīgs kopsaucējs - modernās tehnoloģijas kā neatņemams vides elements.

Šī teorija neapskata, iespējams, interesantāko paaudžu maiņas aspektu - kā mainās cilvēku prāta spējas, emocijas, vērtības, pašvērtējums un vajadzība pēc novērtējuma.

20

"Mūsdienās pilnīgi dažādu paaudžu cilvēki, sākot no 20 līdz pat 70 gadu vecumam, ātri apgūst vienas un tās pašas prasmes un paradumus - izmantot meklētājprogrammas, sūtīt ziņas internetā vai mobilajā vidē, skatīties videomateriālus. Gandrīz ikviens māk izmantot mobilo tālruni un nekavējoties sazināties ar cilvēkiem pat otrā pasaules malā - nu šīs lietas ir kļuvušas pat par senioru dzīves neatņemamu sastāvdaļu," uzsvēris Serogmanovs.

Zinātnieks min, ka "veiktais pētījums ir mēģinājums salīdzināt un analizēt divas Krievijas pusaudžu paaudzes: bērnus un viņu vecākus, kuru vecumu starpības intervāls nepārsniedz 30 gadus". Galvenais šāda pētījuma ieguvums ir skaidrāka izpratne par to, kā cilvēki ir mainījušies dažādos vēstures apstākļos un kas ir tās lietas, kas visspilgtāk atšķiras dažādu paaudžu pārstāvjos.

Kā atšķirt padomju un mūsdienu pusaudzi?

Pētījumā tika atklāts, ka mūsdienu pusaudži ir kļuvuši ambiciozāki, cer sasniegt augstākus mērķus, kā arī vairāk novērtē un ciena sevi.

"Šie pusaudži daudz labāk orientējas "lietu kārtībā". Jāņem vērā, ka šajā aspektā nenovērtējamu ieguldījumu ir sniegusi gan mūsdienu izglītības sistēma, gan pieeja dažādiem interešu izglītības avotiem," komentējis Krievijas Izglītības akadēmijas Psiholoģiskā institūta direktors.

Zinātnieki atzīmē, ka lielākā atšķirība starp padomju un mūsdienu pusaudžiem izpaužas attieksmē pret atbildību - pētījuma autori secinājuši, ka mūsdienu pusaudži to labprāt nodod citu rokās.

20

"Tas liecina ne tikai par viņu nesagatavotību pieņemt svarīgus dzīves lēmumus, bet arī par to, ka mūsdienu sabiedrība neprasa no bērniem personīgu atbildību un pēc iespējas vairāk attur viņus no neatkarīgas un proaktīvas rīcības. Šajā ziņā mūsdienu pusaudži ir atbilstoši sabiedrībai, kurā viņi atrodas, gluži tāpat kā padomju pusaudži bija adekvāti sava laika sabiedrības prasībām," skaidrojusi Alla Andrejeva, Psiholoģiskā institūta bērnu praktiskās psiholoģijas zinātnisko pamatu laboratorijas vadītāja.

Pēc ekspertu domām, mūsdienu pusaudžiem ir krietni paaugstinājušās prasības pret savu vēlmju izpildīšanas, taču mazinājusies vēlme mainīt un ietekmēt savu vidi.

"Runājot par padomju pusaudžiem, protams, savu ietekmi atstāja citas sociālekonomiskās sistēmas masu ideoloģija - "vispirms domājiet par savu dzimteni un tikai pēc tam - par sevi". Es nemāku novērtēt, vai tā ir bijusi labāka vai sliktāka," sacījis Sergomanovs.

Pētnieki tāpat secinājuši, ka mūsdienu jaunieši daudz vairāk domā par dzīvi "šeit un tagad", nevis par dzīves plāniem uz ilgstošu laiku.

"Mūsdienu pusaudži vairāk novērtē savu pašreizējo dzīvi: vairāk nekā 40 procenti respondentu devuši priekšroku dzīvei tagadnē, kas, acīmredzot, atbilst daudzu mūsdienu pētnieku atzīmētajai pusaudžu vecuma pagarināšanās tendencei. Daudzi pusaudža gadus redz kā periodu, kurā viņi ir brīvi no pienākumiem un lēmumiem, kuriem tie nav gatavi. Daudzi pusaudži min, ka pašlaik izdzīvo savas dzīves labākos gadus," stāstījusi Andrejeva.

Mūsdienu pētījumu rezultātu un astoņdesmito gadu datu salīdzinājums atklājis, ka padomju skolu jaunieši galvenokārt bija vienaldzīgi pret mācībām un vairāk uzlūkoja skolu kā garlaicīgu vietu, savukārt mūsdienu devīto klašu skolēnu attieksme pret mācībām ir pretrunīgāka un emocionāli piesātinātāka.

Neraugoties uz to, mūsdienu jaunieši esot "zinātkārāki un vairāk intelektuāli attīstītāki". Pētnieki to skaidro ar mūsdienu pasaules prasībām - sabiedrībā valda priekšstats, ka profesionālie panākumi un dzīves kvalitāte ir cieši saistīti ar labas izglītības un dažādu prasmju iegūšanu.

Pētījuma metodes

Psiholoģisko īpašību salīdzinājums tika veikts ar 30 gadu starpību - 1989. gadā un 2019. gadā. Pētījumos piedalījās pusaudži, kasi dzimuši 1974. un 2004. gadā.

"Mūsu pētījums salīdzina vēsturiskus datus, kas ļauj mums noteikt izmaiņas, kuras notikušas kultūras un sociāli psiholoģisko pārmaiņu rezultātā. Šī pieeja paredz pētniecības stratēģiju, metožu un zinātnisko principu nepārtrauktību, tas nodrošina iegūto empīrisko materiālu augstu ticamību un uzticamību," stāstījusi Andrejeva.

Zinātniece apgalvo, ka datu salīdzināšanai tikusi izmantota tā paša veida metodoloģija. Pētījumā piedalījušies pusaudži no Maskavas un Maskavas apgabala.

"Lai pētītu vidusskolas vecuma pusaudžu psiholoģisko un sociālo briedumu, esam izvēlējušies tos personiskās attīstības parametrus, kas atspoguļo cilvēka psiholoģiskā brieduma rādītājus - attieksmi pret turpmāko patstāvīgo dzīvi, vēlmes, kārotās iespējas, kā arī gatavību mācīties un pilnveidoties," atzīmējusi eksperte.

Daži no novērotajiem parametriem ir pašcieņa, atbildības līmenis, emocionālā attieksme pret mācīšanos, motivējošie faktori, psiholoģiskā vecuma pašapziņa, iemesli un motivācija izglītības ceļa un dzīves ceļa izvēlei kopumā.

Zinātnieki uzskata, ka pētījums varētu palīdzēt skolās strādājošajiem un vecākiem labāk izprast bērnus, izstrādāt atbilstošas mācību programmas un uzlabot komunikāciju starp mūsdienu pusaudžiem un viņu vecākiem.

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!