S 31.10.2020.

Rīgā aptuveni 100 cilvēku piedalās protesta gājienā, aicinot nekavējoties pārtraukt karadarbību Kalnu Karabahā

Aicinot nekavējoties pārtraukt karadarbību Kalnu Karabahā, šodien gājienā Rīgas centrā pulcējās aptuveni 100 cilvēku, novēroja aģentūra LETA.

Dalībnieki uz pasākumu pulcējās Zigfrīda Annas Meirovica bulvārī 8, iepretim Bastejkalnam, pie pieminekļa "Hačkar". Pēc tam tie devās gājienā uz Azerbaidžānas vēstniecību, kur skandināja, ka Armēnijas tauta nevēlas karu.

Vēlāk gājiena dalībnieki devās pie Turcijas vēstniecības, kur aicināja Turciju nepalīdzēt Azerbaidžānai karadarbībā.

Cilvēki rokās turēja plakātus, uz kuriem bija uzrakstīti aicinājumi izbeigt karu Kalnu Karabahā.

Pasākuma organizētāji vairākkārt mudināja sanākušos protestētājus ievērot mieru un sociālo distancēšanos.

Pasākumu rīkoja biedrība "Latvijas armēņu kultūras centrs". Gājiena un sapulces mērķis bija paust noraidošu attieksmi pret vardarbību Kalnu Karabahā un aicināt uz tūlītēju kara darbību pārtraukšanu.

Kā ziņots, svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.

Abas puses ziņo par pretējai pusei nodarītajiem smagajiem zaudējumiem, kā arī par upuriem civiliedzīvotāju vidū.

Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli izsludinājusi arī Azerbaidžāna.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.

Aktuālākās ziņas