S 16.01.2021.

Cilvēkresursu stiprināšana, iekšējo procesu optimizācija un komunikācijas uzlabošana. Ruks nosauc savas prioritātes

Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Armands Ruks piedalās preses brīfingā par sestdienas naktī notikušo advokāta Pāvela Rebenoka slepkavību.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Topošā Valsts policijas (VP) priekšnieka Armanda Ruka prioritātes pēc stāšanās amatā būs cilvēkresursu stiprināšana, iekšējo procesu optimizācija un komunikācijas uzlabošana.

Ruks aģentūrai LETA skaidroja, ka septembra beigās iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) viņu uzaicinājis uz sarunu, kurā viņš interesējies par vispārējo situāciju un kāds ir Ruka redzējums par VP attīstību. Ar to saruna beigusies, lai gan vēlāk sekojusi otra, daudz konkrētāka saruna.

"Apsverot visus par un pret, un ņemot vērā, ka VP ir bez vadītāja, tad izvērtējot savas spējas un pieredzi, tikai patriotisku un pienākuma jūtu vadīts piekritu piedāvājumam pretendēt uz policijas priekšnieka amatu," norādīja Ruks.

Ruks VP priekšnieka amata konkursā nav startējis, taču viņš ar mierīgu sirdsapziņu var apgalvot, ka nav politiski virzīta amatpersona, jo pirms pāris nedēļām runājot ar ministru, nevienu citu politiķi personīgi nav pazinis.

"Es nepakļaušanos politiskam spiedienam, jo vienmēr esmu godprātīgi veicis savu darbu.

Savukārt tas, ka sabiedrība par manu personu neko nezināja, nenozīmē, ka neesmu vadījis svarīgas struktūrvienības," norādīja Ruks, kurš ņemot vērā valsts noslēpuma aizsardzību iepriekš ieņemtos amatus nevarot publiski atklāt.

Savas galvenās prioritātes viņš iezīmētu trīs virzienos. Pirmkārt, cilvēkresursu stiprināšana, gan kvantitatīva, gan kvalitatīva. Tā esot ārkārtīgi liela problēma, īpaši Rīgas reģiona pārvaldē, kur katastrofāli trūkst cilvēku.

Otrkārt, iekšējo procesu optimizācija. Tas nozīmē apzināt un nepieļaut funkciju un uzdevumu dublēšanos. "Tas veido sliktu pārvaldību un resursu iespējamu neracionālu izmantošanu. Tie ir gan cilvēkresursi, gan materiāltehniskie resursi," piebilda Ruks.

Treškārt, jāturpina uzlabot komunikācija ar sabiedrību un uzlabot iekšējo komunikāciju, lai katrs policists un darbinieks saprastu iestādes vadlīnijas, mērķus un misiju.

Ruks piekrita, ka izmaiņām policijā būs nepieciešami atbilstoši finanšu līdzekļi, taču problēmas var risināt arī pārskatot un uzlabojot policijas iekšējos resursus.

"Papildu finansējums noteikti ir nepieciešams un varu piekrist ministram, ka ir ielaistas problēmas, kas noteikti nav tikai bijušās Valsts policijas vadības vaina. Būtisks papildus finansējums ir nepieciešams infrastruktūras uzlabošanai un telpu iekārtošanai, jo nav noslēpums, ka policijā ir struktūrvienības, kas strādā neatbilstošos apstākļos.

Man pašam ir pārliecība, ka var vairākus uzlabojumus veikt bez papildu finansējuma piešķiršanas, tādējādi pārskatot un uzlabojot vairākus iekšējos procesus," norādīja VP priekšnieka amata kandidāts.

Ruks nenoliedza, ka aktuāls jautājums ir par struktūrvienību apvienošanu. "Par to runāju jau iepriekš, proti, funkciju nedublēšanās, kas ietver arī strukturālās pārmaiņas, tajā skaitā apvienošanu," viņš piebilda.

Tomēr uz konkrētiem jautājumiem, par kuru struktūrvienību apvienošanas nepieciešamību tiek norādīts, Ruks piebilda, ka viņam esot priekšstats par šo jautājumu, taču pašlaik nevēlas steigties ar konkrētiem plāniem un tos publiski atklāt.

"Pagaidīsim valdības lēmumu par manu kandidatūru un tad detalizēti runāsim par konkrētiem plāniem. Tāpat man nepieciešams padziļināts izvērtējums un tas nav izdarāms tik ātri," piebilda Ruks.

Ruks gan uzsvēra, ka viņa plānotās reformas neparedz samazināt esošo policistu skaitu.

Ruks iekšlietu sistēmas dienestā aizvadījis vairāk nekā 24 gadus, liecina Iekšlietu ministrijas sagatavotais dokuments par viņa iecelšanu amatā.

Valdība par Ruka apstiprināšanu amatā lems otrdien, 13. oktobrī. Likums paredz, ka VP priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ iekšlietu ministrs pēc tam, kad attiecīgo kandidatūru apstiprinājis Ministru kabinets.

Ruks šogad 6. jūlijā iecelts VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieka amatā, bet 12. augustā viņam piešķirta pulkveža pakāpe.

2011. gadā Ruks Latvijas Policijas akadēmijā ir ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē.

Savukārt izdienas laiks dažādos amatos IeM sistēmā Rukam ir virs 24 gadiem. Amatpersonas novērtējuma rezultāts ir "A1", kas nozīmē, ka viņš atbilst noteiktajām prasībām un Ruku var virzīt iecelšanai augstākā amatā.

Jau ziņots, ka vakantajam VP priekšnieka amatam nolemts virzīt VP Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieku Armandu Ruku. Viņu minētajam amatam izraudzījies iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV). Ruks nebija starp trim līdz šim publiski vērtētajiem kandidātiem uz VP priekšnieka amatu.

Ruks tikai šovasar kļuva par Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieku. Pirms tam viņš VP dienestā ieņēmis plašākai sabiedrībai neizpaužamu amatu. Patlaban viņš ir arī lektors Valsts policijas koledžā.

Konkursā uz VP priekšnieka amatu bija pieteikušies trīs policijas virsnieki - VP Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks, pulkvedis Normunds Grūbis un policijas dienestā esošie vienīgie ģenerāļi - pašreizējais VP priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins un Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte.

Ģirģens aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka konkursā augstāko punktu skaitu ieguva Grišins, taču, ņemot vērā amatpersonas veselības stāvokli, kā kandidāts atbildīgajam amatam izvēlēts Ruks.

Pagājušā gada nogalē iepriekšējais VP priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis pieņēma lēmumu par amata atstāšanu. Ķuzim 10. februāris bija pēdējā darba diena VP priekšnieka amatā. No 11. februāra līdz konkursa beigām par VP priekšnieka pienākumus izpildītāju tika nozīmēts Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Grišins.

Aktuālākās ziņas