Likuma grozījumi paredz, ka zemes īpašnieks nevarēs kavēt būves īpašnieka tiesību izlietošanu un nevarēs darīt neko tādu, kas ierobežotu būves īpašnieka zemes lietošanas tiesības vai kā citādi viņam kaitētu. Zemes īpašnieks nevarēs likumiskā lietošanā esošajā zemē neko pārgrozīt pret būves īpašnieka gribu, piemēram, uz lietošanā esošās zemes celt kādu būvi, kā arī nevarēs apgrūtināt likumiskā lietošanā esošo zemi lietotājam par ļaunu, piemēram, nodibinot servitūtu vai atsakoties no servitūta bez būves īpašnieka piekrišanas.
Likumiskās zemes lietošanas tiesības izbeigsies vien tad, ja būve un zeme tiks apvienota vienā nekustamā īpašumā vai ja būve tiks nojaukta. Likumdevēji ir domājuši, bet nav raduši risinājumu, kā būtu iespējams vispār likvidēt piespiedu nomas attiecības.
TM atgādina, ka šo attiecību regulēšana likumā ir nepieciešama, lai dalītā īpašuma attiecībās, kur zeme pieder vienam, ēka - cita īpašniekam, kur bieži valda nesaskaņa un sarežģītas attiecības, likums noteiktu šo attiecību saturu.
TM sola, ka izmaiņas padarīšot skaidrākas un vienkāršākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības un mazināšot strīdu un tiesvedību skaitu dalītā īpašuma attiecību jomā. Likuma izmaiņas vēl būs jāskata Saeimā.
"Dalītā īpašuma situācijā būtībā prasa politiski izšķirties, kura tajā iesaistītā persona tiks aprobežota rīcībā ar sev piederošo nekustamo īpašumu, lai otra persona varētu pilnvērtīgi īstenot savu īpašuma tiesību. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Satversmi abu šo personu īpašuma tiesības ir aizsargājamas, šāds risinājums prasa radīt kompensējošu mehānismu ierobežotajam īpašniekam, kas būtu proporcionāls tam noteiktajam aprobežojumam. Tikai pastāvot šādam proporcionālam kompensācijas mehānismam, var nodrošināt līdzsvaru starp dalītā īpašumā iesaistīto personu aizsargājamajām interesēm," anotācijā raksta TM.
Dalītā īpašumā kopumā atrodas 206 600 būves, kas atrodas uz 68 900 citām personām piederošām zemes vienībām. No tām 3677 ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu.
Ministrija atzīst, ka jautājums par taisnīgas nomas maksas apmēru dalītajā īpašumā tiek risināts jau 13 gadus. Vairākas reizes ir grozīti likumi, trīs Satversmes tiesas (ST) spriedumos piespiedu nomu regulējošās tiesību normas ir atzītas par neatbilstošām Satversmei.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola, ka jaunais likumprojekts novērsīšot neskaidrās attiecības starp mājokļu un zemes īpašniekiem, kuri atrodas dalītā īpašuma attiecībās.
"Samazināsies tiesvedības procesu skaits un zemes īpašniekiem nebūs iespēju nesamērīgi paaugstināt nomas maksājumus. Patiesībā valdībai ir visas iespējas iet vēl tālāk un atvieglot mājokļu īpašnieku situāciju, ja tā būtu gatava atbalstīt arī TM piedāvājumu attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa samazinājumu dzīvojamās apbūves zemei no 1,5% uz 0,3%," izteicies Bordāns.
Šobrīd likumprojekts ir izstrādāts ar pieņēmumu, ka zemes īpašnieks maksā standarta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi - 1,5% no kadastrālās vērtības par dalītā īpašumā esošu zemi. Atbilstoši tam, kādas izmaiņas notiks NĪN likmēs, tiks gatavoti grozījumi likumprojektam, proti, gadījumā, ja valdība un Saeima atbalstīs TM piedāvājumu noteikt NĪN likmi dzīvojamās apbūves zemei 0,3% apmērā, likumprojektā paredzēto piespiedu nomas maksimālo maksu būtu iespējams samazināt līdz 2,8%.
Likumprojekts paredz, ka tas stāsies spēkā 2021.gada 1.janvārī. Ja zemes un būves īpašnieku savstarpējās tiesiskās attiecības jau nosaka vienošanās vai tiesas spriedums, daļu izmaiņu šīm attiecībām piemēros ar 2022.gada 1.janvāri.