Covid-19 situācija Latvijā turpina pasliktināties, kamēr citās Eiropas valstīs infekcija kļuvusi nekontrolējama. Sarunā ar portālu "Apollo" Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs komentē pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī, kā arī pauda savas domas - kāds varētu būt sliktākais scenārijs, ja vīrusu Latvijā vairs nevarētu kontrolēt.

Covid-19 perēkļi Latvijā - vai vainojami paši iedzīvotāji?

Perevoščikovs norāda, ka pašlaik Latvijā Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits aug, kas nozīmē, ka situācija turpina pasliktināties.

"Perēkļu izveidošanās ir atkarīga no pašiem cilvēkiem.

56

Ļoti svarīgi ir tas, lai cilvēki apzinīgi uztvertu profilakses nozīmi, jo tas noved pie šādām nepatīkamām situācijām - ja cilvēki neievēro ierobežojumus, vīruss izplatās daudz straujāk," saka epidemiologs.

Kopš pavasara rekomendācijas un ierobežojumi nav mainījušies. "Pavasarī izdevās vīrusu ierobežot, bet redzam, ka rudenī Covid-19 izplatās daudz straujāk.

Cilvēku ticība vīrusam ir tāda, kāda tā ir... Dezinformēto un skeptisko iedzīvotāju skaits turpina augt, kas noteikti ietekmē slimības apkarošanu."

56

Kā būtu jārīkojas atbildīgajiem dienestiem, ja Covid-19 situācija strauji pasliktinātos?

Perevoščikovs norāda, ka ierobežojumi no jauna netikšot izgudroti, jo slimības apkarošanas princips saglabāsies.

"Liela nozīme būs drošības pasākumiem, kas attiecas uz katru indivīdu." 

56

Epidemiologs sacīja, ka tāpat turpināšoties visi esošie pasākumi, kas saistīti ar Covid-19 perēkļu atklāšanu - saziņa ar ģimenes ārstiem, pašiem inficētajiem, kontaktpersonām.

"Būtiski būs ievērot arī sociālo distancēšanos darba vietās un publiskajos pasākumos, jo esam novērojuši, ka vīruss plaši izplatās tieši šādās vietās," skaidroja Perevoščikovs.

56

Eksperts atklāja, ka visas darbības būs jāveic vienlaicīgi, jo tikai tādā veidā iespējams efektīvi cīnīties ar plašāku vīrusa izplatību sabiedrībā un valstī kopumā.

Pastāv iespēja, ka varētu tikt ieviesti arī jauni ierobežojumi, sarunā atklāj Perevoščikovs.

"Ir veikti pētījumi, kuros apstiprinājies, ka efektīvi drošības pasākumi ir saistīti ar uzņēmējdarbības sfēras ierobežošanu."

56

Perevoščikovs arī atklāja, ka efektīvs veids, kā cīnīties ar vīrusu, varētu būt mācību procesa ierobežošana, jo tas pierādījies citu valstu starpā.

"Protams, mūsu mērķis ir nepieļaut, lai tiktu ieviesti šādi ierobežojumi.

Principā, viss ir atkarīgs no pašiem cilvēkiem," skaidro epidemiologs.

Rīcības plāns, ja Covid-19 Latvijā sāktu izplatīties nekontrolēti

Eksperts norāda, ka Veselības ministrija jau esot izstrādājusi koronavīrusa apkarošanas plānu.

"Protams, ir grūti noteikt vienu konkrētu rīcības plānu, jo teju katru dienu tas tiek koriģēts - epidemioloģiskā situācija mainās strauji," skaidro Perevoščikovs.

Eksperts min, ka gadījumā, ja tiek plānots ieviest jaunus drošības pasākumus, vispirms būtiski esot divas nedēļas veikt novērojumus konkrētajā sfērā.

"Ja efekts ir, tad ierobežojumus var mīkstināt, ja efekta nav - pastiprināt," atzīmēja SPKC pārstāvis.

56

Tāpat šādos gadījumos obligāta prasība ir, piemēram, pasākumu organizatoru pielāgošanās situācijai. 

"Nevajadzētu arī slēgt visas skolas valstī, ja Covid-19 uzliesmojums ir noticis lokāli vienā vietā. Primāri ejam pa solim - vispirms karantīnā dodas klases un tikai tad skolas," atklāj eksperts.

"Diemžēl redzams, ka, piemēram, Spānijā, Čehijā un Slovēnijā, slimība ir kļuvusi nekontrolēta, kā rezultātā valdību rīcību plāns ir krasi jāmaina," secina Perevoščikovs.

Situācija Latvijā 

Eksperts norāda, ka Latvijā vīruss pagaidām nav kļuvis nekontrolēts. "Mūsu statistikas rādītāji ir par divām trešdaļām zemāki nekā vidēji starp Eiropas valstīm."

Latvija joprojām atrodas tajā valstu grupā, kurā koronavīrusa izplatība tiek kontrolēta, bet situācija var būt ļoti mānīga.

"Ir jāpatur prātā fakts, ka slimība izplatās ļoti zibenīgi - viens mirklis un mums ir uzliesmojums," stāstīja Perevoščikovs.

Kāpēc Igaunijā statistikas rādītāji ir tik labi?

Epidemiologs skaidro, ka Latvijai un Igaunijai pamatstratēģija vīrusa apkarošanai ir vienāda. "Ar infekcijas gadījumu atklāšanu, testēšanu, kontaktpersonu noteikšanu situācija mums ir līdzīga."

"Vienīgais, kas mums vēl nav ieviests, bet Igaunijā ir - alkohola tirdzniecības ierobežošana," atklāja Perevoščikovs.

56

Viņš norādīja, ka tā tomēr nav izšķiroša lieta, jo Latvijā tas nav galvenais vīrusa izplatīšanās veids.

"Galvenā atšķirība, kāpēc Igaunijai veicas ar Covid-19 ierobežošanu - cilvēku attieksme.

56

Tur cilvēki cenšas vairāk ievērot noteiktās profilaktiskās rekomendācijas," norāda Perevoščikovs.

Sejas masku kultūra Latvijā

Kā sacīja eksperts, šāda kultūra nav izveidojusies nevienā Eiropas valstī. "Šis drošības pasākums bija aizmirsts. Šī ir jaunā realitāte, būs vajadzīgs laiks, lai ar to aprastu," teica SPKC pārstāvis.

"Uzskatu, ka situācijai ar sejas masku lietošanu Latvijā vajadzētu uzlaboties, jo viss ir skaidrs - tās ir efektīvas," secina epidemiologs.

56

Perevoščikovs norāda, ka šo metodi arī apstiprinājuši ir zinātnieki, kuri veikuši neskaitāmus pētījumus.

"Maskas ir efektīvas, tās palīdz apkarot vīrusu. Nav pierādījumu, ka tās nodara kaitējumu. Tā ir tikai dezinformācija un viltus ziņas," teica eksperts.

Testu kvalitāte. Kāpēc ar vienas dienas atšķirību rezultāts ir diametrāli pretējs?

"Ja tests ir veikts ar polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) metodi, tad tā mērķis ir noteikt konkrētu gēnu klātbūtni. Ja tajā tiek konstatēta vīrusa klātbūtne, tad ir skaidrs - tests ir pozitīvs," skaidro Perevoščikovs.

Epidemiologs stāsta, ka gadījumā, ja rezultāts tiek uzrādīts vairāk pozitīvs nekā negatīvs, pastāv iespēja, ka iztriepe noņemta nekvalitatīvi.

Šādos gadījumos būtiski ir skatīties, vai pacientam ir simptomi. 

"Ja simptomi ir, tad ir diezgan skaidrs, ka persona ir inficējusies ar koronavīrusu. Ja tomēr tests ir pozitīvs un simptomu nav, tad ir jāpēta, vai vīruss vēl ir aktīvs," skaidroja Perevoščikovs.

56

Eksperts piebilda, ka vīruss cilvēka organismā var saglabāties pat divus mēnešus. "Tas nozīmē, ka vīruss vēl ir organismā, bet tas nevar izplatīties, jo antivielas sāk parādīties jau pēc 10 dienām."

Kāds varētu būt sliktākais scenārijs šajā Covid-19 sezonā?

"Epidemioloģiski šo ir grūti atzīt par otro Covid-19 vilni, jo mēs uzskatām, ka otrais vilnis sākas tad, kad vīruss pilnībā pats no sevis ir izzudis," skaidroja Perevoščikovs.

Pavasarī un vasarā vīruss izzuda, jo Latvija noteica ierobežojumus, kas spēja apturēt vīrusa izplatību līdz šim brīdim.

"Kā redzams, vīruss ir atpakaļ... Ierobežojumi tika mīkstināti, cilvēkiem apnika domāt par Covid-19 un tika aizmirsta infekcijas nopietnība," stāsta epidemiologs.

SPKC pārstāvis min, ka vissliktākā scenārija gadījumā Latvijā slimība kļūtu nekontrolējama un pamatīgi tiktu ietekmēta valsts ekonomika.

"Lielākā bīstamība būs tad, ka slimnīcas vairs nevarēs uzņemt pacientus ar Covid-19, jo gultasvietu skaits ir ierobežots.

56

Pārpildītas slimnīcas liegtu citiem cilvēkiem saņemt medicīnisko palīdzību, kura viņiem varētu būt nepieciešama," stāsta Perevoščikovs.

Tāpat ļoti bīstami būtu, ja Covid-19 strauji izplatītos medicīnas jomas darbinieku vidū. "Sliktākais ir tas, ka arvien biežāk ar vīrusu inficējas tieši mediķi."

"Ja slimnīcās trūks darbinieki, tad nebūs neviena, kas varētu sniegt medicīnisko palīdzību.

56

Tāpat pastāvētu risks, ka mediķi var inficēt arī pacientus, kā rezultātā saslimt varētu cilvēki, kuriem veselības stāvoklis ir kritisks," teica epidemiologs.