"Pagaidām gaisma tuneļa galā nav saskatāma." Latviešu ārsti par dezinformāciju, anarhisku attieksmi Covid-19 pandēmijas laikā (13)

Foto: pexels.com
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Mēs dzīvojam laikmetā, kad uz viedokli ir tiesības visiem un pavēstīt to plašai publikai ir vienkāršāk nekā jebkad. Ārstu daudzi nekritiski mēdz uztvert kā autoritāti. Kāda ir mediķu atbildība par saviem izteikumiem publiskajā vidē laikā, kad pasaulē plosās Covid-19 pandēmija? To portālam "Apollo" pastāstīja dermatologs Raimonds Karls un ģimenes ārste Sandra Gintere.

Mūsdienās cilvēki nekautrējas paust savu viedokli un nostāju. Šī pandēmija nav izņēmums. Iespējams, tā pat mudinājusi cilvēkus izteikties vēl vairāk, skaļāk un aktīvāk. Saprotams, ka dalīties ar pierādīto un patieso ir vērtīgi, bet cik pieņemami ir dienu no dienas interneta vietnēs publicēt aicinājumus ignorēt valdības norādījumus vai cīnīties par to, ka tāda Covid-19 nemaz nav?

Dermatologs Raimonds Karls sarunā ar "Apollo" pauž, ka medicīna, lai arī dažkārt balstāma uz saviem novērojumiem, primāri tomēr balstās uz pierādījumiem. Tas arī būtu jāņem vērā, daloties ar informāciju plašsaziņas līdzekļos - īpaši mediķiem.

"Ja medicīnā ir pierādīts, ka sejas maska pasargā, tad, manuprāt, diskusijas ārstu vidū par to, ko nest tālāk sabiedrībā, ir liekas," stāsta Karls.

Covid-19 bieži vien tiek pielīdzināts citām saslimšanām. Tiek piesauktas citas saslimšanas, no kurām diendienā mirst cilvēki, tomēr Karls stāsta, ka runāt par saslimstību un mirstību varēs tikai tad, kad varēsim droši apgalvot, ka Covid-19 pandēmija ir aiz muguras.

"Manuprāt, šobrīd salīdzināt koronavīrusu ar citām saslimšanām nevar, jo tas ir kaut kas jauns, nav uz pierādījumiem balstīts.

Pārdzīvosim, izdzīvosim šo Covid-19 krīzi un tad lemsim - ir bīstamāk par gripu vai nav, vai tas ir paņēmis vairāk cilvēku dzīvību vai nē," skaidro Karls.

Viņš pauž, ka no vienas puses viedokļu daudzveidība ir laba, kā arī mēs dzīvojam tādā laikmetā un sabiedrībā, kad mums uz to ir tiesības.

"Skaidrs, ka katru dienu mirst cilvēki autoavārijās, no vēža, no sirds un asinsvadu slimībām, jā, bet šī vīrusa ignorēšana nepalīdzēs.

Ja mēs turpināsim tādā pašā garā ignorēt, slimnīcas būs jāpārprofilē, arī medicīniskie pakalpojumi tiks atlikti," viņš skaidro.

Šajā laikā vairāk kā jebkad agrāk mediķus uztver kā autoritātes, tomēr Karls pauž, ka lielākā daļa ārstu ar visu šo slogu ir tiktāl nomocīti, ka viņiem nav ne spēka, ne varēšanas dalīties ne ar aplamo, ne zinātniski pierādīto.

"Ja paskatāmies, internetā ārsti, ja vien tas nav, piemēram, Uga Dumpis vai Jurijs Perevoščikovs, kuru amats arī pieprasa to, ka viņiem par to jārunā, nemaz ar savu viedokli tik bieži neparādās. Visi ir ierakušies savos darbos.

Ja vēl ir jāpierāda, ka balts ir balts un viss tiek darīts sabiedrības labā, ka tā maska nečipos, vien pasargās jūs un jūsu tuviniekus, lielākajai daļai mediķu, manuprāt, nolaižas rokas.

Jāteic, ka tā ir dabīgā atlase, kurš lasa, kurš nelasa, bet diemžēl tādā laikmetā dzīvojam.

Ārstu viedokļi sabiedrībā nav tie dzirdamākie, arī attieksme no valsts puses to pierāda," stāsta Karls. 

Arī ģimenes ārste un RSU profesore Sandra Gintere pauž, ka dalīties vai nedalīties ar informāciju ir ārsta paša labā griba.

"Vai ģimenes ārstiem tas būtu jādara? Nē, tam ir domāti epidemiologi, infektologi un citi speciālisti, kas par šo pandēmiju mūs informē, bet skaidrs, ka ir arī liela daļa ģimenes ārstu, kas dalās ar aicinājumiem lietot sejas maskas un ievērot citus drošības pasākumus vīrusa apkarošanai," viņa stāsta.

Runājot par dezinformācijas izplatīšanu, Karls ir pārliecināts, ka par lielisku atrunu tam der personīgais viedoklis.

"Katrs izmanto kaut kādu iespēju izteikties un tiem, kuriem gribas dzirdēt, ka maska ir kaitīga, viņi to arī sadzirdēs. Manuprāt, tas ir tāds zināms populisms. Ar nožēlu jāatzīst, ka pakaļ lēcēju ir daudz. Diemžēl tā tas ir.

Mums priekšā ir rudens un ziemas periods, kad mēs redzēsim, kas tas tāds Covid-19 ir. Tā ir mūsu laime, ka pavasarī to nepieredzējām.

Tāpēc ar kaut kādiem aplamiem apgalvojumiem es būtu piesardzīgāks. Šajā situācijā revolucionāra un anarhiska attieksme nav tas labākais, bet tas nav ne krimināli sodāms, nekas..." turpina Karls.

Gintere pauž, ka dezinformācija internetā nav nekas jauns un diemžēl tāda ir mūsdienu realitāte.

"Vai tad mēs varam ierobežot muļķības internetā? Nu, nevaram taču. Nē, nu varētu teikt, ka tā nedrīkst, bet tādas lietas notiek jau sen.

Vienmēr ir bijuši cilvēki, kas dalās ar aplamībām. Labākais, ko varam darīt, ir informēt par patieso. Šajā laikā jau tā trūkst labā, tāpēc svarīgi to vairot," viņa stāsta.

Karls pauž nožēlu, ka "antikovidistu" ir tik daudz, bet tagad, kad pieaudzis saslimušo un mirušo skaits, arī "antikovidistu" skaits ir sarucis. 

"Skaidrs, ka ir ļoti daudz to, kuri cīnās pret visu ar Covid-19 saistīto, bet tie, kas ir reāli domājoši cilvēki, skatās ar šausmās ieplestām acīm un nesaprot, kāpēc valdība nerīkojas proaktīvi.

Pavasarī, kad nebija tik liela saslimstība un mirstība, bija ļoti stingri ierobežojumi, bet tagad viss tā pamazām, pamazām... Skaidrs, ka tagad ir vairāk informācijas par pašu vīrusu, bet arī es domāju, ka būtu jārīkojas proaktīvāk," viņš stāsta.

Kā vienu no problēmām Karls min būtiskus robus mūsu izglītības sistēmā.

"Diemžēl mūsu izglītības sistēma no izglītības pamatiem izlaiž pamatzināšanas par cilvēka uzbūvi un aizvieto ar citiem priekšmetiem.

Ja mūsu sabiedrība būtu izglītotāka, manuprāt, arī saprašana par individuālo aizsarglīdzekļu nepieciešamību būtu lielāka.

Mēs taču vēsā laikā ārā redzam to mākonīti, kas iznāk no mutes. Tas tvaiks ir tās sīkās ūdens daļiņas ar vīrusa piejaukumu, ko maska ļoti labi aiztur.

Tas, ka maska ir jāmaina un maskām jābūt pieejamākām, ir kaut kas cits, bet es domāju, ka tas ir laika jautājums.

Eiropā daudz kur nemaz neielaiž veikalā bez maskas, toties pie ieejas var tās dabūt. Neviens negrābj ne 10, ne 100. Pie mums šobrīd ņemtu paciņām.

Mēs jau redzējām, kā pavasarī izskatījās rīsu un griķu plaukti veikalos. Laikam visi joprojām tos pašus griķus ēd," teic ārsts.

Viņš ir pārliecināts, ka šobrīd galvenais ir piesardzība.

"Kamēr nav iestājies "paliec mājās" periods, jābūt piesardzīgiem. Politiķi apgalvo, ka mums ir ļoti daudz gultasvietu, ļoti daudz ventilāciju iekārtu, bet es nezinu, vai tiešām mūsu trauslajai veselības aprūpes sistēmai tāds pārbaudījums ir nepieciešams.

Pagaidām gaisma tuneļa galā nav saskatāma. Nav skaidrības par vakcīnu un tās efektivitāti, tāpēc šobrīd mēs varam būt vien piesardzīgi - sejas maska, tīras rokas, divi metri un lieku reizi netusē, bet labāk sazvanies," saka Karls. 

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!

Komentāri (13)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu