Igaunijai un tās sabiedrotajiem jāsagatavojas Baltijas jūras blokādei, uzskata Herems

Igaunijas Aizsardzības spēku vadītājs ģenerālis Martins Herems paziņoja par sabiedroto militāro spēju stiprināšanu Baltijas jūrā, aicinot kolēģus būt gataviem organizēt jūras blokādi. Šis pasākums ir nepieciešams, lai mazinātu jūras raķešu izmantošanas risku.

"Mēs esam ievērojami uzlabojuši savas jūras spējas: jūras spēki tagad ir aprīkoti gan ar mīnām, gan pretkuģu raķetēm. Kopā ar Poliju un jaunajām NATO dalībvalstīm Zviedriju un Somiju mums jāspēj risināt vienu no mūsu galvenajām problēmām - iespējamo blokādi Baltijas jūrā. Rezultātā pretkuģu un pretgaisa aizsardzības izvietošana Baltijas jūrā agresoram kļūst maz ticama, kas savukārt dod iespēju saņemt sabiedroto atbalstu no gaisa un jūras," teikts Herema rakstā, kas publicēts Aizsardzības spēku gadagrāmatā.

Par to, ka Baltijas jūra kļūs par "NATO iekšējo jūru", politiķi paziņoja jau 2022. gadā, kad kļuva zināms par tradicionāli neitrālo Somijas un Zviedrijas vēlmi kļūt par Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm. Krievija ir draudējusi ar raķešu triecieniem Baltijas jūrā kopš 2022. gada, kad tā sāka trenēties šaut ar raķetēm "Kalibr" uz ārvalstu, tostarp Igaunijas, infrastruktūru reģionā.

Tajā pašā rakstā Herems salīdzina pašreizējo drošības situāciju reģionā ar pagājušā gadsimta 30. gadu beigām, kad Padomju Krievija plānoja okupēt Baltijas valstis.

"Krievija turpina pret mums izmantot hibrīda līdzekļus. Pēdējos mēnešos Krievijas drošības dienesti ir vervējuši un apmācījuši diversantus, kuri, par laimi, cieta neveiksmi. Kiberuzbrukumi ir kļuvuši par ikdienišķu parādību, un informācijas operācijas tiek izmantotas, lai grautu sabiedrības un nācijas vienotību," turpina Herems.

Pēc ģenerāļa teiktā, Igaunija ir dubultojusi savu teritoriālo aizsardzību un nostiprinājusi prettanku un pretgaisa aizsardzības spējas.

"Ir sākti liela apjoma munīcijas iepirkumi. Turpmāko divu gadu laikā divīzijas spējas tiks papildinātas ar papildu pašgājējām haubicēm, ložmetēju munīciju un daudzkārt lietojamām raķešu sistēmām. Līdz 2026. gadam 2. kājnieku brigāde saņems bruņutransportierus, bet Gaisa spēki saņems vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu un uzlabos novērošanas spējas," par turpmākajiem Igaunijas aizsardzības stiprināšanas plāniem stāsta Herems.

Tajā pašā laikā Herems atzīst, ka ar plānotajiem pasākumiem var nepietikt, lai ierobežotu potenciālo apdraudējumu.

"Lai gan mūsu spējas kopā ar mūsu sabiedroto spējām var novērst okupāciju, ar tām var nepietikt, lai atturētu konvencionālu militāru uzbrukumu ar mērķi destabilizēt situāciju. Mums jāturpina pielāgoties un pieņemt sarežģītus lēmumus," brīdina Aizsardzības spēku komandieris. "Ir jāmaina esošie iedibinātie un ērtie darba standarti un ir jācentralizē nemilitārās darbības. Visi šie centieni ir vērsti uz to, lai svarīgākajiem militārās aizsardzības elementiem tiktu nodrošināti lielāki resursi, ne tikai finansējums, bet arī personāls un laiks.”

Aprīļa beigās Martins Herems paziņoja, ka Krievijas armijas uzbrukuma gadījumā Igaunijai NATO uzbruks Krievijas Federācijas Ļeņingradas un Pleskavas apgabala teritorijai. Februāra sākumā intervijā Herems sacīja, ka Krievija varētu "izdarīt mums kaut ko ļoti biedējošu".