3. novembrī notiks ASV prezidenta vēlēšanas, kurās amerikāņi izvēlēsies starp pašreizējo prezidentu Donaldu Trampu un demokrātu Džo Baidenu. ASV gaidāmās vēlēšanas tiek dēvētas par "svarīgākajām mūsu dzīves laikā", un lielvalsts ietekme neapšaubāmi jūtama visā pasaulē. To, kā ASV sabiedrības izvēle varētu atbalsoties Latvijā, centās noskaidrot portāls "Apollo".

Par gaidāmo vēlēšanu nozīmi izteikušies abās "nometnēs". Neatkarīgais senators un kādreizējais demokrātu prezidenta amata kandidāts Bērnijs Sanderss vairākkārt sacījis: "Šīs ir svarīgākās vēlēšanas mūsu dzīvē." Tādus pašus vārdus atkārtojis arī Baidens.

Līdzīgi izteicies arī pašreizējais prezidents, kurš, pieņemot republikāņu nomināciju, sacīja: "Šīs ir svarīgākās vēlēšanas ASV vēsturē."

Trampa pirmais termiņš bijis notikumiem bagāts, un tā sekas, visticamāk, būs jūtamas vēl ilgi, neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs 3. novembrī. Trampa laikā ASV izstājusies no Parīzes Klimata nolīguma, Irānas kodolvienošanās, ANO Cilvēktiesību padomes, nākamajā vasarā plānots, ka valsts izstāsies arī no Pasaules veselības organizācijas. Turklāt pats Tramps pagājušā gada nogalē tika impīčots, tiesa, ASV Senāts, kurā republikāņiem ir vairākums, februārī viņu attaisnoja.

Ņemot vērā ASV ietekmi, portāls "Apollo" centās noskaidrot, kā gaidāmās vēlēšanas varētu ietekmēt situāciju citviet pasaulē, tostarp Latvijā.

Kāpēc svarīgākās vēlēšanas vēsturē?

Donalda Trampa prezidentūras laikā notikusi demokrātijas erozija - viņš nozīmīgos amatos iecēlis nevis kvalificētākos cilvēkus, bet gan tādus, kas ir lojāli Trampam personīgi, telefonsarunā portālam "Apollo" norādīja politologs Mārtiņš Hiršs. Savukārt Baidens sacījis, ka svarīgos amatos iecels cilvēkus, kuri ir eksperti un jomas profesionāļi, iespējamos Trampa likumpārkāpumus, piemēram, nemaksājot nodokļus, izmeklētu likumā noteiktajā kārtībā. Turpretī ASV prezidents, neskatoties uz speciālistu sacīto, politiskos oponentus un viņiem tuvos sauc par noziedzniekiem.

Tāpat Tramps vairāk nekā citi prezidenti izmantojis izpildpavēles, kam ir likuma spēks bet kuru apstiprinājumam nav nepieciešams balsojums Kongresā, kas pastiprinājis ASV vīrzību uz autoritārismu, norādīja Hiršs.

Otra lieta, ko ASV prezidents un kongresa republikāņi ir aktīvi darījuši, ir aktīvi gan Augstākajā tiesā, gan citās tiesās vakantās vietas aizpildījuši ar konservatīviem tiesnešiem. Trampa prezidentūras laikā apstiprināti trīs Augstākas tiesas tiesas tiesneši ar šādiem uzskatiem, pašlaik seši no deviņiem ir vairāk konservatīvi.

Kā norādīja Hiršs, pēdējā no viņiem - Eimija Konija Bareta - ir "ekstremāli konservatīva".

"Viņa ir reliģiskas kopienas, ko sauc "Slavēšanas cilvēki", biedrs, viņas tituls ir "kalpone" - kalpone vīriešiem," sacīja politologs. "Viņa pati ir teikusi, ka sekulāriem likumiem nevajadzētu būt pretrunā ar viņas reliģiskajiem uzskatiem."

Hiršs piebilda, ka tiesnese uzskata - ASV dibinātāju sacītais Konstitūcijā vai citos rakstos ir augstākā patiesība. Līdz ar to viss, par ko nav runājuši nācijas tēvi, piemēram, aborti, ir nekonstitucionāls.

ASV ir tāda pati valsts kā visas pārējās

Ja kopš Otrā pasaules kara ASV ir bijusi "demokrātijas lāpa" un citadele, uz ko citas valstis skatījušās ar iedvesmu, tad

"Tramps to ir ļoti efektīvi sagrāvis un parādījis, ka ASV ir būtībā tādi pati valsts kā visas pārējās", sacīja Hiršs.

9

"Tās lielās bažas ir, ja Tramps paliek pie varas, ASV lielā mērā noriet uz pasaules skatuves," pauda politologs, piebilstot, ka tas ir arī vairāk aktuāls Baltijas valstīm. 

Četru gadu laikā Tramps "draudzējies" ar autoritāru valstu līderiem, piemēram, Vladimiru Putinu, Kimu Čenunu, un Mohamadu bin Salmanu, savukārt attiecības ar tuvākajiem sabiedrotajiem NATO un Eiropā ir kļuvušas sliktākas. Arī tas mums ir satraucoši, norādīja Hiršs. 

Viņš piebilda: "Ja Tramps tiks pārvēlēts, labāk noteikti nepaliks."

Kā piemēru tam, kā mainījusies ASV ārpolitika Hiršs minēja, ka agrāk ASV vēstniecības citās valstīs atbalstījušas dažādus kultūras, pretkorupcijas un citus pasākumus. Taču tagad ieņemta nostāja "Amerika pirmā", un šādus pasākumus var atbalstīt tikai tad, ja tie tieši saistīti ar ASV, piemēram, ar valsts vēsturi. 

Veicina dezinformācijas izplatību

Vēl viens veids, kā pašreizējais ASV prezidents ietekmē situāciju arī Latvijā, saistīts ar dezinformācijas izplatību, sacīja politologs. Tramps paudis atbalstu dažādām sazvērestības teorijām, izteicies, ka Covid-19 nav nopietna slimība un kritizējis štatus, kas ieviesuši stingrus ierobežojumus.

"Mēs runājam Latvijā par Krievijas dezinformāciju. Nu, tagad ir arī ASV dezinformācija par Covid," sacīja Hiršs.

9

"Ļoti daudz kas, ko Tramps saka, ir vai nu nepatiess, vai sagrozīts, vai arī pretstatā realitātei," pauda politologs, kā piemēru minot to, ka ASV prezidents paziņojis, ka Covid-19 lielā mērā ir uzvarēts, kaut gan patiesībā tiek sasniegti jauni inficēto skaita rekordi.

"Arī Latvijā vietējie sazvērnieki un dīvaiņi atkārto Trampa sacīto," viņš piebilda.

Tāpat arī ASV prezidenta iespaidā citās valstīs, arī Latvijā, aktivizējušies dažādi populisti, kas mēģina piekopt līdzīgu stilu.

Kas notiks, ja Tramps zaudēs un neatzīs vēlēšanu rezultātus?

Tramps vairākkārt atteicies apstiprināt, ka atbalstīs mierīgu varas nodošanu zaudējuma gadījumā, un paudis, ka "vienīgais, kā mēs varam zaudēt, ir tad, ja vēlēšanas ir krāpnieciskas".

Hiršs pieļāva, ka Tramps varētu apstrīdēt vēlēšanu rezultātus arī tad, ja zaudēs ar ļoti lielu balsu pārsvaru, jo viņš līdz šim regulāri centies sevi parādīt kā "nabadziņu, kuru visi apceļ". Tomēr iespēja, ka Tramps varētu mēģināt paturēt varu ir ļoti mazticama, norādīja politologs.

Trampam mandāts ir līdz janvāra vidum, savukārt pēc tam, ja vēlēšanu rezultāti ir apstrīdēti un ir kādas neskaidrības, saskaņā ar ASV likumdošanu prezidenta amata pienākumus uz laiku pārņemtu Kongresa Pārstāvju palātas spīkere - demokrāte Nensija Pelosi.

"Tas, ka Tramps sūdzēsies un raudās, cik ļoti visi pret viņu ir netaisnīgi, ir diezgan droši paredzams, bet, vai tam būs kaut kāda reāla ietekme - maz ticams,"

9

norādīja Hiršs, piebilstot, ka iespējamība, ka kaut kas "noiet greizi", ir lielāka nekā jebkad.

"Trampam ir ļoti liela motivācija censties uzvarēt un palikt pie varas ar jebkādiem līdzekļiem, jo, ļoti iespējams, nepārvēlēšanas gadījumā viņš nonāks cietumā vai maksās milzīgus sodus par dažādiem pārkāpumiem, ko viņš ir veicis pēdējos gados un arī pirms tam" sacīja politologs.

Kā portālam "Apollo" e-pastā norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses dienestā, ĀM "pilnībā uzticās vēlēšanu sistēmai ASV".

"Nav pamata apšaubīt ASV demokrātijas un vēlēšanu sistēmas briedumu. Vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanai ir paredzēti mehānismi, un šādi gadījumi ASV jau iepriekš ir pieredzēti un sekmīgi atrisināti," pauda ĀM.

ASV aizvien pieaug labējo ekstrēmistu draudi, kā arī veidojas dažādas paramilitāras organizācijas, no kurām liela daļa atbalsta Trampu. Tādēļ ASV medijos paustas bažas, ka, Trampam zaudējot, varētu notikt nemieri. Vaicāts, vai, ņemot vērā amerikāņu sašķeltību, pēc vēlēšanām varētu sākties vardarbīgi konflikti, Hiršs pauda, ka "plašu nemieru vai pilsoņu kara iespējamība ir absolūti nekāda", taču protesti un sadursmes esot iespējamas.

"Līdzīgi kā "Black Lives Matter" protestu gaitā - nebija tā, ka tie veselu pilsētu pārņēma. Bija atsevišķas ielas, kvartāli, atsevišķi izolēti incidenti.

Jā, televīzijā izskatās diezgan traki, bet nav tā, ka visa pilsēta būtu ugunīs un izlaupīta," sacīja politologs.

9

Hiršs gan atzīmēja, ka ir problēma, ka neonacisti, ksenofobi, rasisti un citi galēji labējie, Trampa retorikas iedvesmoti, ir kļuvuši drošāki un savas idejas cenšas aizstāvēt arī ar vardarbīgām metodēm.

Ko tas viss nozīmē Latvijai?

ĀM norādīja, ka ASV ir Latvijas stratēģiskais sabiedrotais, un neatkarīgi no tā, kurš tiks ievēlēts, Latvija turpinās sadarbību tikpat cieši kā līdz šim.

"Gadu gaitā esam veiksmīgi sadarbojušies gan ar demokrātu, gan republikāņu prezidentiem un viņu administrācijām," pauda ministrijā.

Hiršs norādīja, ka Tramps un jau viņa iepriekšējā priekšvēlēšanu kampaņa ietekmējusi arī Latvijas politiku, tomēr, viņaprāt, fundamentāli Latvijā pēc ASV vēlēšanām diez vai kaut kas mainīsies. 

"Ko vēlēšanas ietekmētu, ja Baidens uzvar, varētu būt mūsu drošības situācija, un kopumā ASV attieksme pret Krieviju," sacīja politologs, norādot, ka Trampa laikā ārpolitika saistībā ar mūsu reģionu "atstāta pašplūsmā". Savukārt Baidena skatījums uz Krieviju ir ļoti līdzīgs Baltijas, līdz ar to viņa ievēlēšanai uz Latviju būtu lielāka ietekme.

Kā pauda ĀM, Latviju un ASV vieno kopīgi stratēģiskie mērķi, lai arī reizēm var atšķirties pieeja šo mērķu sasniegšanā. Latvija turpinās ciešu sadarbību ar nākamo ASV administrāciju, lai īstenotu šos mērķus un stiprinātu transatlantiskās attiecības, norādīja ministrijā.

Runājot par starptautiskajām organizācijām un līgumiem, no kuriem ASV ik pa laikam izstājas, ĀM pauda, ka Latvija atbalsta noteikumos balstītu starptautisko kārtību.

"Tādas sistēmas pamatā ir spēcīgas starptautiskas organizācijas, tāpēc Latvija turpinās iestāties par starptautisko organizāciju stiprināšanu. Esam publiski pauduši atbalstu PVO darbam," norādīja ministrijā.

Vaicāta, vai un kāpēc Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu sekot līdzi notikumiem ASV politikā, sociālantropoloģe, RSU Komunikācijas fakultātes docente Agita Lūse, atbildot e-pastā, pauda, ka, viņasprāt, jautājumam vajadzētu būt nevis vai, bet kā to darīt.

"Laiku pa laikam, piemēram, sabiedriskie mediji vēsta mums par patālāk no galvaspilsētas sastaptiem garāmgājējiem, kas tā īsti nevar nosaukt pat mūsu pašu valsts prezidenta vārdu, vai ne?" pauda Lūse. 

"Nevaru te sniegt konkrētu aptauju datus par šo,

bet mums nav īpaša pamata sagaidīt, ka būtisks Latvijas iedzīvotāju skaits regulāri sekotu līdzi peripetijām Baltajā namā vai ap to - ja vien tas neietilpst profesionālajos pienākumos."

9

Pētniece uzsvēra, ka, viņasprāt, ar frāzi "sekot līdzi", būtu apzīmējama nevis cepšanās te par vienu, te atkal jau par citu "preses pīli", bet gan nosvērta spriešana. Tai būtu sevī jāietver, pirmkārt, noturīgu un personīgo emociju minimāli iztraucējamu vērību (var pat teikt - modrību) pret konkrētu tematu, otrkārt, virkni medijpratības prasmju.

Kā galvenās Lūse nosauca "prasmi ziņas par konkrēto tematu vispār pamanīt šodien tik jaudīgajā, turklāt stipri uzkarsētajā informācijas un dezinformācijas plūsmā, prasmi izsijāt, vēlams, ar gana smalku tīklu, ziņas avotus - proti, pārbaudīt un kritiski tos izvērtēt, un, visbeidzot, māku jauniegūto informāciju sasaistīt ar jau agrāk gūtiem ieskatiem un zināšanām (kā arī savu pieredzi, ja tāda ir)".

"Pēdējo no manis nosauktajām prasmēm es raksturotu kā pašu izšķirošāko - kā nekā tā ļauj cilvēkam izdarīt slēdzienus par nupat novērotu norišu dziļākiem cēloņiem un tālejošām sekām. Tostarp sekām, kas vairāk vai mazāk tieši ietver arī paša vērotāja izredzes īstenot savus personīgos, profesionālos - un/vai sava uzņēmuma mērķus," pauda Lūse.

Pētniece norādīja, ka "dati mūs ieskauj no visām pusēm, un, jo dienas, jo lielāks pamats uzskatīt: tikai absolūti mazākā šo bitu daļa satur drošticamus datus un/vai argumentētus apgalvojumus. Šāgada novembra pirmā nedēļa gan, visticamāk, būs lielisks iegansts tiklab visplašākā spektra mediju industrijas pārstāvjiem, kā atsevišķu valdību "troļļu fermām" parūpēties, lai emocijas par varas grožu likteni Baltajā namā spēcīgi iedegtos maksimāli lielā Zemeslodes iedzīvotāju skaitā, tostarp mūsu līdzpilsoņos, un mums visiem vēl labi ilgi pēc 3. novembra būtu gana ieganstu gānīt un nīst no mūsējiem atšķirīgu uzskatu paudējus.

Mūsu klikšķus ļoti gaida. Jautājums gan paliek - ko ceram savā un līdzpilsoņu dzīvē uzlabot, stundām klikšķinot uz saulaini starojošiem, zaļi indīgiem vai nikni saviebtiem ģīmīšiem?"

9

Savukārt Hiršs līdzīgu sabiedrības šķelšanos, kāda redzama ASV, Latvijā neprognozēja.