Lietuvas sporta medicīnas ārsts Dalius Barkausks ir pārliecināts, ka Covid-19 pandēmijai ir ne tikai postoša ietekme uz ekonomiku, bet arī uz cilvēku veselību, dzīvesveidu un ikdienas ieradumiem. Viņš stāsta, ka vairāki zinātnieku pētījumi ir parādījuši, ka fizisko aktivitāšu samazināšanās Covid-19 ierobežojumu dēļ negatīvi ietekmē cilvēka imūnsistēmas un citu orgānu sistemātisko darbību. Tas var samazināt izturību pret vīrusu infekcijām, tādejādi potenciālie bojājumi varētu būt lielāki.

"Daudzi no Covid-19 ierobežojumiem, piemēram, sociālā distancēšanās, izolēšanās, sēdēšana mājās, atpūtas iespējas, sporta klubu slēgšana, noteikti samazina fiziskās aktivitātes," saka ārsts.

Barkausks piebilst, ka arī citā Itālijas pētnieku zinātniskajā pētījumā secināts, ka karantīnai būs ilgtermiņa sekas un komplikācijas, sirds un asinsvadu slimību skaita pieauguma dēļ. Kā galvenie iemesli tiek minēti trauksmes stāvokļi, neveselīgi ikdienas ieradumi karantīnas laikā, kā arī pasliktināts uzturs. 

Lietuvas Veselības klubu asociācija kopš karantīnas ieviešanas valstī analizē Google mobilitātes datus. Tajos atspoguļota iedzīvotāju fiziskās aktivitātes statistika. Asociācijas prezidents Aurims Mačiuks stāsta, ka jau pirms stingrāku ierobežojumu sākšanās tika novērota fizisko aktivitāšu samazināšanās, bet jaunākie dati liecina par strauju aktivitātes kritumu.

Viņš uzsver, ka nav runa par salīdzinājumu ar vasaru, kad parki ir pilni. Šo datu sākumposms ir ziema, kad parkos nav daudz apmeklētāju. Šobrīd dati uzrāda, ka par 30% ir samazinājies parku apmeklētāju skaits, kas nozīmē, ka cilvēki uz parkiem vispār neiet.

Pat pēc sporta klubu slēgšanas mēs neredzam fizisko aktivitāšu pieaugumu sabiedriskās vietās. Mēs runājam par 100 tūkstošiem cilvēku [Lietuvā], kas tikko pārtraukuši sportot," saka Mačiuks. 

Asociācijas prezidents vērš uzmanību uz valdības lēmumiem un amatpersonu paziņojumiem saistībā ar Covid-19 situāciju Lietuvā. 

Šādus paziņojumus mēs vairs nedzirdam. Neapšaubāmi, fizisko aktivitāšu samazināšanās ir saistīta ar šādu attieksmi no varas," saka Mačiuks. 

Viņš piekrīt, ka pandēmijas laikā fizisko aktivitāšu nozīme tikai pieaug, tāpēc īpaši svarīga ir cilvēku vēlme izvēlēties sev piemērotāko pārvietošanās veidu.

"Protams, mums visiem ir jāievēro atbildīgas uzvedības princips un jāpieliek visas pūles, lai apturētu Covid-19 izplatīšanos. Veselība un drošība ir divas neapstrīdamas prioritātes.

Viņš atzīmēja, ka Lietuvas pārstāvji regulāri runā ar citu Eiropas valstu veselības organizācijām un to pārstāvjiem. 

"Pavasarī, kad bija pirmais vilnis, daudzu valstu sporta klubi tika masveidā slēgti, taču otrā viļņa laikā mazāk nekā puse Eiropas valstu sporta klubi ir slēgti, un pat tad tikai uz īsu laiku," saka Mačiuks. 

Asociācijas prezidents atzīmē, ka piemēram, Nīderlandē Covid-19 saslimstības rādītāji bijuši augsti, taču sporta klubi ir atvērti. Tas skaidrojams ar atbilstošiem ierobežojumiem - apmeklētāju plūsmas pārvaldība un citas drošības prasības.

Eiropas Veselības asociācija "EuropeActive" vēsta, ka karaļa Huana Karlosa universitātes un Šefīldas Hallamas universitātes apkopotie provizoriskie dati atklāj īpaši zemu COVID-19 riska līmeni atpūtas vietās un sporta klubos. Analizējot vairāk nekā 67 miljonus apmeklējumu, vidējais inficēšanās līmenis ir tikai 0,91 uz 100 000 apmeklējumiem. Tikmēr kopējais vidējais saslimstības līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir 180,76. Dati tika iegūti no Vācijas, Francijas, Zviedrijas, Beļģijas, Nīderlandes, Spānijas, Portugāles, Norvēģijas, Šveices, Čehijas, Polijas, Dānijas, Luksemburgas un Lielbritānijas.