C 13.05.2021.

Jo nabadzīgāka valsts, jo vairāk naudas aiziet pārtikai. Pētījums atklāj, cik "apēd" dažādu Eiropas valstu iedzīvotāji

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Artem Beliaikin/Unsplash

Nesen veiktā pētījumā ir analizēti dažādu Eiropas valstu mājsaimniecību izdevumi un noskaidrots, cik lielu daļu no saviem ienākumiem cilvēki velta pārtikas nodrošināšanai, vēsta portāls "RIA Novosti".

Tēriņi pārtikas iegādei ir viena no galvenajām mājsaimniecības izdevumu pozīcijām lielākajā daļā Eiropas valstu. Eksperti atzīmē, ka pārtikas izdevumu daļa kopējā izdevumu apjomā ievērojami atšķiras atkarībā no kopējiem dzīves apstākļiem katrā valstī. Reitings ticis sastādīts, pamatojoties uz oficiāliem datiem par mājsaimniecību budžetiem Eiropas valstīs pēdējo trīs gadu laikā.

Statistika vēsta, ka valstīs, kurās ir labvēlīga ekonomiskā situācija un augsts iedzīvotāju ienākumu līmenis, izdevumu apjoms pārtikai attiecībā pret citām izmaksām ir zems un bieži vien nepārsniedz 15% no kopējiem ģimenes izdevumiem.

Šādu valstu iedzīvotāji pārējos līdzekļus tērē izklaidei, ceļojumiem, izglītībai, kafejnīcu un restorānu apmeklēšanai, mājsaimniecības precēm, ierīcēm un citām precēm un pakalpojumiem.

Atšķirīga situācija vērojama ekonomiski mazāk pārtikušajās valstīs. Šādu valstu iedzīvotāju labklājības līmenis neļauj tērēt ievērojamas summas precēm un pakalpojumiem, kas ir sekundāri salīdzinājumā ar pārtikas produktiem.

Iedzīvotāji šādās valstīs ir spiesti tērēt ievērojamu daļu līdzekļu pārtikas iegādei - līdz pat pusei no visiem mājsaimniecības patēriņa izdevumiem.

4

Salīdzinošajā reitingā pirmo vietu ieņēma Luksemburga - šīs valsts iedzīvotāji pārtikas iegādei vidēji tērē tikai 8,4% no saviem izdevumiem. Nākamās ir Nīderlande un Lielbritānija ar 10,6% no izdevumiem. Mazāk nekā 12% savu ienākumu pārtikai tērē Īrijas, Vācijas, Somijas, Austrijas un Norvēģijas iedzīvotāji.

Ievērojamākā pārtikas izdevumu daļa patērētāju izdevumos ir bijušās PSRS un Austrumeiropas valstu iedzīvotājiem. Pēdējo vietu ieņem Kazahstāna - tās iedzīvotāji no visām reitingā pārstāvētajām valstīm pārtikai novirza lielāko ģimenes budžeta daļu, proti, 49,4%.

Baltijas valstis šajā sarakstā atrodas otrajā pusē - reitingā 32. vietu ieņem Lietuva, kur iedzīvotāji pārtikai vidēji tērē 31,5% no saviem ienākumiem, tai 26. vietā seko Latvija, kur mājsaimniecībās pārtikai vidēji tiek novirzīti 23,3% no ienākumiem, savukārt Igaunija ar 21,5% koeficientu atrodas reitinga 24. vietā.

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!