P, 26.09.2022.

Re:Check ⟩ Vai pašnāvību ir vairāk nekā Covid-19 nāvju?

Vai pašnāvību ir vairāk nekā Covid-19 nāvju?
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 16
Foto: Re:baltica

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta.

Ekspremjers Vilis Krištopans portālā NRA publicētā rakstā pauž, ka Covid-19 ierobežojumi Latvijā un pasaulē esot pārspīlēti. Kā vienu no argumentiem viņš min pašnāvības – to Latvijā esot vairāk nekā mirušo ar Covid-19. Secinājām, ka Krištopans manipulē ar datiem.  

Pilnu datu par šo gadu vēl nav, bet pērn kopumā Latvijā izdarītas 288 pašnāvības. Šogad līdz 16.decembrim ar Covid-19 mira 394 cilvēki. Par oktobri un novembri dati vēl nav apkopoti, bet laikā līdz oktobra beigām no visiem ar Covid-19 mirušajiem 54 procentiem tas bija nāves pamatcēlonis. Pārējiem nāvi veicinošs faktors.

Raksts publicēts 14.decembrī, tā virsraksts ir "Vilis Krištopans: Latvijā pašnāvību vairāk nekā no Covid-19 mirušo". Krištopans tajā saka:

“Latvijā līdz šim ir izdarītas 240 pašnāvības, kas ir vairāk nekā ar kovidu mirušo.”

Patlaban pieejami dati par pašnāvību skaitu gada pirmajos desmit mēnešos jeb no janvāra līdz oktobrim. Šajā laikā no tīša paškaitējuma jeb pašnāvību rezultātā Latvijā miruši 257 cilvēki. Salīdzinot šo skaitli ar Covid-19 nāvju skaitu, Krištopans neņem vērā vairākus būtiskus faktus un tādējādi manipulē ar informāciju.

Pirmkārt, viņš neņem vērā, ka pašnāvību statistikā iekļauti dati arī par gada pirmajiem trim mēnešiem, savukārt jaunais koronavīruss līdz Latvijai nonāca tikai martā, un pirmie mirušie bija aprīlī. Maz cilvēku mira ar Covid-19 vasaras mēnešos, taču tad nebija arī vairāku Krištopana kritizēto ierobežojumu un prasības nēsāt maskas.

Otrkārt, kā sarunā ar Re:Check atzina Krištopans, viņš salīdzinājumam izmantojis oficiāli apkopoto statistiku par nāvēm līdz oktobra beigām. Tātad ignorēts fakts, ka gan novembrī, gan līdz šim decembrī Covid-19 dēļ mirušo skaits ir daudzkārt lielāks nekā jebkurā citā mēnesī un, visticamāk, pēc datu apkopošanas pārsniegs arī pašnāvību skaitu attiecīgajos mēnešos.

Vai par Covid-19 upuriem uzskatāmi tikai tie, kam tas ir nāves pamatcēlonis?

Analizējot Krištopana pausto, vispirms jānorāda, ka publiski pieejama divu veidu statistika par Covid-19 mirstību. Vienu veidu katru dienu publicē medijos. Tie ir visi mirušie, kas bija inficēti ar Covid-19 – līdz 16.decembrim 394 cilvēki. Otrs veids tiek publicēts vēlāk SPKC mājaslapā, proti,  apkopojums par to, cik cilvēkiem Covid-19 bija nāves pamatcēlonis. Šie dati pagaidām pieejami tikai par laiku līdz oktobrim, bet to nav par novembri un decembri, kad Covid-19 mirstība Latvijā daudzkārt pieauga. Šajos datos redzams, ka, piemēram, oktobrī Covid-19 bija nāves pamatcēlonis 20 cilvēkiem, savukārt aktuālo datu apkopojumā redzams, ka oktobrī miruši kopumā 34 ar Covid-19 inficēti cilvēki. 

Šie SPKC apkopotie dati par nāves pamatcēloņiem sociālajos medijos bieži tiek izmantoti, lai norādītu uz Covid-19 it kā nenozīmīgumu salīdzinājumā ar citām nāvēm. Taču tam nav pamata.

Tas, ka Covid-19 nav nāves pamatcēlonis, nenozīmē, ka tas bijis nenozīmīgs faktors. Portālam lsm.lv SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors epidemiologs Jurijs Perevoščikovs skaidroja: "Ir gadījumi, kad pacientam diagnosticēts Covid-19, bet viņam ir arī trombozes un bijis infarkts. Un infarkts ir galvenais nāves cēlonis.

Taču, ja nebūtu bijis Covid-19, tagad infarkta nebūtu bijis un cilvēks vēl dzīvotu. Runa ir par to, ka Covid-19 ir potenciāli nāvējoši bīstams noteiktām cilvēku grupām. Un, tāpat kā citu infekcijas slimību gadījumos, ir skaidrs, ka cilvēki mirst priekšlaicīgi, tostarp hronisku slimību saasinājumu dēļ, kurus izraisa Covid-19." 

Rīgas Austrumu slimnīcas Pataloģijas centra vadītājs Valdis Miķelsons Re:Check skaidroja, ka Covid-19 izraisītā pneimonija kā nāves pamatcēlonis tiek noteikts tad, ja cilvēks bijis SARS-CoV-2 pozitīvs, viņam bijusi smaga pneimonija, neiropātija, bojāti plaušu asinsvadi. Ja nāve iestājusies no infarkta, insulta, cukura diabēta, audzēja vai citas saslimšanas un pacients bijis SARS-CoV-2 pozitīvs, tad Covid-19 norādīta kā blakussaslimšana.

Tas, ka Covid-19 ir nāvējošāks cilvēkiem ar dažādām blakusslimībām, medijos pausts bieži, un par to arī Re:Check.

Foto: SPKC

Dati par pašnāvību skaitu un Covid-19 kā nāves pamatcēloni novembrī un decembrī vēl nav apkopoti.

Vai pašnāvību skaits aug?

Re:Check sazinājās ar Krištopanu, un jautāja, vai saslimstības pieaugums pēdējos mēnešos nav vērā ņemams faktors, komentējot nāves cēloņus. Viņš pauda pārliecību, ka smagās ekonomiskās situācijas dēļ pieaugs arī pašnāvību skaits. 

Kā norādīts, novembra dati vēl nav apkopoti un paredzēt nevar arī pašnāvību skaitu decembrī. Taču maz ticams, ka tas augs tik būtiski, lai pārsniegtu ar Covid-19 mirušo cilvēku skaitu. Pašnāvību skaits daudz un strauji nesvārstās ne pa mēnešiem, ne gadiem, tas nekāpa arī Covid-19 izplatības un ierobežojumu laikā pavasarī.

No 2015.gada līdz 2019.gadam vidēji gada pirmajos desmit mēnešos  šādi miruši 29 cilvēki mēnesī. Pērn līdz oktobrim vidēji 25, bet šogad – vidēji 26 cilvēki mēnesī. 

Tiesa, pandēmijas izraisītā nedrošība un izolācija no citiem cilvēkiem var pastiprināt psihiska rakstura problēmas. Piemēram, krīžu un konsultāciju centrs Skalbes ārkārtas situācijā pavasarī saņēmis par 36% vairāk zvanu nekā parasti, ziņoja LSM.

Vai maskas nepalīdz?

Krištopans, apšaubot ierobežojumus, intervijā runā tikai par nāvēm, taču netiek pateikts, ka daudziem pēc pārslimošanas ilgstoši saglabājas nopietnas veselības problēmas un lielais Covid-19 slimnieku skaits pārslogo ārstniecības iestādes, tajā skaitā ierobežojot iespēju saņemt citus veselības aprūpes pakalpojumus. Portāla NRA  rakstā ir arī citi maldinoši Krištopana apgalvojumi, piemēram:

“Loģiski domājot, tās maskas varbūt ir vīrusa perēkļi, nevis glābiņš. Zviedru galvenais infektologs pateica: mēs nevaram cilvēkiem uzspiest maskas tāpēc, ka tad viņi aizmirsīs par distancēšanos. Maska jau neglābs. Glābt var tikai tie divi metri, jo tā ir pilienu infekcija."

Re:Check iepriekš vairākkārt rakstījis par maskām un vai tās ir drošas. Pareizi lietotas maskas nerada draudus veselībai. Gluži pretēji – tieši tādēļ, ka šī ir pilienu infekcija, maskas var palīdzēt pilienus aizturēt, tādējādi no saslimšanas sargājot citus, ja esat inficēts, un mazākā mērā arī sevi no saslimušajiem. 

Žurnāls Nature, piemēram, atsaucas uz pētījumu, kas parāda, ka pat kokvilnas krekls var bloķēt pusi no ieelpotajiem aerosoliem un ap 80% no izelpotajiem. Arī žurnālā The Lancet publicētā pētījumu pārskatā secināts, ka visefektīvāk nēsātāju pasargā respirators, taču arī ķirurģiskās maskas vai līdzvērtīgas auduma maskas būtiski samazina nēsātāja risku inficēties.

Cik labi maska sargā, atkarīgs no tās materiāla, auduma kārtu skaita un tā, cik labi tā pieguļ sejai, skaidro ASV Slimību kontroles un prevencijas centrs (CDC).

Secinājums: Ekspremjers Vilis Krištopans apgalvo, ka šogad pašnāvību bijis vairāk nekā Covid-19 nāvju. Lai gan raksts publicēts decembrī, viņš izmantojis datus par nāves cēloņiem līdz oktobrim un ignorējis to, ka zināms – novembrī un decembrī mirstība no Covid-19 krietni augusi.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu