Pk 7.05.2021.

Ģirģens: Covid-19 krīzē jāmeklē veidi, kā uzrunāt citādi domājošos

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens

FOTO: Zane Bitere/LETA

 Covid-19 krīzē ir ļoti svarīgi atrast pareizos veidus, kā uzrunāt "citādi domājošos", lai apvienotu sašķelto un polarizēto sabiedrību, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Vaicāts, kādi, viņaprāt, varētu būt efektīvākie instrumenti "citādi domājošo" uzrunāšanai, ministrs atbildēja, ka labākā formula būtu sabiedriskajiem medijiem vēl vairāk un vairāk intervēt ekspertus un ārstus, kuri ikdienā saskaras ar Covid-19 radītajām problēmām, pacientiem slimnīcās un veselības aprūpes sistēmas pārslogotību.

"Tas, ko es redzu sociālajos tīklos, ir profesionāli dezinformatori. Viņi liek dažādus viltus video, stāsta un musina cilvēkus, ka nekā nav, ka tur ir kaut kāda konspirācija un tamlīdzīgi. Labi - var ticēt, var neticēt. Bet, ja cilvēki tomēr uzticētos oficiāliem kanāliem, redzētu, ko stāsta mūsu pašu mediķi, ja viņi redzētu, ka slimnīcās tiešām pietrūkst vai nu gultu vai to pašu ārstu, kuri arī saslimuši ar Covid, tad tā ir problēma.

9

Un šis ir fakts, tas nav kaut kāds stāsts par to, vai ticēt vai neticēt," savu redzējumu izklāstīja politiķis.

Viņš aicināja sabiedrību nešķelties, jo "mūsu visu interesēs ir ātrāk iziet no šīs krīzes, atgriezties pie normāla darba un nevairot bezdarbu".

Ģirģens arī norādīja, ka iekšlietu dienesti šajā laikā veic ļoti apjomīgu darbu, reaģējot uz cilvēku izsaukumiem saistībā ar Covid-19 un arī paši kontrolējot situāciju. Tomēr policija cenšoties nesodīt cilvēkus, kuri epidemioloģiskās drošības prasības nav izpildījuši nejaušības vai aizmāršības dēļ. Tā vietā vajadzētu sodīt tikai ļaunprātīgos pārkāpējus, jo Latvijai nav jākļūst par policejisku valsti, izteicās ministrs.

Ģirģens informēja, ka, kopš Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija jeb laika periodā no 9.novembra līdz 21.decembrim Valsts policija ir nodrošinājusi sabiedrisko kārtību un drošību 45 sapulcēs, piketos un gājienos, kā arī sākti 2648 administratīvie procesi, apsekoti vairāk nekā 19 000 telpu un reaģēts uz 45 000 iedzīvotāju zvaniem.