Slepkavība un bērna izgriešana no dzemdes. Vai bija iespējams novērst vienu no brutālākajiem noziegumiem ASV vēsturē? (7)

Diānai Matinglijai ir viens spilgts mirklis no bērnības, par kuru viņa izjūt gan milzīgu pateicību, gan vainas apziņu.

Pašlaik Diāna dzīvo mierīgu dzīvi, viņai ir siltas attiecības ar saviem bērniem un jau vairāk nekā 20 gadus viņa dara to, ko savā dzīvē vēlējās.

Tajā pašā laikā viņa vaino sevi par savas jaunākās pusmāsas Montgomerijas skarbo likteni. Diāna un Lisa dzīvoja kopā līdz brīdim, kad Matinglija sasniedza astoņu gadu vecumu, bet Montgomerija četru. 

Kā BBC norādīja Diāna, laikā, kad abas meitenes dzīvojušas kopā, tas bijis "īsts murgs". Lisas māte Džūdija Šohnesija un viņas draugs regulāri meitenes ietekmējusi gan fiziski, gan psiholoģiski, gan seksuāli.

Meiteņu bioloģiskais tēvs ģimeni pameta un pēc kāda laika Matinglija tika izņemta no ģimenes, taču Montgomerija palika dzīvot kopā ar māti un viņas draugu.

Lai pusmāsas atkal satiktos, bija nepieciešami 34 gadi, taču tikšanās nebūt nebija no tām patīkamākajām. Tas notika tiesas zālē, kad advokāti centās pierunāt zvērinātos piespriest Montgomerijai nāvessodu, vēsta BBC.

"Viena māsa tika izņemt no ģimenes un ievietota mīlošā ģimenē, kurā par viņu rūpējās. Savukārt otra tika atstāta novārtā problemātiskā ģimenē, kurā situācija turpināja pasliktināties. Beigās otrā māsa salūza," stāstīja Diāna.

2020. gada decembra beigās Montgomerijas juridiskie pārstāvji iesniedza rakstisku petīciju ASV prezidentam Donaldam Trampam, lai lūgtu Lisas apžēlošanu, norādot, ka sieviete pēc piedzīvotā bērnībā esot garīgi nestabila.

Tiesa, mazajā Skidmoras pilsētā, kur brutālais noziegums tika pastrādāts, ar šo argumentu ir pārāk maz, lai Montgomerija izpelnītos līdzjūtību, vēsta BBC.

Notikušā izklāsts

2004. gada 16. decembrī ASV pāršalca šokējoša ziņa - sieviete vārdā Lisa Montgomerija Misūrī štatā nogalināja sievieti, kura bija astotajā grūtniecības mēnesī.

Pēc tam viņa bērnu izgrieza no mirušās mātes miesām un nolaupīja. Montgomerijai tika izvirzītas apsūdzības slepkavībā un nolaupīšanā, par ko viņai tika piespriests nāvessods.

Montgomerija tika notiesāta par 23 gadus vecās Bobijas Džo Stinetas slepkavību Skidmoras pilsētā.

Stineta bija astotajā grūtniecības mēnesī, kad Montgomerija sāka ar viņu sarakstīties vietnē "Ratter Chatter". Tolaik 36 gadus vecā Montgomerija lietoja izdomatu vārdu un dēvēja sevi par Darlēnu Fišeri.

Abas sievietes sadraudzējās un daudz runāja par grūtniecību. Lai gan Montgomerija stāstīja, ka arī gaida bērnu, sieviete meloja.

Arī saviem ģimenes locekļiem Montgomerija stāstīja, ka ir bērna gaidībās, taču viņas vīram radās aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā. To apstiprināja arī Montgomerijas māte un māsa, kuras atklāja Lisas vīram, ka viņa nevar iznēsāt vēl vienu bērnu. 

Montgomerija un Stineta sarunāja, ka tiksies jaunākās sievietes mājā, kur arī tika pastrādāta slepkavība. Sākotnēji Montgomerija noliedza, ka būtu to izdarījusi, taču pēc tam izmeklētājiem atklāja, ka viņa paņēmusi nazi, virvi un nabassaites spailes.

Kad Montgomerija ieradās Stinetas mājā, viņa izmantoja virvi, lai nožņaugtu Stinetu. Pēc tam ar nazi viņa no Stinetas vēdera izgrieza zīdaini.

Brīnumainā kārtā zīdainis izdzīvoja un Montgomerija stāstīja, ka tas esot viņas mazulis. Nolaupītais mazulis tika atrasts 24 stundu laikā pēc Stinetas slepkavības.

Stinetas māte savas meitas līķi atrada pēc vairākām stundām. Nākamajā dienā policija apcietināja Montgomeriju un nolaupīto bērnu atdeva tēvam Zebam Stinetam.

2007. gadā zvērinātie atzina Montgomeriju par vainīgu bērnu nolaupīšanā un vienbalsīgi rosināja nāvessoda izpildi. Kopš 2008. gada Montgomerija viņa atradās Teksasas štata federālajā cietumā.

Pēdējā sieviete, kurai ASV tika izpildīts nāvessods, bija Bonija Hedija. Viņa tika notiesāta par sešus gadus veca bērna nolaupīšanu un nogalināšanu. Hedija tika ieslēgta gāzes kamerā un nāvessods tika izpildīts 1953. gadā.

"Māte nekautrējās cilvēku klātbūtnē Lisu fiziski iespaidot..."

"Lisas stāsts ir ļoti traģisks! Tas, ko Tramps varēja darīt - publiski izrādīt rūpes par visām sievietēm, kuras ir fiziski un psiholoģiski izmantotas," norādīja viena no Montgomerijas advokātēm Kellija Anrī.

Kā iepriekš norādīja Lisas tēvs, vinas māte visu grūtniecības laiku ļoti daudz lietojusi alkoholu un meitene piedzimusi ar fetālā alkohola sindromu.

Kad Matinglija un Montgomerija bija vēl meitenes, māte vardarbīgi izturējās pret saviem bērniem. Lisai bieži mēdza aizlīmēt muti, lai viņa nerunā, bet Diānai lika kailai vārtīties sniegā.

Kad meiteņu bioloģiskais tēvs ģimeni pameta, pusmāsas tika atstātas ar māti un viņas draugiem, kuri mēdza Diānu izvarot.

"Džūdija prata ļoti labi manipulēt un viņa patiešām bija ļauns cilvēks. Viņai patika mocīt sev tuvos cilvēkus," atminējās Diāna.

Kad Matinglija tika izņemta no ģimenes, Montgomerija kļuva par mātes drauga galveno upuri. Balstoties uz viņa citu bērnu stāstiem, vīrietis bija vardarbīgs alkoholiķis, kurš seksuāli izmantoja Montgomeriju.

Ģimene ļoti bieži pārvācās, taču Montgomerijas advokāti uzskata, ka tieši Oklahomas štata mazpilsētā Sperijā vardarbībā pāraugusi spīdzināšanā.

Lisas pusbrāļi un pusmāsas norādīja, ka Montgomerijas patēvs pie treilera uzbūvēja nelielu šķūni, kurā viņš kopā ar saviem draugiem neskaitāmas reizes Lisu izvaroja un piekāva. Savukārt Džūdija sāka meitu tirgot citiem vīriešiem.

Kad Lisa jau bija pusaudze, viņa sadūšojās un izstāstīja visu savam brālēnam, kurš bija šerifa vietnieks. Tiesa, brālēns nereaģēja - viņš aizveda Lisu atpakaļ uz mājām, kur spīdzināšana turpinājās.

Kad Džūdija izšķīrās no sava otrā vīra, viņa laulības šķiršanās procesā tiesā liecināja par seksuālu vardarbību pret Lisu. Tiesnesis bija neizpratnē par to, kāpēc māte neko nedarīja iepriekš, taču pats gala lēmumā neziņoja par nodarītajiem pāridarījumiem.

"Bija tik daudz iespējas šo visu novērst, taču neviens nereaģēja," sacīja advokāte Anrī.

18 gadu vecumā Lisa apprecējās ar savu pusbrāli. Piecu gadu laikā viņiem piedzima četri bērni, taču attiecības nebija glābiņš no vardarbības, kā Montgomerijai šķita. Kādā dienā viens no Lisas brāļiem atrada video ierakstu, kurā bija redzams, kā viņas vīrs Montgomeriju izvaro un piekauj.

"Tas bija vardarbīgi, gluži kā ainā no šausmu filmas. Man palika slikti skatoties video ierakstu un es nezināju, kā lai par to runā ar māsu,"

oficiālajā paziņojumā bija teicis brālis.

Pazūd saikne ar reālo dzīvi

Laikam ejot, Montgomerijas ģimene novēroja to, ka Lisa arvien biežāk mēdza "ieslēgties" savā pasaulē, taču bērni to traucēja.

Anrī uzskata, ka tā bija pirmā pazīme, kas liecināja par mentālās veselības problēmām, kas ietvēra bipolārus, sarežģītus pēctraumas stresa sindroma un citus traucējumus.

Galu galā Lisa izšķīrās no sava pirmā vīra un apprecējās ar Kevinu Montgomeriju. Ap šo laiku viņa apgalvoja, ka ir gaidībās, taču pēc pēdējā bērna piedzimšanas, viņai tika veikta sterilizācija.

Advokāti uzskatīja, ka viens no galvenajiem iemesliem, kas noveda līdz slepkavībai, bija Lisas bailes no sava bijušā vīra. Viņa baidījās, ka bijušais vīrs atklās viņas noslēpumu par viltus grūtniecību. Advokāti uzskata, ka tajā brīdī Lisa izjutusi lielu spiedienu, kā rezultātā zaudējusi saikni ar reālo pasauli.

Sākotnēji par slepkavu tika uzskatīts Lisas bijušais vīrs, lai gan viņam bija alibi, taču Montgomerijas nestabilais emocionālais stāvoklis kalpoja par galveno iemeslu, kāpēc viņa tika atzīta par vainīgu slepkavībā.

Bobija Džo Stineta - brutālās slepkavības upure

Skidmora ir neliela lauksaimniecības pilsēta, kas atrodas Misūri štata tālākajā ziemeļrietumu nomalē. Pirms vairākiem gadiem pilsētiņā tiešām bija liela rosība, taču mūsdienās tā vairs nav.

Pilsētā dzīvo aptuveni 250 cilvēki un visi pazīst Stinetu ģimeni. Draugi Bobiju Džo atceras kā labu skolnieci, kurai ļoti patika zirgi un suņi. Viņai patika doties peldēties uz tuvējo upi, kā arī spēlēt video spēles. Tuvinieki un draugi Bobiju Džo raksturoja kā klusu un laipnu cilvēku.

Laikā, kad viņa tika nogalināta, Bobija Džo bija pavisam nesen apprecējusies un jau gaidīja pirmdzimto. Stinetas skolasbiedriem ir tradīcija katru gadu pieminēt noslepkavotās sievietes gadadienu.

Pagājušajā gadā skolasbiedri Stinetas mātei sarūpēja ziedus, dāvanu karti 100 dolāru vērtībā, kā arī samaksāja ūdens rēķinu.

Skolasbiedri atminējās, ka Bobija Džo vienmēr vēlējās būt mamma un savu sapni arī piepildīja. "Viņa bija pirmā no mums visiem, kurai tiešām bija stabila laulība."

"Sākotnēji neticēju, ka Bobija Džo tiešām varētu būt noslepkavota, jo viņa vienmēr bija klusa un mierīga. Ar viņu nekad nebija problēmu,"

atminējās noslepkavotās sievietes skolasbiedrs Morovs.

Vietējais šerifs Rendijs Strongs joprojām nav aizmirsis liktenīgo dienu un ainu, kas pavērās, ierodoties slepkavības vietā. 

"Es vēlētos kaut būtu iespējams patīt laiku atpakaļ un Montgomerijas aizstāvjiem parādīt, kas notika liktenīgajā dienā.

Nekad neaizmirsīšu to brīdī, kā mums zvanīja Stinetas māte un ziņoja par slepkavību," stāstīja Strongs.

Daudzi Skidmoras iedzīvotāji joprojām uzskata, ka Montgomerija slepkavību bija rūpīgi izplānojusi. Par to liecina fakti, ka ar viltotu vārdu viņa sazinājās ar Stinetu, kā arī tas, ka Montgomerija bija jau iepriekš sagatavojusies bērna audzināšanai - Lisa bija sapirkusi visas pirmās nepieciešamības preces.

Ārste Ketrina Porterfīlda norādīja, ka psihoze ne vienmēr izpaužas tā, kā cilvēki to redz. "Ja esi psihiski slims, tas nenozīmē, ka neesi inteliģents vai tas, ka nevari plānot lietas. Jau gadiem ilgi esam piedzīvojuši briesmīgas slepkavības, kuras pastrādājuši psihiski slimi cilvēki."

Kad no Bobijas Džo vēdera izgrieztais zīdainis bija atveseļojies, jaundzimusī meitene tika atdota atpakaļ tēvam. 

Bobijas Džo māte un vīrs publiski nekad nav izteikuši savas domas par slepkavību, taču 2020. gadā Stinetas vīrs izteica pateicību Strongam.

"Es izplūdu asarās. Šī slepkavība ir atstājusi pamatīgas rētas mūsu pilsētiņas kopienā," norādīja Strongs.

Stintas draudzene Džena Bomlī stāstīja, ka tad, kad lasījusi, par ko Montgomerija notiesā, viņā raisījušās dusmas. 

"Man ir apnicis klausīties, cik Montgomerijai bijusi grūta dzīva. Lielai daļai Skidmoras iedzīvotāju ir sūra dzīve, taču neviens no mums nepastrādā tādus briesmīgus noziegumus," viedokli pauda Bomlī.

Slepkavība, kas tika pastrādāta pirms 16 gadiem, joprojām nav pametusi Skidmoras iedzīvotāju prātus. Notikums ir tik skaļš, ka to arī neviens neļaus aizmirst.