Nelielu dzīvokli Rīgā, Zirņu ielā, mākslinieks Vilipsons ar sievu iegādājās 2017. gadā, samaksājot par to vairākus desmitus tūkstošus eiro. 2019. gadā pienāca vēstule no Valsts policijas, kurā bija rakstīts, ka dzīvoklis ir arestēts kādas izmeklēšanas ietvaros.

"Es biju pilnīgā šokā. Man nekad dzīvē nekas tāds nav gadījies," "de facto" stāstīja Aivara Vilipsona sieva Indra Vilipsone. Viņa sākumā padomājusi, ka nav samaksājuši kādu rēķinu.

Sazināties ar izmeklētāju un iegūt informāciju par aresta iemesliem nav bijis viegli. Pamazām Vilipsonu ģimene uzzināja, ka viņu iegādātais dzīvoklis pirms gandrīz 10 gadiem, iespējams, izkrāpts, viltojot testamentu. Pēc tam tas divas reizes tika pārdots tālāk, līdz to nopirka Vilipsons.

Lietā tiek izmeklētās vēl 10 citas epizodes. Par aizdomās turamām kopā atzītas 14 personas.

Lietu izmeklē policijas Rīgas reģiona pārvaldē. Kriminālprocess sākts 2014. gadā, bet 2017. gadā, kad tēlnieks Vilipsons dzīvokli nopirka, Zemesgrāmatā nebija vēl nevienas atzīmes, ka dzīvoklis ir saistīts ar izmeklēšanu.

Ja policija būtu ātrāk informējusi Zemesgrāmatu par izmeklēšanu, Vilipsonu ģimene dzīvokli nemaz nebūtu nopirkusi. Policija īsā atbildē LTV raidījumam skaidroja, ka pierādījumus izdevās savākt tikai vēlāk.

"Sākotnēji izmeklēšana tika uzsākta 2014. gadā saistībā ar viena nekustamā īpašuma izkrāpšanu. Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots vēl par citām apkrāptām personām un tas, ka šo noziegumu sēriju izdara personu grupa. Ņemot vērā, ka noziegums tika atklāts vēlāk, arests nekustamajam īpašumam uzlikts 2019. gadā," pauda policijas pārstāve Gita Gžibovska.

Taču ar arestu nekas nebeidzas. Policijas izmeklētājas Ingas Šalajevas vietā apjomīgo lietu tagad izmeklē Gita Zeltiņa. Viņa pagājušā gada nogalē ierosināja tiesai Vilipsona dzīvokli atzīt par noziedzīgi iegūtu un konfiscēt to par labu cietušajam – šajā gadījumā atdot Latvijas valstij.

Izmeklētāja lēmumā atzinusi, ka izmeklēšanu tuvākajā laikā nepabeigs, tādēļ lūdz ātrāk izlemt jautājumu par mantu, ko likums ļauj.

"Tad nu sanāk kopējā bilance tāda, ka mūsu ģimene ar savu naudu, ar savu dzīvokli atdodam cietušajai personai Latvijas valstij - Valsts ieņēmumu dienesta personā - visu. Mēs samaksājam par šiem noziedzniekiem, kurus vēl kaut kad tiesās. Mēs nebijām tiesīgi no valsts saņemt informāciju, lai šo dzīvokli neiegādātos. Tas ir tas, kas šobrīd notiek," secināja Indra Vilipsone un piebilst, ka "skumjākais šajā stāstā ir tas, ka mēs tiešām izdarījām visu pēc likuma."

Cik zināms "de facto", lietas materiālos minēts, ka 2011. gada vasarā pie notāres ieradās trīs sievietes. Vienai no tām mirusī Zirņu ielas dzīvokļa īpašniece it kā bija atstājusi mantojumu. Abas pārējās apliecināja, ka testaments ir īsts - nelaiķe to sastādījusi viņu klātbūtnē.

Piecus gadus pēc izmeklēšanas uzsākšanas 2019. gadā ekspertīzē secināja, ka testaments ir viltots. Šajā epizodē policija tur aizdomās abas liecinieces Allu Keišu un Viktoriju Leibenzoni un Leibenzones vīru Sergeju Zeņkovu, kurš pēc tam uz pilnvaru pamata sniedza dokumentus Zemesgrāmatā un arī saņēma naudu, īpašumu pārdodot.

Zeņkovs rakstiskā komentārā "de facto" pauda, ka viņam krāpšanu inkriminē nepamatoti un viņu cenšoties iegāzt cita aizdomās turētā - Keiša.

"Varēja saprast, ka A.Keiša ir sociālā darbiniece un vada biedrību vai organizāciju, kura aprūpē vientuļus vecus cilvēkus, daži no kuriem, kā pateicību testamenta veidā ir novēlējuši viņai savus nekustamos īpašumus. Tā kā izpildīju tikai konkrētus uzdevumus, saskaņā ar noslēgtiem līgumiem un strādāju jau ar klienta - Allas Keišas man nodotiem, t. sk. notariāliem un zemesgrāmatu dokumentiem, man nebija nekāda pamata uzskatīt, ka notikusi kaut kāda krāpšana," raidījumam "de facto" atbildēja Zeņkovs.

Aizdomās turētais arī pauda neapmierinātību, ka tagad īpašumus cenšas atņemt labticīgiem ieguvējiem, kā arī secināja, ka uz notariāta un zemesgrāmatas institūtu nevar paļauties.

Notāru padomē, gan nekomentējot konkrēto lietu, skaidro, ka notāriem nav tik pat kā nekādu iespēju pārbaudīt, vai liecinieki par testamenta sastādīšanu nemelo.

Notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš stāsta, ka praksē ir bijuši gadījumi, kad liecinieki, neskatoties uz notāra brīdinājumu par kriminālatbildību par nepatiesu liecību sniegšanu, tomēr sniedz viltus liecības.

Lai ierobežotu testamentu viltošanu, 2014. gadā tika veiktas izmaiņas likumā, atļaujot izmantot tikai rokrakstā atstātus testamentus, lai būtu vieglāk atklāt viltojumus.

Uz "de facto" jautājumiem par Vilipsonu dzīvokļa konfiscēšanu atteicās atbildēt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), kurš pārrauga Valsts policijas darbu. Ģirģens nevēlējās izteikties par izmeklēšanā esošu kriminālprocesu.

Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kuru ģimene bija informējusi par iespējamu dzīvokļa zaudēšanu, situāciju vērtēja kā neapskaužamu.

"Es saskatu visu darbību sakni divos apstākļos. Pirmkārt, pašā noziedzīgajā nodarījumā. Otrkārt, izmeklēšanas darbību profesionalitātē," vērtēja Bordāns.

Viņš gan LTV raidījumam pauda izbrīnu, ka policija virza uz tiesu jautājumu par dzīvokļa konfiscēšanu. Vaicāts, ko tagad darīt Vilipsonu ģimenei kā labticīgiem ieguvējiem, ministrs minēja, ka pastāv iespējas kompensāciju piedzīt no personām, kas pastrādāja noziegumu, kā arī vērsties ar prasību pret Latvijas valsti.

Taču ir skaidrs, ka tik drīz šajā krimināllietā pie atbildības nevienu nesauks, un dzīvokļa īpašniekam nebūs no kā piedzīt zaudējumus, ja tiesa īpašumu atņems.