"Šausmas, kaut ātrāk tas beigtos." Seniori dalās iespaidos par dzīvi pandēmijas laikā (24)

Lai arī kā mēs necenstos pasargāt savus vecvecākus, nebraucot ciemos un aicinot arī pašus pēc iespējas samazināt inficēšanās riskus, ir skaidrs, ka dzīve pilnībā neapstājas un ar Covid-19 saskarsmē var nonākt ikviens. Protams, risku ietekmē dzīvesvieta un ikdienas paradumi, un arī bailes no slimības, portālam "Apollo" atzīst vairāki seniori. 

"Man ir bail. Cilvēkiem no šī ir jābaidās, tā ir tāda dabīga reakcija. Man ir ļoti bail, jā," stāsta Maija (visu rakstā minēto cilvēku vārdi mainīti).

Arī Austra, kuras paziņu lokā bijuši vairāki inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, no šī vīrusa baidās.

"Vairāki kolēģi ir ļoti smagi saslimuši, vairākiem noritējis mierīgāk, bet es esmu riska grupā, tāpēc ļoti baidos.

Es baidos arī no tā, ka nevaru ieiet bibliotēkā, kafejnīcā, grāmatnīcā vai mierīgi aiziet uz kino. Es ļoti baidos no šī visa," viņa stāsta.

Pētījumu centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš atklāj, ka bailes vecāko iedzīvotāju vidū ir saprotamas.

"Visiem Latvijas iedzīvotājiem nav vienāda varbūtība smagi ciest no šī vīrusa, un no tā baidās grupa, kurai var būt smagas sekas.

Jo tu esi vecāks, jo vairāk no šīs sērgas ir jābaidās. Ja tu esi padsmitgadnieks, protams - kas tur tik daudz, ko baidīties?" pauž Kaktiņš.

Lai saudzētu vienu no vismazāk pasargātajām sabiedrības grupām un mazinātu tās iespējas inficēties ar Covid-19, pagājušajā nedēļā Rīgas domes Labklājības departaments nāca klajā ar aicinājumu seniorus savas ikdienas gaitas iespēju robežās plānot dienas vidū, kad veikalos un sabiedriskajā transportā ir mazāk cilvēku.

Arī seniori stāsta, ka tieši šīs divas vietas ir viņu lielākā iespēja ar šo vīrusu inficēties.

"Es dzīvoju pilsētā, un iespējas saslimt man ir divas - vai nu ejot uz veikalu, vai braucot uz dārzu ar sabiedrisko transportu," min Velta, kura bilst, ka vienmēr, kad iespējams, tomēr iet ar kājām, kā arī novērtē veikalos ieviestos drošības pasākumus.

Arī Austra teic, ka sabiedriskais transports ir viņas bīstamā zona, taču viņa mēģina pieturēties Rīgas domes Labklājības departamenta aicinājumam.

"Vispār es strādāju mazāk kā iepriekš, bet tāpat sanāk gan braukt ar trolejbusu, gan autobusu. Ar vilcienu mazāk, bet arī sanāk. Bet vispār esmu pamanījusi, ka daudz mazāk cilvēku izmanto sabiedrisko transportu, izņemot rīta stundās un ap pieciem vakarā, kad ir ļoti pilns - tad es ar transportu cenšos nepārvietoties," viņa stāsta.

Mierīgāk par savām iespējām inficēties ar Covid-19 jūtas tie, kuriem ikdiena nenorit pilsētā. 

Maija dzīvo laukos un savās ikdienas gaitās dodas kājām, taču, tā kā sievietes darba gaitas rit klātienē, piesardzība joprojām ir nepieciešama. 

"Kaut gan dzīvoju laukos, tāpēc iespēja saslimt, piemēram, transportā man atkrīt, tāpat esmu piesardzīga. Esmu bērnu ārste, un mani pacienti nav Covid-19 riska grupā, bet, protams, man ir jāpiesargājas.

Bet šis viss mani satrauc - nekur netiek, slimnīcas pilnas... Šausmas, kaut ātrāk tas beigtos," turpina Maija.

Pavisam mierīgi notiekošo uztver Gunta, kura pauž, ka viņu šis vīruss it ne maz nebiedējot, tiesa, tāpēc, ka viņas ikdiena rit dziļā mežā.

"Mums galīgi nav bail no visa notiekošā, jo nav nekādas komunikācijas. Mums nav jāuztraucas," viņa skaidro.

Sirmgalve min, ka, protams, esot riska grupā, ir sevi jāsaudzē, ko viņi arī dara, neuzņemot ciemiņus un nekur nebraucot.

"Aj, nu, kas mums, mēs jau esam veci, esam tieši tajos trakajos gados, bet uzpasējamies. Vienīgi man pa šo laiku bija sirds problēmas, vajadzēja operāciju, bet pat par to nav nekādu sūdzību, ārsti ļoti labi, viss ļoti labi pagāja arī šādos apstākļos," viņa stāsta.

Kaktiņš pauž, ka tieši seniori valstī noteiktos ierobežojumus uztver visatbildīgāk.

"Vērtējot aptaujas datus, seniori situācijai pieiet krietni atbildīgāk par vidējo iedzīvotāju, kas ir saprotams. Acīmredzot viņi ir sadzirdējuši to, kas ir objektīvā realitāte, par kuru tiek runāts, attiecīgi ir redzama liela starpība attieksmē gan pret ierobežojumiem, gan, piemēram, vakcināciju," stāsta pētījuma centra direktors.

Tāpat viņš bilst, ka seniori vismazāk sūdzas par informācijas trūkumu, jo saprotams, ka "informācijas ir pārpārēm, bet jautājums ir, vai tev ir interese."

"Te var redzēt, ka tieši tāpēc, ka vecākos šī sērga skar vairāk, viņus tas arī vairāk interesē, kā rezultātā tieši seniori ir zinošākie," skaidro Kaktiņš.

Tomēr Velta min, ka tieši lielais informācijas daudzums viņu izsitis no sliedēm vakcinācijas jautājumā, kā dēļ no vakcīnas pati atturēšoties, vismaz pagaidām.

"Viss, ko es lasu... Man tomēr jādomā, ka drīzāk nē. Kaut gan mūsu valdība un speciālisti saka, ka visi ir labi, kad palasu kaut ko internetā, tad es nesaprotu, kāpēc tādi raksti vispār ir, ja tā nav taisnība. Un ja tā ir taisnība, tad kāpēc cilvēkus mudina vakcinēties? Es nezinu. Es vairākas reizes esmu lasījusi, ka principā viens otrs, kurš vakcinējās, uzskatāms par pašnāvnieku," bažījas sirmgalve.

Guntas nostāja par vakcinēšanos pret Covid-19 ir stingrāka.

"Es skaidri un gaiši varu pateikt, ka nevakcinēšos. Tā ir katra brīva izvēle, bet es nē. Es labāk atturēšos no sabiedriskām vietām, dzīvošu klusi un mierīgi, bet vakcīnu gan nē," stāsta sirmgalve, kurai ir pašai sava saimniecība, tāpēc no veikala kaut ko vajagot ārkārtīgi reti un nepieciešamības pamest savu māju principā nav. "Paldies Dievam, ēst mums ir, ko uzvilkt mums ir, ko kājās aut mums ir."

Savukārt Maija jau izmantojusi iespēju vakcinēties, un to gaida arī Austra. 

"Es ļoti gaidu vakcināciju. Tikko tas būs pieejams, visi, kas esam sarakstā, vakcinēsimies.

Saprotu, ka pie mums uz skolu atbrauks, visus mūs sašpricēs, un visi staigāsim veseli un priecīgi," stāsta Austra.

Seniori portālam atzīst, ka, lai arī ar šo situāciju ir apraduši, regulāri saņem bildes un video ar mazbērniem un mazmazbērniem, tomēr ļoti gaida, kad Covid-19 pandēmijas laiks būs aiz muguras un tas ir saprotams, jo, kā min Kaktiņš "socializācija visiem ir vienlīdz būtiska, un cieš arī seniori". 

"Es minētu, ka kopumā viņiem "jaunajam normālajam" adaptēties bija vieglāk, īpaši ja bija jau pensijā un ikdienas dzīve krasi nemainījās," viņš pauž.

Un tā arī ir - seniori stāsta, ka, lai arī kopējā sajūta ir draņķīga, nekas cits kā pieciest un gaidīt labāku rītdienu neatliek. Tiesa par liegumu iegādāties zābakus ziemas laikā viedoklis ir arī šai sabiedrības daļai.

"Man, piemēram, saplīsa zeķubikses, tad man saplīsa zābaki, ko nesen biju nopirkusi. Zābakiem zole atnāca vaļā kā liela mute, pilnīgi viss noplīsa. Es gribēju aiziet uz veikalu samainīt, bet veikals aizklapēts - ne samainīt, ne nopirkt. Ceru, ka šodien sanāks ar mazmeitu kādus brienamos zābakus nopirkt, jo labos man šādā slapjumā vilkt ir žēl," stāsta Velta.

Visa pamatā esot pacietība, un seniori neizprot tos, kuri joprojām neapzinās situācijas nopietnību un izrāda agresiju pret citiem.

"Kā joprojām var būt cilvēki, kas visu noliedz? Es nesen pati uzšuvu sev sejas masku, ar to nofotografējos un ieliku "draugos" profilā. Man tur atnāca ziņa, lai es vismaz noņemot to suņa uzpurni.

Nu, kas tam cilvēkam notiek galvā?" sašutusi ir Velta.