Kad tavs mājoklis nokļūst izsolē. Kas sagaidāms parādniekiem?

Ik dienu valsts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" nonāk vairāki paziņojumi par kāda nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē. Šāds solis parasti tiek pieņemts saistībā ar parāda piedziņu. 

Nekustamā īpašuma zaudēšana - procesa pēdējais solis

Nekustamā īpašuma piespiedu pārdošana notiek, ja parādniekam ir nenokārtotas parādsaistības un viņam nav nekā cita, uz ko vērst piedziņu. Parādi var būt saistīti ar nenomaksātiem kredītiem, alimentiem vai citiem maksājumiem. Tiesu izpildītājs pēc tam, kad saņem izpildu dokumentu un piedzinēja pieteikumu, pārbauda parādnieka mantu, uz kuru varētu vērst piedziņu.

Tāpat procesā pārbauda, vai parādniekam ir darba alga, transportlīdzeklis, pensija vai citi naudas līdzekļi, uz kuriem varētu vērst piedziņu. Ja nekā no iepriekš minētā nav, tikai tad tiesu izpildītājs mēģina izsolē pārdot parādnieka nekustamo īpašumu. Tiesu izpildītāja pienākums ir no parādnieka atgūt kreditoram nesamaksāto parādu, pamatojoties uz tiesas vai citas institūcijas izdoto izpildu dokumentu, tā portālam TVNET skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vecākā juriste Elīna Avota.

Nekustamā īpašuma nonākšana izsolē nenotiek pēkšņi; lēmumu tiesu izpildītājs pieņem, pamatojoties uz iesniegtu dokumentu - tiesas lēmumu un kreditoru izteiktu lūgumu.

Tālāk parādniekam tiek nosūtīts paziņojums par nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanu. No lēmuma pieņemšanas dienas līdz izsoles norises dienai parasti ir divarpus mēneši.

Šajā laika posmā parādniekam ir iespēja labprātīgi norēķināties ar kreditoriem vai uzturlīdzekļu saņēmēju - šāda darbība apturēs tiesu izpildītāja darbības.

 Jebkuras tiesu izpildītāja darbības parādnieks ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā saskaņā ar Civilprocesa likuma 632. pantu. Tiesas kompetencē ir izvērtēt, vai tiesu izpildītājs nav pārkāpis likumu vai citus normatīvos aktus.

Pircējam - garantiju trūkums

Loģisku apsvērumu dēļ izsolītā īpašuma apskate parasti nenotiek. Potenciālie izsoles dalībnieki pārsvarā var iepazīties tikai ar aptuvenu īpašuma vērtējumu. 

Tikai retos gadījumos vērtētājiem ir iespēja iepazīties ar iekštelpu stāvokli, tādēļ vērtējums tiek sagatavots, balstoties uz pieejamo dokumentāciju un ārējās apskates materiāliem.

Tas nozīmē, ka vērtētāji pieņem, ka iekštelpas ir apmierinošā, dzīvošanai piemērotā tehniskā stāvoklī vai tieši pretēji - vadoties pēc ēkas ārējā izskata, secina, ka mājoklis ir sliktā stāvoklī.

Rezultātā izsolē iegādāts īpašums ir kā "kaķis maisā" - darījums tiek veikts, nezinot, kāda ir reālā situācija dzīvoklī. 

Izsolē nonākušā mājokļa aptuveno novērtējumu veic sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs. Parasti piespiedu pārdošanas vērtība un izsoles sākumcena ir par 30 līdz 40% zemāka par īpašuma tirgus cenu.

Īpašumam tiek izvēlēta zemāka maksa, jo tiek apzināti vairāki riska faktori.

Dzīvokļa īpašnieks lēmumu var pārsūdzēt, novilcināt procesu vai pat nodarīt kaitējumu dzīvoklim - iznest grīdas, radiatorus, noslēgt fiktīvus īres līgumus vai pat izdemolēt īpašumu.

Nekustamā īpašuma izsoles notiek elektroniski, nevis klātienē. Izsoļu veikšanai ir izveidots portāls, kur ir iespējams apskatīt izsolē nonākušos īpašumus, pieteikties to izsolei un piedalīties tajā. Viss process ir caurredzams un pārskatāms. 

Vai ir iespējams atgūt īpašumu?

Ja nekustamais īpašums tiek pārdots citai personai, tad bijušajam īpašniekam ir pienākums pēc pārdošanas nekustamo īpašumu atbrīvot. Ja tas netiek darīts, tad jaunais īpašnieks var tikt ievests valdījumā attiecīgajā nekustamajā īpašumā. Tādā gadījumā parādniekam piespiedu kārtā pārdotais nekustamais īpašums ir jāatbrīvo, atklāj juriste Elīna Avota, piebilstot, ka pēc pārdošanas iepriekšējais īpašnieks savu mājokli atgūt nevar. 

Parādnieks pats var piedalīties izsolē, bet nevar solīt par savu īpašumu, kā arī īpašumu nevar iegādāties parādnieka aizbildnis, personas, kas piedalījušās īpašuma aprakstīšanā, un izsoles rīkotājs. Jāteic, ka īpašumu var nepārdot izsolē un to var pasludināt par nenotikušu - tas notiek gadījumos, ja izsolē neviens nav ieradies, neviens nesola vairāk par sākumcenu vai solītājs nesamaksā visu summu noteiktajā termiņā. Ja neviens nav izvēlējies sev paturēt īpašumu, tiesu izpildītājs var rīkot otru vai atkārtotu izsoli. Ja atkārtotajā izsolē vēlreiz notiek iepriekšējais scenārijs, tad īpašums paliek iepriekšējam īpašniekam un piedziņas atzīme Zemesgrāmatā var tikt dzēsta. Tomēr jebkurā laikā šis process var atkal atsākties. 

Noslēdzoties izsolei, no iegūtajiem līdzekļiem tiek segti parādi un citas izmaksas. 

Ja tiesu izpildītājs pēc nekustamā īpašuma pārdošanas atgūst vairāk naudas, nekā ir parāds un sprieduma izpildes izdevumi, protams, pārpalikusī summa tiek atmaksāta parādniekam. Ja parāds ir par uzturlīdzekļu nemaksāšanu bērnam, tad iegūto naudas summu otrs vecāks saņem tādā apmērā, kā tas ir noteikts izpildu dokumentā.

Ja valsts bērniem ir izmaksājusi uzturlīdzekļus no valsts budžeta līdzekļiem, tad izsolē iegūto naudu saņem valsts, skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vecākā juriste Elīna Avota.

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!