"Skaistumkopšanas nozare ir bezizejas priekšā." Atklātas sarunas ar manikīra meistarēm, kas, spītējot likumam, turpina strādāt (20)

Ieva (vārds mainīts) par manikīri un vizāžisti strādā aptuveni pusotru gadu, toties Patrīcija (vārds mainīts) šajā nozarē ir jau ilgāku laiku - nu jau rit ceturtais gads. Abām sievietēm izlolotie saloni, kur veic dažādas procedūras, piemēram, manikīru, pedikīru, skropstu pieaudzēšanu, vaksāciju un vizāžu, ir vienīgais ienākumu avots. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas stāvokli, abas meistares joprojām turpina apkalpot klientus.

Tūlīt jau būs pagājis gads, kopš sadzīvojam ar Covid-19 radītajām sekām. Jautātas, kā 2020. gada pavasarī mainījās sieviešu darba ikdiena, Ieva atklāja, ka pavasarī uz vairākiem mēnešiem salonu pat aizslēgusi. "Principā uzreiz pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas līdz pat tās beigām un vēl nedaudz es sēdēju mājās," stāsta sieviete.

Ieva atsāka pieņemt klientes 2020. gada jūnija sākumā. Viņa stāsta, ka "visnormālākais posms, kad varēja pastrādāt, bija vasarā, septembri vēl ieskaitot, bet no oktobra viss kļuva tikai sliktāk - klientu plūsma samazinājās un, kad aizliedza strādāt tieši manikīra meistariem un kosmetologiem, tad loģiski, ka tad bija lielākā bedre".

Patrīcija pērnā gada pavasarī gan turpinājusi darbu kā ierasts un nevienā mirklī pat nav spējusi iedomāties, ka "Ķīnā radies vīruss" varētu viņas ikdienu tik ļoti izmainīt. "Skaistumkopšanas speciālistu darbs ir ļoti delikāts un mums, neskatoties ne uz ko, ir jāievēro pastiprinātas higiēnas prasības.

Ja visai sabiedrībai roku un virsmu dezinfekcija bija kaut kas jauns, tā jau sen ir mana... un es ceru, ka visu meistaru darba ikdiena," stāsta Patrīcija.

Patrīcijas salons ir reģistrēts Valsts ienākumu dienestā (VID) un viņa portālam norāda, ka maksā visus nodokļus, ko "valsts no viņas piedzenot", taču dīkstāves pabalstu viņa pat nav uzskatījusi par variantu, kam pieteikties, dzirdot atsauksmes no citiem profesijas pārstāvjiem.

"Vienai meitenei piešķīra 150 eiro ar kaut ko mēnesī. Es viņu ļoti labi pazīstu un zinu, ka viņa ir pieprasīta manikīra speciāliste. 150 eiro mēs labās dienās varam nopelnīt darbadienas laikā. Kurš ar šādu summu var izdzīvot mēnesi, ja ir pieradis pie salīdzinoši normālas dzīves?" atklāta ir Patrīcija.

Viņa atzīst, ka šobrīd neatceras, kad pēdējo reizi tik daudz būtu dienas laikā nopelnījusi, jo arī šie Ziemassvētki bija neierasti klusāki, neskatoties uz to, ka tieši svētku laiks parasti esot "peļņas laiks". Vaicāta, kādi tam, viņasprāt, bija iemesli, Patrīcija norāda, ka esošās klientes, lielākoties, ievēroja valstī noteiktos ierobežojumus, tāpēc arī "nelika nadziņus".

"Taču jaunu klienšu interese bija iespaidīga. Es sen jau vairs neņemu jaunas klientes, kaut vai savos sociālajos tīklos dalos ar saviem darbiem. Salīdzinoši ļoti daudzas meitenes rakstīja, ka grib sapucēties svētkiem," atklāj sieviete, piebilstot, ka tas viņai šķietot ļoti interesanti - "svinēt, kā mēs saprotam svinēšanu, taču bija aizliegts!".

Ievai situācija ir citādāka - viņa apsvēra iespēju vērsties pie valsts pēc palīdzības, taču nesekmīgi, jo viņa tobrīd paralēli savam darbam aizvietoja cita uzņēmuma darbinieku uz dekrēta laiku.

"Tā kā man bija terminēts līgums ar konkrētu beigu datumu, man jau bija paredzēts, ka es palieku bez darba. Teorētiski man jau bija jāsāk meklēt jauns darbs, kas tobrīd nebija iespējams. Un tāpēc, ka, lūk, man bija šāds līgums - man nekas nepienākas," stāsta Ieva, piebilstot, ka viņai nepienākas arī bezdarbnieka pabalsts, jo viņa to jau savā darba karjeras laikā ir paspējusi izmantot, un vēl nebija pagājis pietiekami ilgs laiks darba attiecībās, lai viņa atkal varētu pretendēt uz "bezdarbniekiem".

"Respektīvi, man personīgi šobrīd nav nekādu iespēju no valsts dabūt pabalstus.

Protams, es varu iet un teikt, ka man nav iztikas minimuma un viss pārējais, bet būsim reāli... Man piedāvās darbu veikalā? Un kādā veidā tie man būs lielāki ienākumi un mazāk bīstami apstākļi? Es nezinu," norāda Ieva.

Abas sievietes dalās ar kolēģu stāstiem, ka ļoti daudziem speciālistiem nepiešķir dīkstāves pabalstu, jo viņi nav Veselības Inspekcijas reģistrā. "Respektīvi, ja tev kabinetā nav izlietnes, kas nav lielai daļai meistaru, jo telpas ir tādas, kādas tās ir - ne visur to ir iespējams nodrošināt -, un ja tu vēlies dabūt dīkstāvi, viņi piereģistrējas, pie viņiem var atnākt inspekcija, konstatē to, ka izlietnes nav telpā, pastāv liela iespējamība, ka meistars ne tikai nesaņems dīkstāves pabalstu, bet tas būs jāatmaksā, jo kā? Viņi taču nemaz nedrīkstēja strādāt," atklāta ir Ieva, piebilstot, ka

"protams, tā ir meistaru vaina, ka mēs neievērojam šo noteikumu, bet būsim reāli. Jā, tas nav pareizi, bet tā situācija ir tāda, kāda tā ir".

Patrīcija uzsver šo pašu noteikumu, kas mēdz klibot meistaru vidū, tikai un vienīgu telpu pieejamības dēļ, jo ne visur tas ir iespējams. "Jā, meistariem būtu jāreģistrējas VID un arī Veselības inspekcijā, bet ne visiem tas ir iespējams, un tas nenozīmē, ka meistars mazāk ievēro higiēnu. Manikīra speciālistēm vajag klientus un viņas dara visu iespējamo, lai nodrošinātu sakoptu un tīru vidi, lai meitenes turpinātu atgriezties," pauž sieviete.

Jautātas, kā sievietes jūtas, ka pašlaik viņas skaitās likuma pārkāpējas, jo turpina strādāt, abas ir nomāktas un apgalvo, ka tas ir ļoti skumji.

"Diezgan briesmīgi... Es domāju, ka visiem meistariem šobrīd tā ir," norāda Ieva. "Te ir arī jautājums par elementāru loģiku šajā visā - ja mēs varam nodrošināt normālus apstākļus, normālu distanci, strādājam maskās un cimdos...

Nu kaut kā drusku absurdi un negodīgi, jo ir nozares, kas turpina strādāt, un ir tādas, kas, šķiet, tiek vairāk atbalstītas."

Patrīcija norāda, ka viņa jūtas kā noziedzniece, kaut vai pie viņas "esot drošāk kā jebkurā pārtikas veikalā". "Atklāti sakot, es jūtos vienkārši šausmīgi - man ir jājūtas slikti par to, ka es gribu strādāt. Es apzinos, ka es neapdraudu nevienu no savām klientēm, jo ārpus darba es ievēroju visus valstī noteiktos ierobežojumus. Protams, ka klientes, ļoti iespējams, nedara tāpat, bet vai mēs varam būt droši par jebkuru šajā laikā?" norāda sieviete.

"Paskatīsimies no citas puses uz šo, ja nebūtu klientes, kas grib nākt uz procedūrām, mēs taču arī nestrādātu," norāda Patrīcija.

"Pieprasījums pēc manikīra un pedikīra ir vēl aizvien, protams, mazāks kā bija pirms koronavīrusa, bet ir."

Vaicātas, vai pašām nav bail inficēties ar vīrusu vai tikt nosūdzētām, abas bilst, ka ir jau izslimojušas Covid-19, ko saķērušas privātās sanākšanās ne darbavietās, tāpēc inficēties neesot tik ļoti bail. Lai netiktu nosūdzētas, abas sievietes ļoti vērīgi izvērtē klientus, kurus ņemt vai neņemt. Ieva, piemēram, cenšas rūpīgi izpētīt klienšu sociālos tīklos, ar ko viņas nodarbojas un vai ievēro ierobežojumus, lai samazinātu risku inficēties. 

Vēl viens katalizators strādāšanai ierobežojumu laikā abām speciālistēm ir tāds, ka jāturpina maksāt telpu īre. Ievas ienākumi, lielākoties, aiziet šo izmaksu nosegšanai, jo, ja viņa iepriekš pelnīja no 1500 līdz 2000 eiro mēnesī, tagad ienākumi ir teju līdz 10 reizēm mazāki un viņa apsver domu par sava salona slēgšanu, jo neskaidrība par to, ko nesīs nākotne, ir pārāk liela.

"Šobrīd mēs esam sasnieguši to punktu, kad arī pieprasījums vairāk nav, jo lielākā daļa no klientiem izvēlās neveikt procedūras, jo teju visi taču sēž mājās un daudziem tāpat kā mums vienkārši vairāk nav ienākumu," stāsta Ieva.

"Nu jau visa skaistumkopšanas nozare ir bezizejas priekšā."

Kāpēc daudzi neizvēlas pieteikties valsts atbalstam?

Covid-19 krīzes laikā pieejami vairāki valsts atbalsta veidi, taču bieži vien dzirdams, ka ļaudīm šo atbalstu ir grūti saņemt. Šo problēmu TVNET raidījumā "Komforta zona" apsprieda finanšu ministrs Jānis Reirs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Aleksejenko, Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis un Latvijas Kosmētiķu un Kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.

Reirs norādīja, ka galvenā problēma ir tajā, ka šis atbalsts nesasniedz cilvēkus. Turklāt trīs tūkstoši uzņēmēju, kam pienāktos valsts atbalsts, uz to nemaz neesot pietiekušies. Pēc Reira domām, palīdzība nesasniedz cilvēkus divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, runa ir par uzņēmēju pieredzi Covid-19 pirmā viļņa laikā pagājušajā pavasarī. Tie, kas toreiz saņēma atteikumu, domā, ka atteikums būs arī šoreiz. Otrkārt, aptuveni trešdaļa finanšu ministrijas aptaujāto uzņēmēju pat neinteresējas par atbalsta iespējām, jo plašsaziņas līdzekļos izskan negatīva informācija par valsts atbalstu. 

Reirs apgalvo, ka patiesībā atbalsts tiekot atteikts vien 2-3 % gadījumu. Pārsvarā atsaka uzņēmumiem, kas pēdējā pusgada laikā nav bijuši ekonomiski aktīvi.

Lai arī janvārī situācija ir kļuvusi labāka ar dīsktāves pabalstu izmaksām skaistumkopšanas nozarē strādajošajiem, tomēr nozare vēl aizvien cieš būtiskus zaudējumus, raidījumā "Komforta zona" apstiprināja Renāte Reinsone.

Viņa saka, ka nozarei vairāk ir pieejams sociālais atbalsts, lai kosmetologi, manikīra speciālisti un frizieri varētu izdzīvot paši, nevis viņu bizness. Piemēram, daudzi kosmetologi kā pašnodarbinātie grantam apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai nemaz nekvalificējas.

"Mēs vairāk tomēr esam mazie uzņēmēji: pašnodarbinātie, mikrouzņēmumi. Tā rezultātā mēs tiem grantiem nepakļaujamies," sacīja Reinsone.

Tāpat viņa raidījumā atzīmēja, ka speciālistiem dīkstāves laikā veidojas nodokļu parādi. Tāpēc daudzi uz atbalsta veidiem nemaz nepiesakās. Reinsone uzskata, ka šajā situacijā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būtu jākļūst par mazo uzņēmēju draugu, nevis policistu.

Kad skaistumkopšanas speciālisti varēs strādāt? 

Ekonomikas ministrijai (EM) uzticēts izstrādāt priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos, informēja Valsts kanceleja.

Plānots, ka valdība nākamnedēļ izskatīs priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 pandēmijas apstākļos. Šos ieteikumus sagatavos Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupa un EM.

Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ar rezolūciju uzdeva Veselības ministrijai (VM) sadarbībā ar skaistumkopšanas nozari izstrādāt kritērijus epidemioloģiski drošai darbībai ilgtermiņā.

VM iesniedza informāciju, un, balstoties uz VM redzējumu, priekšlikumus izskatīšanai valdībā gatavos Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupa un EM.

Pagājušajā nedēļā MK apstiprināja jaunu Covid-19 izplatības vadības risku stratēģiju, kas ir strikti balstīta uz epidemioloģisko situāciju un ieviesto piesardzības un drošības pasākuma efektivitātes novērtējumu. Saskaņā ar to, noteikts, ka brīdī, kad 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits būs robežās no 100 līdz 200 uz 100 000 iedzīvotājiem, tiks lemts par pakalpojumu pieejamības paplašināšanu, nodrošinot stingru kontroli un drošības pasākumus. Līdz tam laikam klātienē pieejami tikai pirmās nepieciešamības preču tirdzniecība un pakalpojumi, pakāpeniski ieviešot drošas tirdzniecības modeli, EM noskaidroja portāls "Apollo".

Vienlaikus VM pauž, ka ar esošajiem resursiem nebūs iespējams nodrošināt pietiekami efektīvu sniegto skaistumkopšanas pakalpojumu drošības uzraudzību, tādēļ VM aicina Ekonomikas ministriju (EM) sadarbībā ar skaistumkopšanas nozari un citām iesaistītajām nozarēm izstrādāt papildus mehānismus nozares efektīvai paškontrolei un kontrolei, tai skaitā paredzot nozares pārstāvju un sabiedrības iesaisti.

Tā kā VM piedāvājums paredz aicinājumu EM izstrādāt priekšlikumus nozares uzraudzībai, patlaban vēl nav zināms, kad EM šādus priekšlikumus varētu izstrādāt un kad jautājums par skaistumkopšanas nozares iespējām atsākt darbību varētu nonākt valdības sēdes dienaskārtībā.

Skaistumkopšanas nozarē jāļauj strādāt visiem pēc vienlīdzīgiem noteikumiem, norāda Reinsone

Viņa informēja, ka asociācija nepiekrīt Veselības ministrijas (VM) minētajam, ka skaistumkopšanas nozarē pakalpojumus varētu atsākt sniegt tikai friziera un manikīra pakalpojumu sniedzēji, jo VM ieskatā tie ir higiēnas pakalpojumi.

Asociācijas pārstāve norādīja, ka patlaban Latvijā skaistumkopšanas nozarē ir nodarbināti tādi skaistumkopšanas speciālisti kā manikīra un pedikīra speciālisti, vizāžisti, grimētāji, vizuālā tēla stilisti, SPA speciālisti, kā arī darbojas sertificētas ārstniecības personas kosmētiķi, skaistumkopšanas speciālisti, masieri un podologi.

"Skaistumkopšanā nav iespējams izdalīt prioritāras un mazāk svarīgas manipulācijas. Kurš būs tas, kurš to uzraudzīs un ar kādām metodēm? Ir svarīgi, lai visi var strādāt pēc vienlīdzīgiem noteikumiem, vienlīdzīgiem kritērijiem. Ierobežojumiem ir jābūt loģiskiem un pārdomātiem. Kārtējo reizi dalot un sadrumstalojot pakalpojumu klāstu var panākt sabiedrības pretreakciju - pakalpojumu sniegšanu pagrīdē," atzina Reinsone.

Asociācijas ieskatā, lai skaistumkopšanas nozare varētu atsākt apturēto darbību, ir jānosaka ierobežojumi, kurus ievērojot, jebkurš speciālists varētu atsākt savu darbību. Asociācija uzskata, ka kontroles mehānismam ir jābūt Veselības inspekcijas ārstniecības personu reģistram.

Reinsone atzina, ka asociācija patlaban nav saņēmusi uzaicinājumu piedalīties diskusijās ar Ekonomikas ministriju (EM), kurai uzticēts risināt jautājumu par iespējām skaistumkopšanas nozarei atsākt darbu Covid-19 pandēmijas apstākļos.

"Mēs kā nozares pārstāvji esam darījuši maksimāli visu. Esam sagatavojuši priekšlikumus un ieteikumus drošu pakalpojumu sniegšanai, ko iesniedzām Veselības inspekcijai un VM. Esam argumentējuši VM izstrādātajiem riskiem saistībā ar pakalpojuma sniedzēja izglītību un atbildības līmeni. Netiek ņemta vērā ārstniecības personu profesionālā kvalifikācija un izglītība. Esam sazinājušies ar Latvijas Tiesībsarga biroju. Nepārtraukti pašas sazināmies un meklējam ceļus, lai uzturētu kontaktus ar šim iestādēm, kuras lemj par nozares darba atjaunošanu," klāstīja Reinsone.

Viņa uzsvēra, ka asociācija gaida EM uzaicinājumu piedalīties izstrādāto epidemioloģiski drošas darbības kritēriju apspriešanā, pirms tie tiek iesniegti Ministru kabinetā.