Lai arī Latvijā līdz šim atrasti deviņi Lielbritānijas paveida Covid-19 infekcijas gadījumi, tā izplatība pagaidām nepārsniedz pāris procentus, portālam "Apollo" pastāstīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš.

Lai iegūtu pēc iespējas plašāku pārskatu, laboratorijām ir uzdevums pēc nejaušības principa atlasīt 10% Covid-19 paraugu, tāpat ir īpašie gadījumi, piemēram, kad ir aizdomas, ka persona inficējusies ar lipīgāko koronavīrusa paveidu. No šiem 10% nejauši tiek atlasīts vēl mazāks skaits, kam veic sekvencēšanu, lai noskaidrotu, ar kādiem vīrusa celmiem cilvēki inficējušies.

Līdz šim lielākajā daļā gadījumu, kad konstatēts Lielbritānijas Covid-19 variants, iepriekš bijušas aizdomas, ka inficēšanās notikusi tieši ar to, norādīja Kloviņš.

"Pašreiz izplatība varētu būt 1-2% līmenī," viņš piebilda. "Precīzi ar tik mazu skaitli nevar pateikt, bet daudz viņš nav."

Pašlaik latviešu speciālisti strādā pie tā, lai šie dati būtu pieejami arī starptautiskajās tiešsaistes datubāzēs, kurās viegli izsekot dažādu koronavīrusa celmu izplatībai.

Jau ziņots, ka jaunais Covid-19 variants, kas sākotnēji konstatēts Lielbritānijā, pēc slimības smaguma norises neatšķiras no esošā, bet tā atšķirība ir augstāks lipīgums - līdz pat 70% salīdzinājumā ar līdz šim cirkulējošiem SARS-CoV-2 celmiem.

Kas ir Lielbritānijas Covid-19 paveids?

Pirmo reizi tas tika noteikts septembrī. Novembrī aptuveni ceturtdaļa Covid-19 gadījumu Londonā bija ar jauno variantu. 2020. gada beigās jaunais variants kļuva par dominējošo Lielbritānijā, bet 2021. gada otrajā nedēļā - arī Īrijā.

Jaunais variants strauji izplatījies arī citviet un janvāra beigās bija konstatēts vismaz 60 valstīs. 19. janvārī Izraēlā 30-40% inficēšanās gadījumu bija ar jauno celmu, savukārt 3. februārī Slovākijā - 74%.

Tāpat tas strauji izplatījies Beļģijā, Nīderlandē, Portugālē un citās valstīs. Dānijā 12 nedēļu laikā Lielbritānijas varianta izplatība pieauga no 0,3% līdz 19,9%.

2. februārī britu zinātnieki paziņoja, ka atsevišķos gadījumos jaunajam celmam atrasta vēl viena mutācija, E484K, kas sastopama arī tā sauktajam Dienvidāfrikas koronavīrusa paveidam.

Vai vīrusa mutācijas ir "normālas"?

Jā. Vīruss, kas sākotnēji tika konstatēts Uhaņā, nav tas pats, kas atrodams lielākajā daļā pasaules.

Februārī Eiropā izplatījās D614G mutācija, kas kļuva par pasaulē dominējošo vīrusa veidu.

Cita - A222V - izplatījās Eiropā un bija saistīta ar vasaras atpūtniekiem Spānijā.

2020.-2021. gadu mijā atklāti divi koronavīrusa varianti, kuru mutācijas ir līdzīgas Lielbritānijas paveidam - Dienvidāfrikas un Brazīlijas paveidi.

Vai pret tiem palīdzēs vakcīnas?

Pašlaik nav nekādu pierādījumu, ka šī vakcīna nebūs efektīva pret  jauno vīrusa paveidu, tomēr informācija vēl tiek apkopota un analizēta, skaidrots Veselības ministrijas (VM) mājaslapā.

Tiesa, E484K mutācija varētu ietekmēt vakcīnu efektivitāti, taču pašreiz izstrādātajām vajadzētu pasargāt pret vīrusu, britu eksperti norādīja BBC.

Vīrusi mutējas jeb mēdz mainīties un pielāgoties ārējās vides iedarbībai, proti, mainās to uzbūves ģenētiskais materiāls. Mutēšanās var notikt dažādās vīrusu attīstības pakāpēs, un parasti tā neietekmē vakcīnas iedarbības kvalitāti, skaidrots VM mājaslapā.

Dažas vakcīnas ir efektīvas cīņā ar vīrusu vairāku gadu desmitu garumā pēc to izstrādes un nodrošina ilglaicīgu aizsardzību - piemēram, vakcīnas pret masalām un masaliņām, poliomielītu. Savukārt tādu infekciju kā, piemēram, gripa vīrusa celmi mainās tik bieži un tādā pakāpē, ka ik gadu vakcīna jāpielāgo jaunajiem vīrusa cirkulējošiem celmiem un jāvakcinējas, lai nodrošinātu aizsardzību pret jauno vīrusa celmu un tipu. 

Gan Covid-19 vakcīnu pētnieki, gan atbildīgās reglamentējošas institūcijas arī turpmāk sekos līdzi un vērtēs, vai koronavīruss SARS-CoV-2 mainās laika gaitā un, ja mainās, cik ļoti vakcīnas pasargā cilvēkus no jaunajiem šī vīrusa veidiem.