"Nedod dievs, ka tu nepaspēsi izmēģināt visu..." "VEF Rīga" karsējmeitenes stāsta par sava amata aizkulisēm (2)

Par karsējmeiteņu ikdienu un ceļu līdz iespējai uzstāties spēļu starplaikos stāsta VEF karsēju komandas trenere un dalībniece Kendija Ziemele.

Pastāsti, kāpēc tu izdomāji kļūt par karsējmeiteni?

Par karsējmeiteni es izdomāju kļūt tāpēc, ka pirms tam dejoju sporta dejas. Sanāk, 12 gadus biju sporta dejās un tad aizgāju uz deju studiju "Bump". Tieši tajā gadā [deju studijas "Bump"] trenerei un vadītājai radās iespēja kļūt par VEF karsējmeiteņu treneri, pārņemot VEF karsējmeiteņu komandas vadību savās rokās. Trenere redzēja manī potenciālu, līdz ar ko man radās iespēja pāriet uz VEF karsējmeiteņu komandu, kur piecus gadus biju karsējmeitene un šogad otro gadu – trenere.

No cik gadiem sāki trenēties?

Karsējmeitenēs biju no 2015. gada, sanāk, man bija 15 gadu. Tad es sāku gan trenēties, gan arī uzstāties kā karsējmeitene. Man bija liela deju pieredze, kā jau minēju iepriekš, sporta dejās – Latīņamerikas un standartdejās, biju izcīnījusi vairākus titulus, tostarp biju arī Ziemeļeiropas čempione, tāpēc uzstāties publikas priekšā nebija nekādu problēmu.

Kā notiek VEF karsējkomandas treniņi? Cik bieži tie ir?

Treniņi mums notiek divreiz nedēļā pa trīs stundām, kur pirmā stunda paredzēta VEF karsējmeiteņu juniorēm, nākamā stunda veltīta meitenēm, kuras pretendē uz VEF karsējmeiteņu komandas sastāvu, bet trešajā stundā trenējas meitenes, kuras uzstāsies VEF Rīgas mājas spēlē, kā arī sagatavo zīmējumus uz laukuma un kārtīgi atstrādā deju kustības.

Kas tie par zīmējumiem?

Deju šova izkārtojums uz laukuma, kur katrai meitenei jāstāv, pie kuras līnijas un kādā attālumā citai no citas.

Kas izdomā deju kustības šovam?

Es pati esmu deju horeogrāfe, izdomāju deju pamatu, taču, lai deja būtu interesantāka, mēdzu iesaistīt arī karsējmeiteņu komandas sastāva meitenes.

Kas tev liekas grūtākais treniņos?

Sākumā vislielākās grūtības sagādāja deju horeogrāfija un dejas izkārtojums. Bet, kad sāc kaut ko darīt, tad viss arī aiziet: "O, šitādu kustībiņu varētu ielikt, tādu kustībiņu." Tagad es varētu teikt, ka grūtākais ir dabūt sinhronitāti, lai ir precīzs un vienāds izpildījums, bet pie tā vienkārši ir jāstrādā.

Cik laika vidēji jāvelta vienai dejai, lai iemācītos to nodejot sinhroni?

Ir jārēķinās ar divām nodarbībām. Jaunas dejas apgūšanai vajadzīga apmēram nedēļa, jo mūsu mērķis ir pēc iespējas ātrāk sagatavot jaunus priekšnesumus, lai skatītājiem ir interesanti. Tāpēc mēs mēģinām un cenšamies sagatavoties, cik vien ātri ir iespējams. Sarežģītāka deja aizņem vairāk laika, lai to sagatavotu kvalitatīvi.

Vai par karsējmeiteņu uzstāšanos ir arī atalgojums?

Jā. Ir tā, ka katrai meitenei par spēli tiek maksāts. Protams, tas tikai sastāva meitenēm, kuras mums ir astoņas. Ja sanāk laist uz laukuma, piemēram, 10 meitenes vai 12, tad tā summa tiek attiecīgi sadalīta.

To var uzskatīt par pilna laika darbu vai arī drīzāk papildu piepelnīšanos?

To varētu uzskatīt par papildu ienākumu, bet vairāk, es teiktu, atalgojums ir pateicība par ieguldīto laiku un darbu. Mērķis ir nevis nopelnīt, bet gan darīt to, kas patīk, un atalgojums ir tikai papildu plusiņš par labi padarītu darbiņu.

Kā jums notiek sagatavošanās tieši pirms spēles? Piemēram, sportisti pastaipās, iesilda muskuļus...

Karsējmeitenēm ir jāierodas divas stundas pirms spēles sākuma. Pirmajā stundā tiek izietas deju horeogrāfijas un to izkārtojums uz laukuma, savukārt nākamā stunda tiek veltīta ārējam izskatam – matu sakārtojumam, kosmētikas pielabošanai, laicīgai tērpu sagatavei, un pats galvenais – morāli sagatavoties spēles sākumam.

Tu iepriekš minēji par juniorēm, trīs kārtām. Kas ir juniores, no cik gadu vecuma?

Šo projektu mēs izveidojām šogad. Parasti laukumā uzstājas meitenes no 18 gadiem, bet, tā kā rakstīja arī daudzas jaunākas meitenes, es iedomājos par tādu iespēju kā "VEF juniori" vecumā apmēram no 12 līdz 16 gadiem. Taču pārsvarā jaunākajai meitenei ir 14 gadu.

Viņas arī kaut kur reāli uzstājas?

Pagaidām tādas iespējas vēl nav bijis, jo sākās visa šī [Covid] situācija, bet domāju, ka noteikti laidīsim meitenes uz laukuma tieši VEF junioru prezentēšanai. Kā arī dosim iespēju uzstāties kādā no VEF sadarbības partneru pasākumiem, jo tas ir meiteņu mazais sapnītis.

Vai uzstājaties tikai VEF basketbola komandai, vai arī vēl kaut kur? Varbūt universitātēs?

Es pati mācos Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā par treneri, un pirms diviem gadiem kopā ar vēl vienu meiteni izveidojām "Latvijas sporta pedagoģijas karsējmeitenes". Tad pēc gada man piedāvāja kļūt par VEF karsējmeiteņu treneri, tāpēc apvienojāmies ar LSPA karsējmeitenēm, un tādējādi ir arī sanācis uzstāties kādā no LSPA pasākumiem. Lielākoties uzstājamies BK "VEF Rīga" mājas spēlēs, bet sadarbojamies un uzstājamies arī "Ghetto games" rīkotajos pasākumos, kā arī "Rīgas Dinamo" mājas spēlēs.

Kas ir labākais karsējmeiteņu dzīvē, kas sniedz gandarījumu?

Man liekas, ka gandarījumu sniedz sajūta, kad meiteni, kura atnāk un saka, ka nespēs kļūt par VEF karsējmeiteni, tu spēj iedrošināt un iemācīt par tādu kļūt. Mans mērķis ir parādīt: ja tu patiesi kaut ko vēlies, tad to vari sasniegt, ir tikai jādara. Vienmēr esmu teikusi, ka VEF karsējmeitenes ir kā otrā ģimene, tādēļ man ļoti svarīgi, lai meitenes vēlas nākt, darīt un trenēties un jūtas kā mājās.

Kā arī gandarījums ir spēja parādīt sevi, būt uzmanības centrā, atbalstīt spēlētājus un izjust spēles emocijas.

Savukārt Latvijas Karsēju sporta federācijas (LKSF) pārstāve un arīdzan "VEF Rīga" karsējmeitene Evita Diāna Rosne stāsta par federācijas galvenajiem pienākumiem, traumām karsēju ikdienā, karsēju sporta attīstību un nodarbībām Covid-19 pandēmijas laikā.

Kā tu kļuvi par Latvijas Karsēju sporta federācijas (LKSF) pārstāvi?

Šogad valdes priekšsēdētāja Katrīna Kūma organizēja kopējo sapulci, lai atjaunotu valdes sastāvu. Sapulce, kurā bija iespēja pieteikties šim amatam, pamatojot, kāpēc es vēlētos to darīt, norisinājās "Zoom", piedaloties visām LKSF biedru trenerēm. Pēc balsošanas nolēma, ka es būšu labs palīgs Katrīnai dažādos pienākumos.

Kādi ir tavi galvenie pienākumi?

Pagaidām, kamēr tas vēl ir jauns amats, es palīdzu, esmu Katrīnas vietniece, jo šobrīd mums ir dažādi projekti un domājam par to, kā attīstīt karsēju sportu. Es sazinos ar komandām, veicu dažādus iekšējos darbus, piemēram, atjaunoju biedru sarakstus, tā ir tāda iekšējā komunikācija vairāk starp priekšsēdētāju un kluba biedriem. Pagaidām Covid laikā ir tikai tādi ar dokumentiem saistīti darbi. Pēc tam jau būs dažādu sacensību organizēšana un sadarbību piesaiste.

Bet vai ir bijušas jau kaut kādas sacensības, vai tikai notiek projektu līmenī?

Pirms tam ir notikušas sacensības, bet šobrīd nākamās sacensības plānojam, kad beigsies ārkārtas situācija. Agrāk bija Zvaigžņu spēle, kur karsēji varēja parādīt savus spēkus, taču šobrīd, kad Zvaigžņu spēles Latvijā nenotiek, mēs cenšamies organizēt sacensības, lai noteiktu Latvijas labākos karsējus.

Kā meitenes var sevi pierādīt un vērtēt, kuras ir tās labākās?

Ir izveidoti kritēriji, attiecīgi ir dažādi šova elementi, ir karsējsporta elementi un attiecīgi ir arī vērtēšanas tabula, pēc kuras tiek saskaitīti punkti, cik elementu iekļauj dejā, kādus trikus iekļauj dejā, kāda ir kvalitāte, kāds ir šovs, un, visu kopā savelkot, tad attiecīgi nolemj, kuras ir labākās. Tiek piesaistīta arī žūrija, kura vērtē pašu priekšnesumu.

No cik gadiem būtu ieteicams sākt nodarboties, ja nav pieredzes ne dejās, ne mākslas vingrošanā? Cik reāli tad ir iemācīties tos akrobātikas trikus?

Lai apgūtu akrobātikas trikus, protams, nepieciešams laiks, bet tos var iemācīties dažādos vecumos. Jo agrāk sāks nodarboties, jo būs vieglāk. Bet akrobātika, protams, nav svarīgākais dejošanā. Karsēju sportā ir dažādi elementi, kuros nepieciešams spēks, lai paceltu otru, tur palīgā nāk nedaudz vecākas meitenes.

Tās, kurām bijusi iepriekšēja pieredze sportā, vai ne?

Kaut kāda iepriekšējā pieredze, protams, ir viņām - vai nu dejošanā, vai tieši akrobātikā.

Bet es dzirdēju, ka ir treniņi junioriem, tad otrā kārta, un tad trešā ir tās, kuras uzstājas. Kur tiek tad šīs meitenes, kuras jau nāk ar tādu vecumu?

Viņas trenējas, visas vienādi var tikt izlasē. Tas ir atkarīgs no tā, cik esi nācis uz treniņiem un pilnveidojis sevi. Ir ļoti liela pieredze, kad nāk tādas meitenes, kas iepriekš neko nav darījušas. Tieši šobrīd ir viens piemērs – četrpadsmitgadīga meitene nav dejojusi, viņa ir nodarbojusies pirms tam ar karatē.

Šobrīd viņa cītīgi nāk jau gadu. Viņai jau parādās kustību plastika un viss pārējais, un domāju, ka pēc apmēram diviem gadiem viņa noteikti varētu būt arī izlases sastāvā. Galvenais ir atdeve treniņos un vēlme, jo ir ļoti daudz meiteņu, kas mājās, it īpaši šajā brīdī, trenējas, patstāvīgi atkārto, muskuļu atmiņā ietrenē dejas un kustības, cenšas, un tiešām viņām arī sanāk.

Vai karsēji Latvijā pieskaitāmi pie sporta vai šova nozares?

Karsējus Latvijā var iedalīt divās daļās, jo karsējiem ir gan sports, gan šovi pasākumos. LKSF mērķis ir tomēr pozicionēt mūs kā sportistus, kur ir sacensības ar noteikumiem, reglamentu un segumu tiesnesim. Tāpat cenšamies sadarboties ar citu valstu treneriem, lai attīstītu trenerus karsēju sporta izglītībā.

Kā notiek treniņi – cik bieži un ko tajos māca?

Ir tā, ka pārsvarā ir 2 līdz 3 treniņi nedēļā. Protams, tā ir horeogrāfija, tā ir deja. Otrs būs akrobātika, kā arī lokanība jeb tā saucamais strečings. Un katrreiz tas ir atkarīgs no trenera individuāli, piemēram, vienreiz nedēļā ir fiziskie treniņi, divas reizes ir horeogrāfija, tad pārmaiņas pēc akrobātiku piesaista. Piemēram, VEF karsējmeitenēm mēs aicinām tieši Katrīnu no RTU, lai viņa mums iemāca trikus, jo mums tādu zināšanu kā trenerēm nav. Un tad arī vienreiz mēnesī mēs saucam citus trenerus, lai viņi palīdz mums attīstīties šajā jomā.

Tas notiek tādu kā kursu veidā?

Nu, drīzāk kā meistarklases, kur nāk treneris. Tāpat citreiz pieaicinām trenerus no citiem deju veidiem, lai meitenēm kustības attīstās dažādākas. Piemēram, vienu brīdi bija Latīņamerikas deju skolotāja. Tad bija arī mūsdienu dejas, tā lai kustības ir ne tikai kā karsējmeitenēm, bet arī vispārīgi kā dejotājām, lai attīstās deja kopumā.

Karsēju dejas ir nedaudz citādas – tur kustības ir noteiktākas un konkrētākas, bet, lai attīstītos kustību plastika, nepieciešami dažādu veidu treniņi.

Kādas ir biežākās traumas?

Tad, kad veic trikus, reizēm sanāk kaut kāda kļūme, un ir, piemēram, asteskaula trauma bijusi. Citreiz, kad neiesildies pirms spēles, var būt dažādi sastiepumi, sasitumi. Reiz, kad [dalībniece] lēca špagatā neiesildījusies, sastiepa saites. Reiz [dalībniece] taisīja kūleni un sastiepa kaklu, un vajadzēja staigāt ar šinu. Dejošana uz kādu brīdi tika, protams, pārtraukta, kamēr veselība atgriezās. Ja tādā brīdī ir aizstājēja, ko traumētās vietā ielikt, tad liek, bet, ja nav, tad diemžēl neliek.

Iepriekš tika stāstīts par zīmējumu, kā tad šajā gadījumā ar zīmējumu?

Mainām zīmējumus, ja ir laiks, vai triku izņem ārā, vai arī dejo bez tā cilvēka tajā vietā. Tas ir ļoti atkarīgs no situācijas. Ir bijis tā, ka pirms spēles meitenes, kā jau minēju, izmēģina un iesildīšanās laikā iegūst traumu. Meitene pasaka, ka viņa vairs nevar dejot, un tad atkal steigā visi zīmējumi jāpārliek, viss jāpārmaina, lai tikai būtu un izskatītos kā šovs.

Noprotu, ka ir diezgan stresiņš arī šajos šovos.

Protams, protams! Ir ļoti bieži tā, ka, piemēram, mainās meiteņu komandas sastāvs, kā jau teicām, mēs gribam pēc iespējas vairāk dot meitenēm iespēju dejot. Mainām meitenes, mainām zīmējumus, mēģinām, un paralēli vēl malā basketbolisti tikmēr arī iesildās.

Sanāk, laukumā ir viena komanda, otra komanda un vēl karsējmeitenes pa vidu. Un tas stress, nedod dievs, ka tu nepaspēsi izmēģināt visu, jau nāk skatītāji, bet tu vēl neesi izgājis visām dejām cauri. Un tad tu stāvi laukuma malā un domā tikai par pareizām kustībām, vai tu pareizi aiziesi un nostāsies, lai izveidotu zīmējumu. Ja kāda nav savā vietā, viņa izjauc visu kopskatu.

Vai ir bijis kāds gadījums, kad kāds kaut ko sajauc tieši uzstāšanās laikā?

Protams! Nezinātājs laikam jau to nevarēs pamanīt, bet mēs kā treneres, protams, redzam katru kustību, ko viņas neizdara pareizi. Cenšamies to labot, lai nākamajā reizē tās kļūdas nebūtu.

Parasti tā notiek tikai sezonas sākumā, īpaši, kad jaunās meitenes pirmo reizi uzstājas, jo sezonas beigās priekšnesumi kļūst labāki - meitenes jau pieradušas pie skatītājiem un pie tā, ka var būt tikai minūtes pārtraukumi, it īpaši uz spēles beigām; ļoti ātri ir jāatjaunojas un jau jāskrien uz nākamo priekšnesumu.

Saki, kā ir ar puišiem karsēju komandā? Ir redzēts ārzemēs, bet kāda ir puišu iesaiste Latvijā?

Puiši ir Latvijas izlases profesionālā karsējsporta sastāvā. Šīs komandas galvenais mērķis ir gatavoties un piedalīties vasaras Eiropas čempionātā. 2019. gadā Latvijas izlase RTU karsējsporta komanda ieguva godalgoto otro vietu. Šis sports no karsējmeiteņu dejām atšķiras ar to, ka tajā nenotiek dejas, bet tiek veikti dažādi sarežģīti cēlieni, metieni un spēcīga akrobātika.

Tāpēc komandā labprāt tiek uzņemti puiši, lai varētu veikt pēc iespējas sarežģītākus elementus un cēlienus, jo mūsu puišos ir liels spēks. Protams, ne tikai spēks ir noteicošais, bet arī cēlienu tehniskās prasmes, kuras var apgūt pie "RTU Cheer".

Karsēju sportā, bet vai puiši uzstājas arī šovos?

Nu, jā, ir, protams. Tas tiek veidots kā šovs. Piemēram, RTU apvienojas ar "Royal Dance" un izveido kopā šovu izlases spēlē. Šovu izveido tā, ka meitenes dejo, bet paralēli otra komanda veic akrobātiskos trikus.

Vai VEF ir apvienojies ar kādu puišu komandu?

Pagaidām nav, bet, kad vēl bijām Latvijas Sporta akadēmijā, mums bija pasniedzējs, kurš ļoti gribēja, lai izmantojam puišus savā šovā. Mums bija ļoti daudz darba, tā ka pagaidām tas nav saplānots, tomēr nākotnē ļoti iespējams. Mums ir daudz ideju, taču atliek gaidīt, kad beigsies visa šī [Covid] situācija, lai var tās realizēt.

Kā trenējaties Covid-19 ierobežojumu laikā?

Tas ir sāpīgākais jautājums. Decembrī taisījām tiešsaistes treniņus un arī iekšējās sacensības, kur meitenes krāja punktus motivācijai, jo tiešsaistes treniņi ir ļoti grūti, it īpaši kustību horeogrāfijā. Mēs, piemēram, rādām ar labo kāju, bet spoguļattēlā redzams – ar kreiso kāju, un iemācās uz otru pusi. Tāpēc mēs norunājām, ka pagaidām šajos  treniņos ieturēsim pauzi.

Nobeigumā, kādi ir gaidāmie notikumi karsēju sportā Latvijā?

Mēs plānojam gatavoties karsēju čempionātam. Tas jau bija ieplānots, bet taisīsim, tiklīdz būs iespēja. Savējo karsēju čempionātu.

Starp Latvijas komandām?

Starp Latvijas komandām, jā. Vēl, protams, dažādas meistarklases, dienas nometnes, kur komandas varēs pieteikties un mācīties cita no citas. Pagaidām vēl neko nevaru komentēt, jo jāgaida, kamēr [Covid] situācija beigsies.

Vai šajās nometnēs piedalās karsēji, kas ir jau komandās?

Pagaidām tādas nometnes vēl nav notikušas, bet mēs plānojam taisīt līdzīgi kā meistarklases. Komandu locekļi var nākt un mācīties viens no otra, var iegūt kaut ko jaunu. Taču tas vēl ir idejas posmā. Kad būs šāda iespēja, tad jau arī domāsim vairāk.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!