"Kā bija pirms pandēmijas, visticamāk, nebūs vairs nekad." Gads ar Covid-19 mūsu vidū (11)

Ja 2020. gada pavasarī Latvija ārvalstu medijos izskanēja kā "Covid-19 veiksmes stāsts", tad pašlaik mums ir viena no vissliktākajām epidemioloģiskajām situācijām Eiropā. Profesors Briģis norāda, ka šis ir sarežģīts jautājums un viennozīmīgi nevar norādīt, kas tieši vainojams pie situācijas pasliktināšanās.

"Skaidrs, ka sākumā uzmanība vai pat reakcija uz šo slimību bija pat ļoti pārspīlēta, un tas deva pozitīvu efektu," norāda Briģis.

"Ejot laikam, cilvēki aprada ar šo situāciju, pielāgojās un vairs tik nopietni to neuztvēra,"

pauž profesors, piebilstot, ka vīrusa otrā viļņa uzliesmojumam "klāt nāca arī rudens faktors". "Rudenī cilvēki vairāk uzturējās telpās, koronavīruss sāka izplatīties, un vienā mirklī arī veselības dienesti zaudēja kontroli," norāda Briģis.

Vaicāts, ko varēja darīt citādāk, piemēram, vasarā, kad saslimstība bija kontrolējama, profesors analīzē, ka "rudenī, iespējams, varēja krietni ātrāk izsludināt ierobežojumus". "Taču mums ir jāsaprot arī tā brīža situācija, ka pie attiecīgās saslimstības cilvēki nemaz tik viennozīmīgi neuztvertu kādus ļoti lielus ierobežojumus un tie netiktu saprasti," norāda eksperts.

"Varbūt attiecībā uz slimnīcām varēja gatavoties vairāk, bet, ja mēs, piemēram, rudenī slēgtu visus citus slimnīcas pakalpojumus un turētu tukšas slimnīcas tikai Covid-19 pacientiem, to arī neviens nesaprastu, un tas diezin vai būtu bijis pamatoti," pauž Briģis, piebilstot, ka

"Latvijas valdības rīcība ir bijusi adaptīva atbilstoši situācijai un retrospektīvi analizēt, ka kaut kas bijis ļoti, ļoti nepareizi, šaubos, ka var".

Atbildot uz jautājumu, kādus mehānismus valdībai un medijiem, iespējams, vajadzētu izveikt, lai audzētu katra indivīda atbildību pret ierobežojumiem, profesors norāda, ka "masu mediju kopējā retorika jau tiek virzīta šajā virzienā un mēģina skaidrot līdzcilvēkiem, ka ne likums, ne ierobežojumi, bet katra cilvēka individuālā attieksme ir svarīga".

"Acīmredzot, ir cilvēki, kuriem nekādā ziņā nevar pārmest sliktu attieksmi [pret ierobežojumiem], bet

daļa sabiedrības nereaģē uz nekādiem aicinājumiem. Vai to var nosaukt par egoismu vai kādā citā vārdā? To ir grūti pateikt. Bet - kaut vai tā ir neliela sabiedrības daļa, tā ļoti slikti iespaido kopējo ainu,"

norāda Briģis un papildina, ka "ķēde ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms". "Ķēde var būt ļoti stipra un kārtīga, bet ķēde satrūks, ja būs šie atsevišķie vājie ķēdes posmi," tiešs ir profesors.

Video: Kas sabiedrībai sakāms par šo gadu?

Situācijas stabilizēšana

"Sabiedrībā atbalsojas centieni mazināt jebkāda veida ierobežojumus, ko, protams, var saprast. Mērķis ir atdzīvināt ekonomiku un uzlabot privāto situāciju, bet

jāsaprot, ka no epidemioloģiskās analīzes viedokļa šie centieni [mīkstināt ierobežojumus] neko optimistisku mums nevarētu sniegt," atzīmē Ģirts Briģis.

"Viens no galvenajiem punktiem, par ko Eiropai un, iespējams, visai pasaulei ir vislielākās bažas, ir par vīrusa jaunajām mutācijām, kas ir lipīgākas un varētu būt arī bīstamākas," norāda profesors, atsaucoties uz jaunāko Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ziņojumu.

"Tāpat tiek modelētas situācijas, kas Eiropu varētu piemeklēt tad, ja netiek mazināti nekādi ierobežojumi, un pat tādā gadījumā šo mutāciju dēļ šī prognoze nav ļoti laba un cerīga.

Šī modelēšana arī parāda - jo ātrāk tiek mazināti ierobežojumi, jo ātrāk situācija var pasliktināties," izceļ Briģis.

"Jāpiemin, ka šo slimību raksturo dinamika, jo vīrusa izmaiņu ātrums ir ļoti, ļoti liels. Ja mēs pieņemam, ka viens cilvēks aplipina divus cilvēkus, tad pavisam elementāri mēs varam izrēķināt, ka

25 dienās, ja nebūtu nekādu ierobežojumu vai piesargāšanās, visi Latvijas iedzīvotāji būtu saslimuši. Diezin vai mēs to gribam, tāpēc visi centieni ir to nepieļaut."

Atslēga uz "normālu dzīvi" un Covid-19 sezonalitāte

Pirmā uzliesmojuma viļņa beigās un otrā sākumā vakcīnas pret Covid-19 pasaulei tika pasniegtas kā izeja no pandēmijas. Vakcīnas ir, bet līdz ar tām ir radušies arī jauni izaicinājumi - vakcinēšanas apjomi un ātrums.

Vaicāts, vai vakcīna tiešām ir problēmas risinājums, Briģis norāda, ka "vakcīnas radīšana un tas, ka ir jau sākta tās izmantošana, ir būtisks pagrieziena punkts".

"Bet te ir jautājums par to - cik ātri visa populācija var tikt vakcinēta? Te nav jābūt lielam matemātiķim, lai saprastu, ka tas tomēr prasa laiku, un tas nav vienas dienas jautājums," uzsver profesors. "Pieaugot vakcinēto cilvēku skaitam, sekas, ko rada šī slimība, varētu mazināties."

Par to, vai vakcinācija būtu tas trūkstošais elements, kas nodrošinātu "normālu dzīvi", kāda bija pirms pandēmijas, Briģis uzsver, ka

"visa pasaule to jau ir sapratusi, ka tā, kā bija pirms šīs pandēmijas, tā, visticamāk, nebūs vairs nekad".

"Mēs turpināsim sadzīvot ar šo slimību, tikai mums ir jāpadara šī situācija tāda, lai Covid-19 nerada būtiskus draudus cilvēka veselībai un dzīvībai. Pirmais un galvenais uzdevums vakcīnai ir nosargāt dzīvības, un, protams, novērst invaliditāti, ko šī slimība rada," norāda eksperts.

Atsaucoties uz Eiropai modelētajām epidemioloģiskajām situācijām, profesors vēlas izcelt, ka, "ņemot vērā jaunās mutācijas un to, ka populācija nav pietiekamā apmērā vakcinēta, diemžēl saslimstības pieaugums tāpat ir sagaidāms".

Jautāts, vai Covid-19 uzliesmojumi varētu būt sezonāli, līdzīgi kā gripas epidēmijas, profesors norāda: "Šobrīd pārliecinošu datu par to nav, klīnicisti norāda, ka viņiem liekas, ka varētu būt sezonāls raksturs, bet visdrīzāk šī sezonalitāte varētu būt saistāma nevis ar vīrusa īpašībām, bet ar cilvēku uzvedību dažādos gadalaikos."

"Modelēšanā un prognozēšanā sezonalitāte pagaidām netiek ņemta vērā jeb tiek uzskatīta par nebūtisku," uzsver Briģis.

Kā viss sākās?

Neskatoties uz to, ka sarkanie karogi par pandēmijas tuvošanos ārvalstu medijos izskanēja jau kopš 2019. gada decembra, Latvijas iedzīvotāji jutās drošībā un pašā sākumā pat neuztraucās, ka Ķīnā radies vīruss reiz sasniegs arī mūsu platuma grādus.

Portāla "Apollo.lv" arhīvā lasāms, ka 2020. gada 2. februārī ar Francijas lidmašīnu no Uhaņas evakuēja arī vienu Latvijas pilsoni, kas iespējamās SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas inkubācijas periodu pavadīja ārpus Latvijas.

3. februārī Veselības ministrija (VM) oficiāli skaidroja, ka SPKC turpina sekot epidemioloģiskās situācijas attīstībai un veiktajiem pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa (2019-nCoV) izraisīto uzliesmojumu.

24. februārī Valsts operatīvā medicīniskā komisija nolēma paplašināt Covid-19 epidēmijas prevencijas pasākumus, nosakot teritorijas, no kurām atgriežoties, ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi. Par koronavīrusa skartajām valstīm vai teritorijām, uz kurām attiecināti īpaši pasākumi, noteica Ķīnu, Dienvidkoreju, Irānu, kā arī Itālijas Lombardijas un Veneto apgabalus. Ceļotājiem, kuri atgriezās no šīm valstīm, bija jānovēro sava veselība turpmākās 14 dienas.

Pēc pirmā pozitīvā gadījuma atklāšanas Igaunijā 28. februārī SPKC ziņoja, ka diennakts laikā veikti 23 laboratoriskie izmeklējumi ar aizdomām uz Covid-19 infekciju, no kuriem 22 bija negatīvi, bet viens vēl gaidīja gala apstiprinājumu. 29. februārī SPKC ziņoja, ka kopējais Covid-19 laboratorisko izmeklējumu skaits sasniedza 87, visi izmeklējumi bija negatīvi.

Taču 2020. gada 2. martā pirmā inficēšanās ar Covid-19 tika atklāta arī pie mums. Kopš 8. marta inficēto skaits sāka strauji pieaugt, visi inficētie 7. martā bija atlidojuši no pandēmijas skartās Milānas lidostas kopā ar 39 pasažieriem, tostarp 25 no Latvijas.

14. martā SPKC sāka publicēt statistikas datu atspoguļojumu par Covid-19 saslimšanas gadījumu izplatību Latvijas reģionos, bet no 20. marta arī Latvijas novados. 3. aprīlī RAKUS Latvijas Infektoloģijas centrā nomira pirmā ar SARS-CoV-2 inficētā paciente - 99 gadus veca sieviete.

Situācija vasaras mēnešos bija stabila, bet septembra beigās sākās infekcijas otrais vilnis. Ja 2. oktobrī 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju bija 19,5, tad 7. oktobrī šis rādītājs pārsniedza 25 gadījumus, bet 18. oktobrī 71,5 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.

2021. gada 12. janvārī kopējais reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā pārsniedza 50 000, 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits maksimumu sasniedza 15. janvārī (689,5 uz 100 000 iedzīvotāju) bet 19. janvārī kopējais ar Covid-19 mirušo skaits pārsniedza 1000.

Pēc tam saslimstība lēnām mazinājās, bet saglabājās augsta mirstība. 2021. gada februāra nogalē amatpersonas un eksperti brīdina, ka straujiem soļiem tuvojas trešais uzliesmojuma vilnis, kas skaidrojams ar vīrusa mutēšanos un Lielbritānijā atklātā jaunā paveida izplatīšanos arī Latvijā.