"Par laimi, vakcinācijas portfeļa izvēle nav politisks lēmums, un ceru, ka Latvijas Republikā tas arī nekad nemainīsies. Šo novērtējumu var veikt augsti profesionāli speciālisti (..) Tieši šādi cilvēki, kas ir pārstāvēti Imunizācijas valsts padomē, novembra sākumā, vērtējot iespējamo iepirkuma komplektāciju (..), lēma likt lielāku uzsvaru uz AstraZeneca," atvadu preses konferencē pēc demisijas pieprasījuma 5. janvārī teica toreizējā veselības ministre Ilze Viņķele.

Šajā paziņojumā divas daļas ir nepatiesas. Pirmā – tāds Imunizācijas valsts padomes (IVP), kas ir zinātnieku un ierēdņu vienība konsultēšanai par dažādiem vakcīnu jautājumiem, lēmums vienkārši nav atrodams, secināja Re:Baltica, izpētot pieejamos padomes sēžu protokolus.

FOTO: Dace Zavadska, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja

"Muļķības. Pilnīgas muļķības. Mēs vispār nemaz to nevarējām ietekmēt," Re:Baltica Viņķeles teikto komentēja IVP vadītāja Dace Zavadska (Viņķele atteicās komentēt, par kādu sanāksmi viņa runā). 

Taču pat Zavadska, kas šobrīd ir Latvijas galvenā autoritāte vakcīnu jautājumos, sakās nezinām, kas pieņēma lēmumu par AstraZeneca kā Latvijas galveno ieroci cīņai pret Covid-19. 

Re:Baltica apkopotā informācija gan no Eiropas Komisijas (EK), gan Lietuvas un Igaunijas veselības resoriem rāda, ka sākotnēji lielā izvēle par labu AstraZeneca ir drīzāk apstākļu sakritība. Tā pirmā pabeidza sarunas ar EK, un vakcīnas solīja gan lētas (1,78 eiro iepretim BioNTech/Pfizer 12 eiro), gan vieglas lietošanā, gan piegādes jau decembrī. Tas vēlāk nenotika, bet līguma noslēgšanas laikā augustā to nevarēja zināt. 

Vakcīnu iepirkuma process notiek šādi. Pirmajā solī augustā Eiropas Komisija dod ES valstīm piecas dienas pievienoties līgumam ar AstraZeneca. Visas piekrita. Garantētais devu skaits tiek rēķināts iepretim iedzīvotāju skaitam (tā saucamais pro rata), bet valstīm vienmēr ir iespēja pieteikties arī uz vairāk vai mazāk. Rezultātā izveidojas tā saucamā tirgus tabula (bazaar table), par kuras lielumiem visi vienojas. Tad katrs nosūta savu precīzo pasūtījumu. Tāds pats process ir arī visu citu vakcīnu iepirkumam.

Latvija un Lietuva augustā paņēma visas sev piedāvātās pro rata devas (Latvija 1,27 miljonus, Lietuva 1,86 miljonus), bet Igaunija paprasīja vairāk un parakstījās uz 1,33 miljoniem. "No tā brīža mēs neko savā pasūtījumā neesam mainījuši," Re:Baltica paskaidroja Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pārstāve Eva Lehta.

Kur radās minējumi par lobismu?

Minējumus par lobismu radīja fakts, ka no visiem ražotājiem tikai šī kompānija bija uzaicināta uz IVP stāstīt par savu vakcīnu jau 14. septembrī. Zavadska to skaidro ar padomes vēlmi saprast, kāpēc tobrīd apturēts AstraZeneca klīniskais pētījums. Zāļu valsts aģentūra (ZVA) nav varējusi atbildēt un tās direktora vietnieks Jānis Zvejnieks ierosinājis uzaicināt pašus ražotājus, lai pastāsta. Zavadskai pat neesot firmas kontaktu. Citi nav aicināti, jo Moderna tobrīd Latvijā nav pārstāvēta, bet Pfizer ar saviem datiem sēžot "ierakumos kā partizāni".

FOTO: Jānis Zvejnieks, Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks

"Absolūti slima kaķīša murgi," uz jautājumu par iespējamo lobismu atbild Zavadska. "Jebkurā valstī, kur IVP darbojas pēc Pasaules veselības organizācijas kritērijiem, mums ir tiesības un pienākums pieaicināt jebkuru, kurš var atbildēt uz mums interesējošiem jautājumiem – valsts institūcijas vai kompānijas, vai pētnieku grupas, asociācijas. Mēs esam neatkarīgi eksperti, mūsu lēmumi ir rekomendējoši. Neviens no mums nav amatpersona, kāds lobisms?"

Otrs iemesls minējumiem par lobismu ir veselības resora vadības ļoti spēcīgā pretošanās BioNTech/Pfizer iegādei – pat līdz nepatiesas un maldinošas informācijas sniegšanai valdībai.

Loģisks ir vairāku Re:Baltica avotu izteiktais minējums, ka ierēdniecībai vienkārši negribējās krāmēties ar sarežģītāku loģistiku, vakcīna bija pietiekami dārga, pie apvāršņa spīdēja lētā un vienkāršā AstraZeneca, par kuras nākotnes problēmām neviens nenojauta – kāpēc pirkt dārgāk un saņemt žurnālistu pārmetumus? Vienkārši slikta risku vadība.

Taču ir vairākas dīvainas sakritības. Pirmkārt, kad VM septembrī valdībai ziņo par ārkārtas iemaksām ES fondā vakcīnu pirkšanai, ziņojumā tiek noklusēts, ka pabeigtas sarunas arī ar BioNTech/Pfizer – un tātad arī šīs vakcīnas drīz tiks piedāvātas. Re:Baltica pagaidām nav izdevies noskaidrot, kurš un kāpēc to noklusēja.

Otrkārt, valdībai šīs vakcīnas sarežģītība tiek pārspīlēta.

Treškārt, AstraZeneca tika iztēlota kā vistuvāk finiša līnijai esošā jau tad, kad tam vairs īsti nav pamata un citi min uz pēdām. "AstraZeneca šobrīd ir vistuvāk, arī cena ir vislabākā," valdībai septembrī ziņo Viņķele. AstraZeneca tiešām pirmā 1.oktobrī iesniedza izpētes rezultātus Eiropas Medicīnas aģentūrā. BioNTech/Pfizer atpalika tikai par piecām dienām. Beigās decembrī BioNTech/Pfizer reģistrēja pirmo — vairāk nekā mēnesi pirms AstraZeneca, ko reģistrēja janvāra beigās.

Ceturtkārt (un tas ir otrais nepatiesais fakts Viņķeles atvadu runā) – BioNTech/Pfizer nebija tikai bagātāko valstu prioritāte. Kamēr Latvija pirmajā piegājienā novembrī pieteicās tikai uz 97 500 no sev pieejamajām 841 tūkstoša šīs vakcīnas devām (un vēlāk, saskaņā ar Veselības ministrijas februāra beigās sniegto informāciju uz 100 000 tūkstošiem no pieejamiem 420 tūkstošiem), Igaunija un Lietuva tobrīd ņēma daudz vairāk – uzreiz 703 tūkstošus un 1,24 miljonus devu jau pirmajā piegājienā. Tikmēr Latvijā neprotokolētās ierēdņu sanāksmēs vienojās, ka sākumā pirks šo vakcīnu tikai mediķiem, un papildu devas – turklāt ne visas – decembrī nopirka tikai laimīgas sagadīšanās dēļ.

Šie lēmumi, kā arī AstraZeneca novēlotā reģistrācija un nespēja saražot solīto, ir iemesls, kāpēc šobrīd Latvija atpaliek no Igaunijas un Lietuvas vakcinēšanas tempiem. Latvija janvārī piepirka būtiskus BioNTech/Pfizer apjomus, bet to lielās piegādes būs tikai no aprīļa, liecina VM grafiks.

"Mans izskaidrojums ir, ka formulējums "aizgāja šķērsām" ir šīs dienas formulējums. Ja AstraZeneca būtu izšāvusi pirmā, nekas no šī nebūtu (..) Es ar tādu paššaustīšanos šādā kontekstā nenodarbošos – es atzīstu, ka šī ir bijusi neveiksme, kļūda, vairāku apstākļu sakritība,” Re:Baltica teica Viņķele. Viņa piebilst, ka Veselības ministrija pēdējos piecos gados pirms viņas stāšanās amatā bijusi novājināta – nomainījušies trīs valsts sekretāri, ierēdņi iebiedēti un cietuši no mobinga, par ko liecina sūdzību skaits tiesībsargam – tāpēc "spēja uzņemties risku ir, iespējams, zemāka nekā citās ministrijās."

Tikmēr AstraZeneca atzinusi, ka pirmajā ceturksnī piegādās mazāk kā pusi no ES valstīm solītā. Starptautiskie mediji vēsta, ka arī otrajā ceturksnī tā varētu piegādāt tikai pusi no solītajām vakcīnām.

Pētījuma kopsavilkums:

  1. Latvijas atpalicību iepretim pārējām Baltijas valstīm vakcinēšanā pret Covid-19 nosaka divas dārgas kļūdas. Pirmā – Krišjāņa Kariņa (JV) valdība, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, neprasīja apstiprināt katras vakcīnas iepirkuma apjomus. Līdz ar to nekontrolēja riskus, kas beigās noveda pie vakcīnu bada. Otrā – veselības resorā valdīja neizskaidrojama pretestība salīdzinoši dārgākās un sarežģītākās BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādei, ko kaimiņi pirka lielos apjomos un tāpēc tagad spēj potēt vairāk nekā mēs.
  2. Veselības ministrei Ilzei Viņķelei (A/Par!) un nozares vadībai bija visa vasara, lai izveidotu caurskatāmu sistēmu. Tā vietā Viņķele lēmumus par sabiedrības vienīgo cerību uz pandēmijas pārvarēšanu atstāja vidējā līmeņa ierēdniecībai, kas uztvēra to kā parastu gripas poti. Lēma neformālās un neprotokolētās sanāksmēs, tāpēc atrast atbildīgo nav iespējams. 
  3. Līdz pat decembra beigām valdībai nebija skaidrs, ka valsts nepiesakās uz visām pieejamajām vakcīnām. Lai gan par vakcīnu portfeli valdība parunā reizi mēnesī, detalizētu infomāciju par to neprasa un mehāniski dod naudu jau noslēgtiem līgumiem. 
  4. Par galveno atbildīgo vakcinācijas procesa organizēšanai VM vadība bija valdībai nosaukusi Zāļu valsts aģentūras vadītāju Svenu Henkuzenu, kurš tai sniedza maldinošu informāciju par BioNTech/Pfizer vakcīnas sarežģītību. Atteikšanās no vairāk nekā miljona šīs vakcīnas devām devām un AstraZeneca piegāžu kavēšanās ir galvenais iemesls, kāpēc šobrīd Latvija sapotēto skaita ziņā ir ES lejasgalā kopā ar Bulgāriju. Dienesta izmeklēšanā Henkuzena loma nav vērtēta – disciplinārlietas ierosinātas tikai pret VM valsts sekretāri un par iepirkumiem atbildīgo NVD ierēdni.
  5. Aizdomām, ka AstraZeneca lielo iepirkumu noteica lobijs, šobrīd nav redzama pamata. Ne tikai Latvija, bet arī Lietuva un Igaunija nopirka visu kompānijas piedāvāto, jo tā pirmā pabeidza sarunas ar ES, izskatījās cerīgi un vakcīna bija lēta. Nopirktos apjomus vēlāk nemainīja. Taču, izpētot lēmumu pieņemšanu, līdz galam neatbildēts paliek cits jautājums: kāpēc ierēdņi tik ļoti pretojās BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādei? Vai vakcīnas salīdzinoši sarežģītā loģistika ir vienīgais iemesls?