Trīsarpus gadi "Skopinas maniaka" šausmu pagrabā. Jeļenas un Jekaterinas stāsts (2)

Ieslodzījuma vietā Mohovs raksturots negatīvi – pret darbu attiecies apmierinoši, bet vainu noziegumos atzinis daļēji, "uz labošanās ceļa nav nonācis", vēsta Krievijas mediji.

Turpmākos sešus gadus Mohovam aizliegts apmeklēt masu pasākumus, bez atļaujas pamest Skopinas rajonu un nenakšņot savās mājās. Divreiz mēnesī 70 gadus vecajam bijušajam ieslodzītajam jādodas uz policiju atskaitīties.

Kadrus, kā "Skopinas maniaks" spēra pirmos soļus brīvībā, iemūžinājis "Telegram" kanāls "Godīgais detektīvs". Kāda sieviete aizkadrā vaicā vīrietim, vai viņš saprot, ka ir sabojājis savu gūstekņu dzīves. Mohovs atbild:

"Nu, tā, jā… Es savu vainu esmu apjēdzis, patiesi nožēlojis".

Sarunā viņš tāpat atzīst, ka no ieslodzījuma vietas viņš nosūtījis vēstuli vienai no savām gūsteknēm – Jekaterinai.

Kā pusaudzes nonāca pagrabā

2000. gada 30. septembrī Rjazaņā pazuda skolniece Jekaterina Martinova un viņas vecākās māsas kursabiedrene Jeļena Samohina. Tajā vakarā 14 gadus vecā Jekaterina un viņas 17 gadus vecā paziņa Jeļena devās mājās no diskotēkas, taču mājās tā arī nenonāca.

Mājupceļā pie meitenēm piestāja kāds auto. Tā vadītājs – aptuveni 50 gadus vecs vīrietis – stādījies priekšā kā Viktors un piedāvājis meitenes aizvest mājās. Abas iekāpušas automobilī. Salonā bijis vēl kāds pasažieris, kurš sacījis, ka viņš ir Aleksejs un piedāvājis pusaudzēm iedzert.

Vēlāk gan izrādījās, ka par Alekseju uzdevusies Mohova līdzzinātāja Jeļena Badukina. Viņai bijis īss matu griezums un sieviete uzdevusies par puisi. Jekaterina atceras, ka lietot alkoholu ne viņa, ne arī Jeļena nav vēlējušās.

"Mēs nedaudz iedzērām, bet ne tā nopietni, negribējām to darīt, jo rūgts, negaršīgs. Pēc tam mums iedeva ūdeni. Tas jau bija auto, tur, izrādījās, bija miegazāles. Tā mēs arī šādā stāvoklī, knapi saprotot notiekošo, nokļuvām Skopinā," 20 gadus pēc notikušā atceras Jekaterina.

Pēc viņas teiktā, kad jaunietes attapušās, "Aleksejs" sacījis, ka viņu auto saplīsis lukturis, jāiebrauc pie Viktora to nomainīt, kamēr policisti nav to pamanījuši.

"Mēs domājām, ka esam Rjazaņā, tajā brīdī nebija arī aizdomu, ka notiek kaut kas slikts," atceras Jekaterina.

Tiesa, kad visi nonākuši galapunktā, situācija strauji mainījusies. "Aleksejs" paziņojis, ka viņš ir vietējā organizētās noziedzības grupējuma pārstāvis un sācis draudēt, liekot stāties dzimumsakaros ar 50 gadus veco līdzzinātāju.

Sākumā "Skopinas maniaks" Mohovs izvarojis 14 gadus veco Jekaterinu un aizvedis viņu uz pagrabu. Pēc tam turpat nogādāta arī 17 gadus vecā Jeļena. Zem zemes viņas abas pavadīja turpmākos trīs gadus un septiņus mēnešus.

Bunkurs zem garāžas

Bunkuru zem garāžas Mohovs sācis būvēt vēl pagājušā gadsimta 90. gadu vidū. "Skopinas maniaks", būdams metālapstrādes speciālists, savulaik mācību laikā nereti nolaidies šahtās. Tajā laikā gūtās praktiskās un teorētiskās iemaņas viņš izmantojis laikā, kad veidojis pazemes konstrukcijas, kur gūstā turējis pusaudzes, vēlāk atklājuši izmeklētāji.

Vīrieša privātā dzīve nav bijusi veiksmīga. Viņš bijis precējies, bet labas attiecības nav izveidojušās, bet laulība izirusi vien dažus mēnešus pēc kāzām. Mohovs Skopinā dzīvojis kopā ar savu māti.

Sākotnēji telpa zem garāžas, visticamāk, bijusi paredzēta saimnieciskām vajadzībām – piemēram, dārzeņu glabāšanai ziemā. Tomēr drīz vien pēc būvdarbu beigām Mohovs nolēmis to izmantot citiem mērķiem. Izmeklētāji nonākuši pie secinājuma, ka šāda doma "Skopinas maniakam" ienākusi prātā pēc tam, kad viņš noskatījies televīzijas sižetu par kādu skaļu krimināllietu par – upuru turēšanu verdzībā.

Īpaši svarīgu lietu izmeklētājs Dmitrijs Plotkins atminas, ka 2000. gadā televīzijā pārraidīta filma no cikla "Kriminālā Krievija "Kooperatīvs "Ieslodzītais"". Tajā stāstīts par sieviešu nolaupītāju, kurš organizējis pagrabā cehu un savām gūsteknēm licis šūt pārdošanai lētas drēbes.

Izmeklētājs uzskata, ka Mohovs pieķēries šai idejai.

"Viņš arī skaidroja, ka radusies doma – kāpēc gan nemēģināt šādu lietu… Viņam radās doma uztaisīt līdzīgu pagrabu, atrast vienu vai divas meitenes, nogādāt viņas tur - un viņam būs konkubīnes. Jaunākas par viņu pašu.

Kā viņš pats ir teicis – 25 gados jauniete jau ir večiņa, lai gan pašam bija 50," atceras izmeklētājs Plotkins.

Daudzus gadus pēc nozieguma pastrādāšanas pats Mohovs izdarīto apraksta šādi: "Vienpusēja mīlestība. Meičas [mani] nemīlēja, tāpēc es ņēmu un iesēdināju viņas tur. Tikos ar dažādām, bet, ziniet, aplido-aplido, bet atdeves nav – vienpusēja mīlestība," Krievijas mediji citē transkribētās Mohova sarunas ar izmeklētājiem.

Jautāts, kā šāda ideja ienākusi prātā, "Skopinas maniaks" izmeklētājiem sacījis: "Tā netīšām sagadījās, citi nogalina savus upurus, es, redz, tos atstāju sev".

Trīsarpus gadi seksa verdzībā

"Pirmā nedēļa gūstā bija šausmīga. Mēs kliedzām līdz aizsmakumam, klauvējāmies pa sienām – neviens nedzirdēja. Es cerēju, ka milicija mūs atradīs. Tikai vēlāk es uzzināju, ka nebija neviena aculiecinieka – Mohovam bija izdevies veikt ideālu noziegumu," Krievijas medijiem sacījusi Jekaterina.

Sieviete atceras, ka pagrabam bijuši divi stāvi. Apakšējā dzīvojušas abas pusaudzes, bet augšējā mitinājies Mohovs un regulāri izvarojis kādu no meitenēm.

"Mēs mazgājāmies nelielā plastmasas bļodā apmēram reizi divās nedēļās. Lai mēs nomazgātos, maniaks nesa četrus ūdens traukus – divus ar tīru ūdeni, divus – netīrajam.

Šampūnu un ziepes centāmies taupīt, jo Mohovs mums bieži pārmeta izšķērdību," atceras Jekaterina.

Drīz vien Jeļenai iestājusies grūtniecība. Sākumā meitenes cerējušas, ka tas palīdzēs viņām nokļūt atpakaļ brīvībā, taču Mohovs atnesis uz bunkuru grāmatu par dzemdībām. Jekaterinas dzemdības pieņēmusi Jeļena. Viņai to nācies darīt divas reizes. Kad meitenes 2004. gadā tika atbrīvotas, Jeļena bijusi stāvoklī ar trešo bērnu.

Pēc bērnu dzimšanas Mohovs tos atstājis pie daudzdzīvokļu namu kāpņutelpām. Pirmoreiz jaundzimušo viņš paņēmis, kamēr meitenes gulējušas. Māte nav vēlējusies atdot bērnu, tāpēc, pēc Jekaterinas domām, Mohovs dzeramajam ūdenim piebēris miegazāles, lai paņemtu mazuli. Otrreiz meitenes jaundzimušo atdevušas pašas. "Tāpēc, ka sapratām, ka puisēns neizdzīvos [pagrabā]," sacījusi viena no pusaudzēm.

Jeļena atceras, ka dzemdības pamatīgi iedragājušas Jekaterinas veselību. "Viņa ļoti slikti jutās. Ar katru grūtniecību – arvien sliktāk. Arī tad, ja nokrita pildspalva, viņai bija grūti pieliekties un to paņemt. Mohovs nekā nereaģēja uz to, ka viņa gaida bērnu. Viņš nežēloja Jekaterinu, tāpat izvaroja viņu visus mēnešus, kamēr viņa iznēsāja viņa bērnu."

"Tēva jūtas"

2004. gada aprīlī Mohovs negaidīti paziņoja jaunietēm, ka drīzumā plāno pie viņām nogādāt trešo meiteni.

Mohova plāns paredzēja, ka par gūstekni jākļūst medicīnas studentei, kura īrējusi istabu vīrieša mājā. Arī šajā gadījumā Mohovs plānoja sazāļot meiteni, lai viņa nenojaustu par briesmām. Vīrietis uz tikšanos paņēma līdzi Jekaterinu un sacīja, ka tā ir viņa radiniece.

Jekaterina atceras, ka Mohova plāns jau sākotnēji bijis neveiksmīgs. Studente neesot bijusi priecīga par apciemojumu un atteikusies no vīna. Kamēr Mohovs centies uzturēt sarunu un stāstījis anekdotes, Jekaterina paspējusi paslēpt iepriekš sagatavotu zīmīti kādas audiokasetes vāciņā.

"Viktors nav mans tēvocis. Viņš mūs tur ieslēgtas pagrabā no 2000. gada septembra. Viņš mūs un tevi var nogalināt. Aiznes zīmīti uz miliciju," meitenes rakstīto citē "Mash".

Neiegūstot kāroto, Mohovs devās prom, bet Jekaterinai un Jeļenai sākās dienas, kad cerība tikt atbrīvotām bija kļuvusi lielāka.

"2004. gada 4. maijā no rīta mēs izdzirdējām soļus, nepazīstamas skaņas, atvērās lūka, tur bija nepazīstama vīrieša seja. Viņš teica – mēs drīz jūs izglābsim, lūdzu, drusku pagaidiet. Un lūka tika aiztaisīta uz septiņām-astoņām stundām. Mēs sēdējām un gaidījām – kad tad mūs izglābs. Un šo septiņu-astoņu stundu laikā mēs, šķiet, izjutām visu emociju gammu. Mēs bijām izsmeltas.

Kad ieradās liecinieki, kad notika operatīvais darbs, mums jau vairs nebija nekādu domu un emociju," stāsta Jekaterina.  

Medicīnas studente kasetes vāciņā atrada zīmīti, devās pie likumsargiem un pastāstīja, ka viņas kaimiņš ir maniaks. Sākumā Mohovs visu noliedzis, taču nopratināšanas laikā viņš sācis nervozēt un tomēr atzinies.

Drīz vien pēc Mohova aizturēšanas izmeklētājiem izdevās atrast arī viņa līdzzinātāju – to pašu sivieti, kura izlikās par puisi vārdā "Aleksejs". Izrādījās, ka tā bija tobrīd 25 gadus vecā Mohova paziņa Jeļena Badukina, kura arī jau bija nonākusi likumsargu redzeslokā.

Pēc izmeklētāju domām, Badukina nolēmusi Mohinam palīdzēt nolaupīt pusaudzes, jo no bērnības pret meitenēm izturējusies vardarbīgi. Piemēram, pusaudzes gados Badukina piekāvusi savas klasesbiedrenes. Nopratināšanu laikā Badukina sacījusi, ka mērķis bijusi izvarošana, nevis turēšana gūstā, atklāj bijušais izmeklētājs Plotkins.

Badukinai tika piespriesti pieci gadi cietumā. Mohovs tika atzīts par pieskaitāmu un viņam tika piespriesti 16 gadi un 10 mēneši brīvības atņemšanas.

"Mohovu audzināja cietsirdīga, autoritatīva māte. Viņam bija acīmredzams mazvērtības komplekss. Nespējot izveidot ģimeni, Mohovs organizēja sev savdabīgu mīlestības surogātu ar divām gūsteknēm. Turklāt viņš esot ticējis, ka patiešām par meitenēm rūpējas, dēvējis viņas par savām trusenēm," stāsta Plotkins.

Pats "Skopinas maniaks" ieslodzījuma vietā stāstījis par savām gūsteknēm:

"Es viņas mīlēju. Vispār meitenes labas… [Man] bija tēva jūtas."

Kamēr izmeklētājs Plotkins paudis pārliecību, ka 70 gadus vecais Mohovs vairs nav bīstams sabiedrībai, viena no gūsteknēm – Jekaterina ir pārliecināta par pretējo.

Pēc tam, kad sieviete nokļuva brīvībā, Jekaterina iestājās augstskolā un nodibināja ģimeni. Pirms četriem gadiem viņa uzrakstīja grāmatu par trīsarpus gadiem gūstā.

"Es gribētu, lai cilvēki saprot: ne es, ne Ļena neesam ne pie kā vainīgas." 

Pēc sievietes teiktā, viņai piedāvāta nauda par tikšanos ar Mohovu, taču viņa kategoriski atteikusies tikties ar savu pāridarītāju - "Skopinas maniaku". 

No ieslodzījuma vietas atbrīvotais Mohovs pēc atbrīvošanas noteiktajā laikā tā arī nav atgriezies savā dzīvesvietā. Tiesa, Krievijas mediji novērojuši, ka pie Mohova dzīvesvietas dežurē policisti.

Rīkojuma atgriezties savā dzīvesvietā nepildīšanas gadījumā Mohovam var draudēt administratīvā atbildība.